Rudens koncertu un izrāžu raža

Rudens koncertu un izrāžu raža
Publicitātes foto . Viens no šā rudens lielākajiem notikumiem - diriģenta Marisa Jansona un Bavārijas Radio orķestra koncerts 7. novembrī LNO
Kā jau rudenim pieklājas, ir atsākusies jaunā koncertu un teātru sezona, kuras ietvaros netrūkst arī „Rīga 2014” programmas pasākumu. Tādēļ, lai plašajā koncertu klāstā būtu vieglāk orientēties, piedāvājam koncertu un izrāžu apkopojumu.

„Dzintara ceļš”

16. septembrī Latvijas Nacionālajā bibliotēkā

Dzejas dienu ietvaros notiekošais koncerts „Dzintara ceļš” pulcēs Rīgā ievērojamākos Eiropas dzejniekus un nozīmīgākos latviešu komponistus, lai veicinātu pasaules līmeņa vokālās mūzikas jaundarbu radīšanu. Piedalīsies: Valsts akadēmiskais koris „Latvija”, Māris Sirmais, divpadsmit latviešu komponistu un divpadsmit Eiropas dzejnieku.

Ieeja pasākumā – bez maksas.

Papildu informācija pieejama šeit.

„Ērģeļmūzika BACH zīmē” cikla noslēguma koncerts

26. septembrī plkst. 19.00 Rīgas Domā

Programmā: „Triloģija Latvijas ērģelēm” (pasaules pirmatskaņojums): Rihards Dubra – „Jūrmalas partita” (veltījums Jūrmalai), Jānis Lūsēns – „Urbānā fantāzija ar BACH” (veltījums Liepājai) un Ēriks Ešenvalds – „Okeāna balss” (veltījums Rīgai).

Koncertā piedalās ērģelnieki Iveta Apkalna, Kristīne Adamaite un Tālivaldis Deksnis, Dita Krenberga (flauta), Raimonds Ozols (vijole), Ieva Upatniece (čells), Elīna Endzele (sitaminstrumenti), Matīss Čudars (ģitāra), Ieva Šablovska (arfa), Latvijas Nacionālais Simfoniskais orķestris, diriģents Andris Poga. 

 

Latvijas Kultūras akadēmijas festivāls „Patriarha rudens 2014”

29.septembris - 5.oktobris E.Smiļģa Teātra muzejs un LKA teātra un audiovizuālās mākslas katedrā "Zirgu pasts"

Latvijas Kultūras akadēmijas festivāls „Patriarha rudens 2014” būs kā nedēļas maratons plašākai publikai, lai tā iepazītu Latvijas Kultūras akadēmijas topošo jauno mākslinieku daiļradi. Festivāla atklāšanas tradīcija vienmēr paliek nemainīga – koncertuzvedums Āgenskalna tirgus paviljonā, pēc kura notiek svinīgs gājiens uz E. Smiļģa Teātra muzeju. Nedēļas garumā tiks izrādīts jauno teātra režisoru un aktieru, kinorežisoru un operatoru, kā arī horeogrāfu veikums. Paralēli tam būs iespēja apmeklēt vieslekcijas, meistarklases, viesizrādes.

Vairāk informācijas par projektu pieejams šeit:

„Šengenas zonas spožums un posts”

2014. gada oktobrī Latvijas Nacionālajā teātrī (visos spēles laukumos)

2014./2015. gada sezonā Latvijas Nacionālais teātris sadarbībā ar „Rīga 2014” īstenos starptautisku projektu „Šengenas zonas spožums un posts”, kurā dažādu valstu jaunie režisori iestudēs četras dažādas izrādes. Projekts norisināsies 2014. gada oktobrī, un tā laikā tiks iestudētas četras izrādes – „Noķert RABIT”, ko veido Julians Hecels (Vācija), „Spožums un posts” Marsijas Lankas (Portugāle) režijā, „Eiro – Vīzija”, ko veido Vids Bareikis (Lietuva), kā arī „Republika” apvienības „Kviss búmm bang” (Islande) režijā.

* Izrāde „Noķert RABITT” (1. oktobrī) pētīs, kā Eiropa tiek ik dienas pasargāta no imigrantiem Eiropas dienvidu robežā. Zinātkāres vadīts un baiļu mākts, vācu režisors Julians Hecels izstrādā dokumentālu fikciju diviem izpildītājiem (Arturs Krūzkops, Toms Liepājnieks) un vienam bezpilota helikopteram, mēģinot savienot pretrunīgo – anonīmo padarīt personisku, parādīt neredzamo.

