Paula šarms arī Eiropas Parlamentā

Paula šarms arī Eiropas Parlamentā
Ildze Kaņepāja . pirms filmas prezentācijas – Vija Beinerte (no kreisās) un Inese Vaidere
Kaspars Zaviļeiskis
16-05-2013 A+ A-
Šīs nedēļas sākumā, 14. maijā, Eiropas Parlamentā Briselē uz nedaudz vairāk kā pusstundu iemājoja arī mūsu maestro Raimonda Paula darba spars un veselīgā ironija. Nē, viņš nav kļuvis par Briselē strādājošu deputātu. Toties tur savus darba pienākumus veic Inese Vaidere, kura izmanto iespēju vienā no centrālākajām Eiropas ēkām ik pa laikam sarīkot Latvijas kultūru popularizējošus pasākumus. Šajā gadījumā – Vijas Beinertes filmas par Raimondu Paulu Eiropas pirmizrādi.

 

Nemitīgi politiski mutuļojošajā milzu ēkā pat vairāk nepieciešama izteikti kulturālas ievirzes atelpa. Ne velti šādus parlamenta deputātu rīkotus pasākumus iecienījuši apmeklēt itin daudzi viņu kolēģi. Un ne tikaiuz šādu pasākumu ir iespēja pieteikties arī ne konkrētajā ēkā strādājošajiem, ko labprāt izmanto, piemēram, Briselē dzīvojošie un strādājošie latvieši. Milzu plakāti pilsētvidē gan nav manāmi, un tas arī nav nepieciešams, jo Vaideres biroja darbinieki apzinājuši tautiešus Briselē un izsūta viņiem informāciju, piemēram, par Paula filmas prezentāciju


 

Šoreiz tautiešu loks bija papildinājies arī ar ļaudīm, kuri dzīvo Latvijā, jo pie Ineses Vaideres ciemojās cilvēku grupa no dažādām mūsu valsts malām, kuriem šis brauciens bija kā dāvana par veiksmīgu darbošanos, piemēram, bibliotēku jomā vai arī vienkārši kā konkursos iegūta balva. Īsts latviešu kinoteātris Eiropas Parlamentā, tātad, kurā bija ieradušies ne tikai latvieši. Tiesa, par kinoteātri tā klasiskajā izpratnē to tomēr grūti nodēvēt, jo filma tika demonstrēta vienā no konferenču zālēm, tādēļ katram bija iespēja filmas skatīšanās laikā iejusties arī deputāta ādā, kas pat piešķīra savdabīgu šarmu. Nospied podziņu un izsakies tev priekšā stāvošajā mikrofonā par sasāpējušiem jautājumiem… Neviens gan šādu iespēju diemžēl neizmantoja.

Tas, protams, joks, toties īsas ievadrunas teica gan Inese Vaidere, gan Vija Beinerte, pēc kurām filma varēja sākties un pēc tās beigšanās izpelnīties itin skaļus aplausus.

„Esmu ļoti gandarīta un pat laimīga, ka man ir iespēja latviešu izcilo kultūru ienest Eiropas Parlamentā šādu mākslas darbu veidā,” tā „Rīga 2014” kultūras portālam pēc filmas demonstrēšanas sarīkotajā pieņemšanā sajūsmināti teica Vaideres kundze. „Es esmu šeit lepojusies ar Latvijas Dziesmu svētkiem, šeit ir demonstrēta filma „Padomju stāsts”, filma „Sapņu komanda 1935” un nu arī filma par Raimondu Paulu „Zib mūža rats”. Šī filma arī ir īpaša, jo šajā projektā sastapušās divas izcilas personības. Viena no tām ir Vija Beinerte, kas ir izcila režisore. Pietiek ar vienu filmu „Tās dullās Paulīnes dēļ”, lai varētu teikt, ka latviešu kino ir kaut ko vērts pat tādā gadījumā, ja tajā vairs nebūtu nevienas citas filmas. Un otra izcila personība, par ko tad arī ir šī filma, ir Raimonds Pauls ar viņa pretrunīgo raksturu, bet ar milzīgu darba spēju un ar lielu prasīgumu pret sevi un citiem. Vija teica, ka sākotnēji bija filmas nosaukuma versija „Tā dullā Paula dēļ”. Tā man šķiet brīnišķīga, jo Paula pozitīvais dullums tiešām ir padarījis Latvijas mūziku tādu, kāda tā ir. Viņš ir iniciējis tik daudzas lietas, atradis tik daudz jaunu solistu, ka viņš ir uzskatāms par absolūti vienreizēju cilvēku. Ja viņa ziedu laiki būtu bijuši brīvā Latvijā, tad viņš noteikti būtu pazīstams visā pasaulē.

