Utopiskā galvaspilsēta. Sākas festivāls „Survival Kit 6”

Utopiskā galvaspilsēta. Sākas festivāls „Survival Kit 6”
Mārtiņš Otto, Rīga 2014
No sasmalcinātām banknotēm, kas dod jaunu enerģiju līdz neprātīgiem pilsētbūvniecības maketiem, no dokumentālām liecībām līdz tamborētām daudzstāvu ēkām miniatūrā – tāds ir neliels ieskats laikmetīgās mākslas festivāla „Survival Kit 6” vienā no izstādēm, kas jau no piektdienas, 5. septembra, būs aplūkojama bijušajā tekstilfabrikā „Boļševička”.

Savukārt otra tiek iekārtota Rīgas centrā – šobrīd neapdzīvotajā Vāgnera zāle. Abas šīs vietas ir cieši saistītas ar šā gada festivāla tēmu – „Utopiskā pilsēta”, bet preses konferencē, kas sasaukta dienu pirms izstādes atklāšanas, vairākas reizes izskan salīdzinājums, ka arī Rīga savā Eiropas kultūras galvaspilsētas godā arī ir gandrīz kā utopiskā, neiespējamā pilsēta – reģiona kultūras metropole, salīdzinot ar citu gadu kultūras pasākumu ne tik bagātīgajiem notikumu kalendāriem.

Festivālam „Survival Kit” ir cieša vēsturiska saistība ar Rīgas kā Eiropas kultūras galvaspilsētas ideju. Arī šā gada festivāla tēma – „Utopiskā pilsēta” dzimusi gandrīz vienlaicīgi ar Rīgas pieteikšanu godpilnajam kultūras galvaspilsētas statusam.

Šajā laikā pasākums izaudzis līdz pilnvērtīgam, daudzpusīgas un starptautiskam festivālam, kādām tam ir jābūt Eiropas kultūras galvaspilsētas gadā.

Par to stāsta „Survival Kit” kuratore un viena no „Rīga 2014” mākslinieciskās padomes loceklēm, Latvijas Laikmetīgās mākslas centra (LMC) vadītāja Solvita Krese.

„Festivāls aizsākās 2009. gadā, kā atbilde ekonomiskajai krīzei. Toreiz redzējām daudz tukšu veikalu pilsētas centrā un toreiz sapratām, ka ir kaut kas jādara. Aicinājām māksliniekus apdzīvot tukšās telpas un piepildīt ar jaunu saturu un dažādām aktivitātēm. Toreiz pat nedomājām, ka tas kļūs par pastāvīgu festivālu. Toreiz šķita, ka kultūra ir spēcīgs instruments, kā tikt pāri krīzei. Tas sakrita ar laiku, kad tiku uzaicināta strādāt arī pie Eiropas kultūras galvaspilsētas programmas. Pēc vairākām sarunām sapratām, ka šī izdzīvošanas komplekta tēma ir jāattīsta, kā atsevišķa spēcīga līnija „Rīga 2014” programmā.”

„Arī tad, kad tikai tapa pieteikums kultūras galvaspilsētas statusam, daudz domājām par to, kā pateikt cilvēkiem, ka nauda ir jāinvestē kultūrā, laikā, kad tiek zaudēts darbs, īpašumi un ir pavisam citas problēmas. Manuprāt, mums tas ir izdevies un festivāls jau ir kļuvis par tradīciju.”

„Katru gadu esam meklējuši aktuālās tēmas, to, kas virmo gaisā, par ko cilvēki domā. Festivāls „Survival Kit” ir pievērsies gan radošajām iniciatīvām, gan nākotnes vīzijām, gan „downshifting” jeb lēnajai dzīvošanai, gan iedvesmojies no „occupy” kustības un sludinājis lēno revolūciju.”

„To, ka šā gada festivāla tēma būs „Utopiskā pilsēta”, zinājām jau pirms četriem vai pat pieciem gadiem. Eiropas kultūras galvaspilsētas gadā gribējām domāt par to, kāda ir šī vieta, kuras nav, kādu mēs to gribam redzēt. Man šķiet, ka šis gads, vismaz man, kā kultūras cilvēkam, ar daudzajiem notikumiem, ir devis šo utopiskās pilsētas sajūtu. Šobrīd Rīga ir tāda pilsēta, kādā man gribētos dzīvot, un man ir drusku žēl, ka tāda tā ir tikai uz vienu gadu. Kaut gan ir cerība, ka tas varētu arī turpināties!”