* „Spožums un posts” (8. oktobrī) – interaktīva muzikāla izrāde, kurā skatītājs dodas spēlē, kas aizraujošā veidā rotaļājas ar to, ko nozīmē būt Eiropas Savienības pilsonim. Portugāļu horeogrāfes Marsijas Lankas darba iecere ir parādīt, kā, sastopoties vienā telpā – kazino un imigrācijas departamenta krustojumā –, cilvēki ar atšķirīgu pieredzi piedzīvo ne tikai apmulsumu, bet arī neparastus pārpratumus. Lomās: Lolita Cauka, Daiga Gaismiņa, Marta Ančevska, Katrīna Albuže, Kaspars Aniņš, Artis Drozdovs, Kristaps Ķeselis, Voldemārs Šoriņš.

* Lietuviešu režisors Vids Bareikis veidos izrādi „Eiro – Vīzija” (22. oktobrī), kurā izrādes dramaturģijas pamatā izmanto Eirovīzijas konkursu. Latvija uzvarējusi Eirovīzijā, un nu tai jārīko jaunais konkurss. Valstu uzdevumi, kā viegli iedomāties, ir prezentēt kādu savā valstī sasāpējušu politisko jautājumu. Politiskais dziesmu šovs var sākties! Režisors – Vids Bareikis (Lietuva). Lomās: Zane Dombrovska, Sanita Pušpure, Raimonds Celms, Kristians Kareļins, Kārlis Krūmiņš, Jānis Vimba.

* Izrāde „Republika” (27.–29. oktobris) tiks veidota kā republikas dibināšanas pasākums, ar visu šā pasākuma sagatavošanu. Performancē Nacionālajā teātrī tiek dibināta jauna republika. Publika kļūst par dalībniekiem, kam dota iespēja veidot svētku programmu: sacerēt dzejoļus un dziesmas, veidot karogu, izgreznot telpu, rakstīt svētku runu, mēģināt koncerta numurus, lai sagatavotos jaunās republikas pasludināšanai. Pāris dienu vēlāk notiek īstā ceremonija, kurā visi sapulcējas, lai parakstītu proklamācijas aktu un nosvinētu jaundibināto republiku. Režija – „KvissBummBang”.

Papildu informācija par projektu pieejama šeit un Latvijas Nacionālā teātra mājaslapā.

Biļetes uz izrādēm var iegādāties „Biļešu paradīzes” kasēs.

Nepieradinātās mūzikas festivāls „Skaņu mežs”

10. un 11. oktobrī, vieta tiks precizēta

Sekojot „Rīga 2014” tematiskajai līnijai „Okeāna alkas”, „Skaņu mežs 2014” meklēs atbildi uz jautājumu: „Kā lai nenoslīkst mūzikas pārsātinātības okeānā?”. Risinājumi tiks piedāvāti, līdzsvarojot elektronisko mūziku ar akustiskiem priekšnesumiem, klausāmo mūziku ar ritmisko mūziku, žanrisku tīrību ar postmoderniem eksperimentiem un starpdisciplinaritāti, tādā veidā radot nepieciešamo līdzsvaru, kas Rīgas skaņu gardēžiem un entuziastiem palīdzēs noturēt skaidru virzības izjūtu mūsdienu mūzikas nebeidzamajos ūdeņos.

Papildu informācija par projektu pieejama šeit.

Koncerts „Pasaka”

16. oktobrī Rīgas Sv. Pētera baznīcā

„Tenso dienu” pirmajā koncertā „Pasaka” Latvijas Radio koris un diriģents Sigvards Kļava aizvedīs Kārļa Skalbes, Hansa Kristiana Andersena un Brāļu Grimmu pasaku valstībā, kur amerikāņu komponista Deivida Langa darbam „Meitene ar sērkociņiem” līdzās skanēs Ērika Ešenvalda un Līgas Celmas radīto pasaku pasaules pirmatskaņojumi. Šīs skaņu pasaules mistisko noskaņu papildinās režisora Roberta Rubīna videoprojekcijas un vizuāli inscenējumi, pārvēršot koncertu laikmetīgās mākslas piedzīvojumā.

