Republika bez prezidenta. Miera iela

Republika bez prezidenta. Miera iela
Kaspars Garda, Rīga 2014
Ja runājam par Rīgas radošajiem kvartāliem un aktīvajiem „centriem ārpus centra”, tad Miera iela ir viens no pirmajiem, kas tiek pieminēts. Kādreiz klusajā, šokolādes smaržas pilnajā ielā, kur lielākais troksnis bija 11. maršruta tramvaja regulārā graboņa Mežaparka virzienā, rosība sākusies aptuveni pirms trim četriem gadiem – krīzes laikā. Miera ielas namu pirmo stāvu skatlogi bija palikuši arvien tukšāki un sērīgāki, bet pamazām, īres cenām krītoties, bijušo komerciestāžu telpās viens pēc otra uzradās visdažādākās radošās kafejnīcas, darbnīcas un veikaliņi. Diezgan ātri saprasts, ka spēks ir vienotībā, un nodibināta organizācija „Miera ielas Republika”.

Ar vienu no Miera ielas aktīvistēmDiānu Popovutiekamies pilsētas festivāla „Miera ielas Vasarsvētki” priekšvakarā. Diāna saka, ka „republikā” neesot prezidenta jeb viena līdera, visi darbi un idejas tiekot realizētas kopā, viņa tikai to visu koordinē un, pati smejas, „aizpilda varas vakuumu”. Kopīgi mēģinām saskaitīt, cik šobrīd ir aktīvu Miera ielas „republikāņu”, tiekam līdz 15 un vēl pierēķinām klāt draudzīgos kaimiņusAnnas ielas Tehniskās jaunrades namu „2Annas”, bērnu rotaļlietu veikalu „Domiņa” Maiznīcas ielā un populāro klubu „Piens”. Arī sestdien, 18. maijā, gaidāmajos Vasarsvētkos katrs ieguldījis savu artavu, lai svētki izdotos pēc iespējas krāsaināki.

Gada laikā no entuziasma pilnas pašiniciatīvasielas garumā sarīkot svētkus –„Miera ielas Vasarsvētki” izauguši līdz kārtīgam pilsētas festivālam: divas skatuves, dzeja, deja, mūzika, teātris nodarbības bērniem, velodarbnīcatas viss gan telpās, gan ielā, gan namu pagalmos.

„Tas viss sācies, iesildot to 2014. gadu,” teic Diāna. Nākamgad, kad Rīga būs Eiropas kultūras galvaspilsēta, tiek plānots jau divu dienu festivāls. „Tomēr tas viss nebeigsies tikai ar 2014. gadu un, cerams, turpināsies arī turpmāk,” pārliecināta ir Diāna.

„Miera ielas Vasarsvētki” ir gada lielākais pasākums, kurā apvienojas visas kvartāla radošās iestādes. Vēl tiek rīkots Ziemassvētku tirdziņš, tomēr tas pagaidām vēl nesasniedz Vasarsvētku apmērus.

 

„Domāju, ka uz 2014. gadu Miera iela aktivizēsies vēl vairāk. Ir apziņa, ka tas ir ne tikai pašas „republikas”, bet visas Rīgas interesēs. Varbūt pat izdotos apvienoties ar topošo Tabakas fabrikas kvartālu, ja jau reiz esam tik tuvi kaimiņi,” nākotnes plānus klāsta Diāna.

Pēc Miera ielas kvartāla iekļaušanas atsevišķos tūrisma materiālos pēdējā gada laikā bodītēs un kafejnīcās biežāk ieklīst tūristi – japāņu ģimene ar karti, kur cītīgi ievilkti obligāti apmeklējamie punkti, studenti ar mugursomām plecos un cilvēki, kuri meklē jaunas vietas ārpus klasiskajām Vecpilsētas tūristu takām. Interesanta tendence, ka Miera ielas kafejnīcas mēdz apmeklēt cittautieši, kas Rīgā uzturas ilgāku laiku – darījumu, mācību vai kādu citu iemeslu dēļ.

