Latvijas himnas autoram veltīta ekspozīcija Limbažos

Latvijas himnas autoram veltīta ekspozīcija Limbažos
Publicitātes foto . Latvijas himnas autors Baumaņu Kārlis
17-05-2013 A+ A-
18. maijā – Starptautiskajā muzeju dienā – Limbažu muzejā tiks atklāta Latvijas himnas autoram veltītā ekspozīcija „Baumaņu Kārlis un viņa laiks”, kas tapusi ar Borisa un Ināras Teterevu fonda atbalstu. Ekspozīcijā varēs aplūkot arī Latvijas himnas oriģinālpartitūru, kultūras portālam „Rīga 2014” pavēstīja Teterevu fonda pārstāve Inga Vasiļjeva.

Limbažu muzeja ekspozīcija „Baumaņu Kārlis un viņa laikspiedāvā iespēju labāk iepazīt komponista dzīvi, izprast laiku un vidi, kurā viņš darbojās. Ekspozīcija izvietota Limbažu pilsmuižas ēkāmuzeja 1. stāva zālē –, kurā ir pilnībā rekonstruēts 19. gadsimta otrās puses interjers, izmantojot Limbažos un apkārtnē lietotas autentiskas mēbeles un iekārtojumu.

Izstādes apmeklētāji gūs ieskatu ne tikai par Baumaņu Kārļa dzīvi, bet arī radīs priekšstatu par saimnieciskajām norisēm un saviesīgo dzīvi laikā, kad Limbažos dzīves nogali pavadīja Baumaņu Kārlis.

Ekspozīcijā ir atspoguļota arī mazpilsētas daudznacionālā kultūrvide un pilsētas sadzīve  gadsimtu mijā, arī Baumaņu Kārļa saistība ar laika ievērojamākajām Latvijas personībām: Ausekli, Frici Brīvzemnieku, Alunānu u. c.

„Mūsu tagadne un nākotne, stabilitāte, intelektuālā un morālā izaugsme balstās uz pagātnes izcilo sasniegumu apzināšanu, izpratni un saglabāšanu. Viens no fonda darbības virzieniem kultūras jomā ir atbalsts tieši kultūrvēsturiskā mantojuma saglabāšanas procesiem,” akcentē mecenāte Ināra Tetereva.

Kārlis Baumanis (Baumaņu Kārlis, 1835–1905) – nacionālās kordziesmas un solodziesmas aizsācējs. Viņš atstājis gandrīz trīssimt vokālu kompozīciju un aranžējumu; tostarp apmēram piecdesmit ir kordziesmu. Baumanis bija viens no dedzīgākajiem latviešu nacionālās atmodas darbiniekiem, arī publicists, dzejnieks satīriķis, lugu sacerētājs un daudzu savu dziesmu tekstu autors. Viņa vienkāršajai, lakoniskajai dziesmai ar paša vārdiem „Dievs, svētī Latviju” bija lemts kļūt par Latvijas valsts himnu. Rīgas latviešu un vācu avīzēs publicētie Baumaņa polemiskie raksti par tautasdziesmu (1874, 1875) ievadīja arī etnomuzikoloģijas sākumu Latvijā.

Komponista dzīve bijusi cieši saistīta ar Limbažu novadu – dzimis Viļķenē, mācījies Limbažos, arī mūža pēdējie gadi pēc atgriešanās no aktīvās dzīves Pēterburgā pavadīti Limbažos. Tolaik viņš iesaistījās mazpilsētas sabiedriskajā dzīvē, darbojoties Saviesīgajā biedrībā. Viņa dāvināto grāmatu dēļ pilsētā izveidojās pirmā publiskā bibliotēka. Valsts himnas autors apglabāts Limbažu kapos.

0 komentāri

Komentāru nav