Dzidrums. Seriāls

17. oktobrī plkst. 21.00 un 18. oktobrī plkst. 15.00; vieta tiks precizēta

„Tenso” Eiropas kamerkora darbnīcu noslēgumā Rīgā kora pirmā vērienīgā kopdarba pirmatskaņojums – multimediāls iestudējums „Dzidrums. Seriāls”. Šis aizraujošais, interaktīvais nakts ceļojums telpā skars aktuālu tēmu – sabiedrības manipulāciju ar mediju starpniecību: procesu, kurā piedalās arī māksla. Iestudējuma veidotāji: diriģents un muzikālais vadītājs Kaspars Putniņš, komponists Kristaps Pētersons, režisore Zane Kreicberga, ģitārists Kaspars Zemītis un DJ Monsta (Uldis Cīrulis).

Kori: Simfonijas

18. oktobrī Lielajā ģildē

„Tenso dienu” programmas vadlīnijas: mistiskais, profānais un sakrālais ir krustpunkti, kuros sastapsies dažādu valstu mūzikas laikmeti ar nacionālās koru kultūras savdabību, kora mūzikas novitātes ar tradicionālās dziedāšanas veidiem, radot inovatīvu vokālās mākslas un citu mūsdienu mākslas komponentu sintēzi. Laicīgās mūzikas koncertā piedalīsies RIAS „Kammerchor” (Vācija), „Eric Ericsons Kammarkör” (Zviedrija), Igaunijas Filharmoniskais kamerkoris un Latvijas Nacionālais simfoniskais orķestris diriģenta Kaspara Putniņa vadībā, apvienojoties viena no 20. gadsimta kormūzikas sarežģītākā un spilgtākā opusa – Igora Stravinska „Psalmu simfonijas” atskaņojumā.

Galā koncerts

22. oktobrī Rīgas Domā

„Tenso dienu” galā koncertā skanēs franču un flāmu baroka laikmeta polifonijas paraugi, norvēģu garīgās tautasdziesmas, Pētera Vaska un Arvo Perta mūzika un jaunas oriģinālkompozīcijas, kas tapušas Latvijas Radio kora skaņu laboratorijā – latviešu bizantiskie dziedājumi. Koncerta mākslinieciskais vadītājs būs Sigvards Kļava, kurš kopā ar bizantiešu dziedājumu pētnieku un komponistu Andreju Selicki agrīnos dziedājumus iedzīvinās jaunā muzikālā mākslas darbā. Piedalīsies – „Nederlands Kamerkoor” (Nīderlande), „Musicatreize” (Francija), „Det Norske Solistkor” (Norvēģija), Latvijas Radio koris, Latvijas Nacionālais simfoniskais orķestris un solisti.

Papildu informācija par „Tenso” kamerkora projektu pieejama šeit.

„Kartupeļu opera”

24. novembrī plkst. 19.00; Latvijas Nacionālās operas Jaunā zāle

„Kartupeļu opera” būs spilgta, jautra un asprātīga opera visai ģimenei par kartupeļu ceļojumu no Dienvidamerikas līdz Latvijai un dzīvi tajā. Libreta autore – Inese Zandere, diriģente Aira Birziņa. Piedalīsies: Rīgas Doma meiteņu koris, kamerorķestris, dziedātāji, dejotāji un solisti. Projekta krusttēvs un idejas autors ir Andrejs Hansons.

Papildu informācija par projektu pieejama šeit.

Eiroradio koncertu sērija „European Capital of Culture, Riga”

No 27. oktobra līdz 2. novembrim Lielajā ģildē; Latvijas Nacionālajā operā; Sv. Jāņa baznīcā; Latvijas radio 1. studijā; Rīgas Domā; Spīķeru koncertzālē

Eiroradio koncertu sērijas „European Capital of Culture, Riga” mērķis ir pievērst Eiroradio 78 dalībvalstu auditorijas uzmanību bagātīgajai Latvijas mūzikas dzīvei, piedāvājot klātbūtnes sajūtu daudzos īpašos koncertus.

Eiroradio projekts ilgst nedēļu, kurā paredzēts translēt astoņus koncertus ar Latvijas vadošo profesionālo kolektīvu dalību, tādējādi koncentrētā veidā prezentējot Latvijas mūzikas dzīves ainavu plašā žanru panorāmā. Projektā piedalīsies solisti, kamerorķestri „Kremerata Baltica” un „Sinfonietta Rīga”, Latvijas Radio koris, Valsts akadēmiskais koris „Latvija”, Latvijas Radio bigbends, Latvijas Nacionālais simfoniskais orķestris un Latvijas Nacionālā opera ar latviešu operas jauniestudējumu. 