Es viņu bieži salīdzinu ar Nino Rotu, kas ir pazīstams, bet es domāju, ka Raimonds Pauls ir pat vēl izcilāks melodiju meistars.

Tādēļ ir brīnišķīgi, ka ir tāda iespēja parādīt mūsu izcilos cilvēkus Eiropas Parlamentā.”

Prieku neslēpa arī filmas režisore Vija Beinerte, kurai bija izdevies pārvarēt sākotnējo mulsumu par netipiskajiem filmas demonstrēšanas apstākļiem.

„Emocijas ir ļoti patīkamas, jo tas darbs ir noticis, un tagad ir iespēja to paskatīties vēlreiz un secināt, ka cilvēkus tas uzrunā,” viņa pastāstīja. „Kad filmā pazib tie sirsnīgie momenti, saproti, ka bija vērts to visu darīt! Šis bija ļoti interesants piedzīvojums, jo laikam tā bija pirmā reize, kad filma tika rādīta pat ne pustumsā, bet pusgaismā. Man kādreiz mācīja, ka, lai uzņemtu filmu, ir vajadzīga gaisma, lai to parādītu – tumsa. Taču Eiropas Parlamentā tas nav iespējams, tādēļ bija prieks pavērot, ka cilvēki filmu tomēr spēja uztvert arī šajā reizē.

Paula šarms un harizma spēj apburt arī no ekrāna un arī tos, kam bija jālasa angļu subtitri.”

Lai filmu veiksmīgāk pieteiktu Paulu ne tik labi zinošai vai pat nezinošai publikai, Briselē filmai tika izveidots pilnīgi cits, krietni tipiskāks un elegantāks plakāts, kas krietni atšķīrās no Rīgā redzētā.

„Šeit nav jēgas parādīt Paulu ar vecu Armēnijā pirktu pulksteni un flaneļa kreklā,” komentēja Vija. „Tas neizteiktu neko. Tāpat sākotnēji iecerētais nosaukums „Tā dullā Paula dēļ” spētu radīt asociācijas tikai cilvēkiem Latvijā, jo šeit cilvēki nezina nedz, kas ir Pauls, nedz, kas ir Paulīne.”

Kā sarunā ar portālu komentēja arī citi Briselē strādājošie tautieši, pasākums uzskatāms par izdevušos un ir skaidrs, ka tādi Eiropas Parlamentā jāturpina.

„Man ir pāris ieceres, kuras ir sāktas attīstīt, bet par kurām es vēl negribētu runāt,” atklāja Vaideres kundze. „Es noteikti plānoju arī turpmāk iepazīstināt cilvēkus Briselē ar latviešu kultūru, jo tā ir mūsu galvenā bagātība.

Mums nav rūdas, mums nav naftas, bet ir kultūra. Un kultūra šobrīd pasaulē tiek vērtēta pat vēl augstāk par dabas resursiem.”

Vaicāta, vai arī citu valstu deputāti izmanto šādu netipisku iespēju prezentēt savu kultūru kolēģiem Parlamentā, viņa pastāstīja, ka to tiešām izmanto tie, kuriem šāda iespēja šķiet svarīga. „Manuprāt, tādas iespējas ir jāizmanto!” viņa akcentēja. „Mēs varam šeit sarīkot pasākumu gan tiem latviešiem, kas strādā Briselē, gan citu tautu cilvēkiem Eiropas Parlamentā.”

Tā, lūk! Sākotnēji šķietami tik politizētu arhitektūras milzeni kaut uz brīdi iespējams pārvērst arī kultūras iestādē, kas, protams, priecē. Turklāt Parlamentā kultūras pasākumus var sarīkot ne tikai deputāti, bet arī vēstniecības un citas institūcijas. Briselē dzīvojošie latvieši par latviskas kultūras dzīves trūkumu, šķiet, vispār nevar īpaši sūdzēties, jo, piemēram, jau rīt, 17. maijā, Briselē tiks demonstrēta Jāņa Norda filma „Mammu, es tevi mīlu!”, vēlāk arī grupas „Prāta Vētra” koncertfilma „Vēl viena klusā daba”. Ja rodas vēlme tās apskatīties Beļģijas galvaspilsētā, meklē informāciju Latviešu biedrības mājaslapā!

0 komentāri

Komentāru nav