Tomēr joprojām lielāko daļu Miera ielas publikas veido vietējie mākslinieciski un radoši noskaņotie ļaudis, kas meklē savu prieka un atpūtas „republiku” prom no pilsētas centra.

„Es savus ārzemju draugus arī vienmēr sūtu uz Miera ielu. Un viņi ir pārsteigti par daudzveidību. Šeit ir viss – sākot no autentisku 20. gadsimta tērpu nomas līdz fantastiski noformētām kafejnīcām,” stāsta Diāna.

Ko noteikti vajadzētu apmeklēt Miera ielā? – grūti pateikt. Var izvēlēties bezrūpīgu klaiņošanu pa kafejnīcām un ļauties nejaušībai, bet var arī iepriekš veikt rūpīgu piedāvājuma izpēti un doties uz konkrētām vietām.

 

Dizaina cienītājiem jau iestaigāta taciņa uz interjera salonu „20. gadsimts”, kas atrodas Miera ielas 4. namā – nekādas nostalģijas par sociālisma pagātni, tikai labākie 20. gadsimta Eiropas dizaina paraugi. Turpat netālu – Miera ielas 10. namā – šajās dienās divu gadu jubileju svinēs stikla pudeļu pārstrādes punkts „Buteljons”. Glāzes, vāzes, pulksteņi, kausi, trauciņi, ķocīši un bundulīši – praktiskās izdzerto pudeļu pārvērtības, un šķietami nevajadzīgā tukšā tara kļuvusi par interesantu un atkal noderīgu mantu. Blakus „Buteljonam” atrodas Miera ielas veterāni – kafejnīca un kultūras nams „Taka”, bet pretējā ielas pusē – Miera 9 – smaržo kruasāni un kafija, zib cakas un rozā rozes, jeb „traki mierīgā” un romantiskā kafejnīca „Mierā”.

Vēl mazliet tālāk – Miera ielā 17 – „DAD Cafe”, kas „Miera ielas Republikā” izceļas kā „tā tur kafejnīca, kur spēlēja Demjens Raiss”. Populārā mūziķa iepriekš neizziņotais divas stundas garais koncerts kafejnīcā notika pāris dienu pēc 2012. gada festivāla „Positivus”. Arī ikdienā „DAD Cafe” darbojas kā mazais kultūras centrs, un dzīvās mūzikas koncerti tur notiek ik pa pāris nedēļām.

Ekskursiju pa Miera ielu var turpināt ar vintage bodi „Ze Store” (Miera iela 17), stiprināt  miesu un garu tējnīcā „Illuseum”, bet uz Miera un Annas ielas stūra iegriezties sērferu veikalā un kafejnīcā „Spinout Surf Cafe”.

 

 

Uzposties tematiskajai ballītei palīdzēs tērpu noma „Uzvalks un kleita”, kas apmeties visai blīvi apdzīvotajā Miera ielas 39. namā. Turpat atrodas Ievas Grases keramikas studija, bet pagalma ēkā – Martas Ģibietes stikla mākslas darbnīca.

Jaunu frizūru? Lūdzu! 39. namā var apmeklēt frizētavu-lasītavu „Melnais knābis”. Savukārt latviešu dizaineru rokām gatavotu jaunu drēbju kārtu var iegūt mazliet tālāk – Miera ielā 50, kur zem viena jumta mīt gan priecīgo un stilīgo rītasvārku „Yuta” šuvējas, gan veikaliņš „M50”, kas savu sortimentu raksturo – „tirgojam to, kas patīk pašām”.

Uz tradicionālo jautājumu, uz kurieni vēl Rīgā aizvest ārzemju viesus, Diāna atbild, ka pašas pēdējā laika lielākais jaunatklājums ir sen labi zināmā Pārdaugava, kuras šaurās ieliņas un koka nami ieraudzīti kā no jauna. Nometņu iela, Kalnciema kvartāls –  tās noteikti būtu apmeklēšanas vērtas vietas. Vēl arī aizvestu uz Ģertrūdes ielas teātri, uz izrādi „Leģionāri”, tā būtu saprotama ikvienam. Bet vispirms – visi aicināti uz „Miera ielas Vasarsvētkiem”.

0 komentāri

Komentāru nav