Marisa Jansona un Bavārijas Radio orķestra koncerts

7. novembrī plkst. 20.00 Latvijas Nacionālajā operā

Izcilā latviešu diriģenta Marisa Jansona vadītais Bavārijas Radio orķestris 7. novembrī ar vienīgo koncertu viesosies Latvijas Nacionālajā operā! Rīgas – Eiropas kultūras galvaspilsētas programmā iekļautais koncerts ir veltījums Marisa Jansona tēva – diriģenta Arvīda Jansona – simtajai jubilejai. 

Programmā: Antonīns Dvoržāks. Devītā simfonija „No Jaunās pasaules”. Dmitrijs Šostakovičs Piektā simfonija re minorā.

„Mare Balticum”

27. novembrī plkst. 19.00 Rīgas Kongresu namā

„Mare Balticum” – pavisam jauns starptautisks mūzikas projekts ar Latvijas Radio bigbenda piedalīšanos. Latvijas Radio bigbends gatavojas jaunam projektam, kā mūzikas materiālu veido Latvijas jūras dziesmas.

Šajā projektā bigbends pievēršas latviešu mūzikas materiālam – tās ir tautā zināmas dziesmas jaunās skaņās un pavisam nedzirdētos aranžējumos. Būtiski, ka šī programma tiks izpildīta kopā ar austrāliešu trompetistu Džeimsu Morisonu (James Morrison). Visas kompozīcijas ir pirmatskaņojumi, un to tematika sakņojas latviešu tradīcijās un vērtībās.
Multiinstrumentālists Džeims Morisons spēlē visdažādākos instrumentus, tomēr vislabāk pazīstams kā džeza trompetists. Nesen iecelts par Kvīnslendas Mūzikas festivāla māksliniecisko direktoru un par nopelniem džeza mūzikā uzņemts vienā no prestižākajām Austrālijas slavas zālēm – „Allans Billy Hyde Graeme Bell Hall”. 2013. gadā Morisons diriģējis pasaules lielāko orķestri 7224 dalībnieku sastāvā. 

„Spilgts austrāliešu multiinstrumentālists, kurš ir populārs ar savu humoru, pārdrošajām izdarībām un enerģiskajām standarta repertuāra interpretācijām,” – „allmusic.com”.

Papildu informācija par projektu pieejama šeit.

Biļetes – „Biļešu servisa” kasēs un internetā.

Artura Maskata opera „Valentīna”

Pirmizrāde 5. decembrī plkst. 19.00 Latvijas Nacionālajā operā

Operas radošā komanda (komponists Arturs Maskats, scenārija autore – Liāna Langa, režisors – Viesturs Kairišs, scenogrāfe – Ieva Jurjāne; galvenajā lomā – Inga Kalna (otrajā sastāvā – Evija Martinsone)) savā jaundarbā tiecas atainot Latvijas vēsturei, kultūrai un dažādām Latvijā dzīvojošām tautām būtiskas, dramatisma pilnas lappuses laika posmā no 1939. līdz 1944. gadam. 

Artura Maskata pirmā opera „Valentīna” veltīta Latvijas kultūras leģendai – kinozinātniecei Valentīnai Freimanei. Viņas bērnība ritējusi starp Rīgu un Berlīni, kur viņas tēvs bija UFA kinostudijas jurists, bet māte – apburoša sabiedrības dāma, ap ko pulcējas tālaika kino pasaules zieds. Pēc atgriešanās Rīgā holokausts inteliģento ebreju ģimeni pārsteidz nesagatavotu. Bojā iet gan Valentīnas vecāki, gan jaunais vīrs, bet jaunā sieviete slēpjas līdz pat kara beigām. Šobrīd Valentīna Freimane dzīvo un strādā Berlīnē un Rīgā.

„Valentīnas Freimanes dzīvesstāsts cieši savijies ar Latvijas un Eiropas vēstures notikumiem, ļaujot plašāk atklāt laikmeta panorāmu visā tās krāsainībā un pretrunīgumā. Valentīnas mūža dramatiskākie mirkļi sakrituši ar zīmīgajiem 20. gadsimta vēstures notikumiem: Latvijas neatkarības zaudēšanu, kurā bija nepieciešams milzīgs garīgais spēks, lai fiziski un morāli izdzīvotu, tomēr opera nav tikai politika: visus notikumus caurvij arī spilgts mīlas stāsts un dziļas jūtas,” stāsta Arturs Maskats.

Papildu informāciju par projektu var atrast Latvijas Nacionālās operas mājaslapā.

Biļetes uz izrādēm var iegādāties „Biļešu paradīzes” kasēs.

0 komentāri

Komentāru nav