„Katru gadu mēs šo festivālu rīkojam jaunā vietā, apdzīvojam tukšu ēku un vienmēr lūkojamies pēc telpām, kam, mūsuprāt, ir potenciāls pārtapt par kaut ko citu un pildīt jaunu funkciju. Šogad izvēle nav nejauša – bijusī tekstilfabrika „Boļševička” un Vāgnera zāle.

Tas no mūsu puses ir simbolisks žests. Utopiskā, ideālā pilsēta nav iedomājam bez sava laikmetīgās mākslas muzeja un akustiskās koncertzāles.

Abās šajās telpās esam mēģinājuši meklēt referenci uz to, jo fabrika ir viena no iespējamajām vietām, kur nākotnē varētu tapt laikmetīgās mākslas muzejs. Savukārt Vāgnera zāle ir kā tāds kluss pārmetums – tukša, neizmantota akustiskās koncertzāles telpa pašā Rīgas centrā,” turpina Solvita Krese.

Šogad pirmo reizi festivāla programmu palīdzējusi veidot Aneta Šilaka (Aneta Szylak) no Polijas, kura vada mākslas centru „Wyspa” Gdaņskā . Kā stāsta Solvita Krese, tas iekārtots vecas kuģu būvētavas teritorijā un ar savām aktivitātēm jau sen ir iekļuvis starptautiskajā laikmetīgās mākslas apritē.

„Viņa savā darbībā bieži pieskārās pilsētas utopijām. Vairāki no māksliniekiem, kuru darbi ir aplūkojami šā gada festivāla izstādēs, ir tieši Anetes Šilakas izvēlēti,” stāsta LMC vadītāja.

Festivāla galvenais notikums ir izstāde, kurā šogad piedalās vairāk nekā septiņdesmit dalībnieku no divdesmit piecām pasaules valstīm.

Paralēlā programma

Tomēr izstāde nav vienīgais ievērības cienīgais pasākums festivāla laikā. To papildina arī dažādu blakus pasākumu bloks. Viens no šādiem būs simpozijs „Urbānā Utopija: Māksla un kultūra kā pilsētas apzināšanas un izpētes rīks”, kas norisināsies no 12. līdz 14. septembrim. Tajā utopijas idejas tiks pētītas vairāk no zinātniskā un teorētiskā skatpunkta. Ja izstādē mākslinieki reflektē par šīm tēmām ar laikmetīgās mākslas izteiksmes līdzekļiem, tad simpozija laikā šīs refleksijas būs vairāk teorētiskas. Kā uzsver Latvijas Laikmetīgā mākslas centra pārstāvji, šo programmu ir mēģināts veidot pēc iespējas starpdisciplinārāku. Ārvalstu lektori kopā ar vietējiem ekspertiem pievērsīsies dažādām jomām, kas skar pilsētvidi un tās plānošanu – antropoloģijai, socioloģijai, mākslas un arhitektūras praksēm, filozofijai un citām. Simpozija līdzkurators – Jonass Bīhels (Jonas Büchel), „Urban Institute Riga” direktors.

Simpozija laikā notiks arī vairākas radošās darbnīcas - pirmā no tām jau 5. septembrī Latvijas Mākslinieku savienības „Brasalonā”, Gaujas ielā 5. Tajā kuratoru apvienība TOK vadīs radošo darbnīcu par mākslas attiecībām ar publisko telpu, gan no teorētiskā, gan praktiskā viedokļa.

Savdabīgu darbnīcu piedāvās arī māksliniece Jekaterina Lavriņeca no Lietuvas, ar kuru kopā varēs izveidot „Ielas kumodi” – urbāno mēbeli, kas tiks izvietota kādā no Rīgas ielām.

No 17. līdz 21. septembrim radošo darbnīcu vadīs arī vācu māksliniece, Berlīnē dzīvojošā režisore Konstance Šmita (Konstanze Schmitt). Darbnīcas centrā ir Sergeja Tretjakova luga „Es vēlos bērnu”, kas sarakstīta PSRS 1926. gadā. Konstance Šmita rosinās diskusiju par sociālo utopiju iespējamību mūsdienās, jautājot, vai „padomju avangarda futūrisma vīzija par patstāvīgu sievieti, kas bērnu aprūpes funkciju deleģē plašākam kolektīvam, joprojām ir aktuāla.”

Īpašais notikums „Survival Kit 6” programmā būs Parīzē dzīvojošā japāņu elektroniskās mūzikas mākslinieka Rjodzi Ikedas koncerts „datamatics [ver.2.0]”, kas 7. septembrī notiks kinoteātrī „Splendid Palace”. Ikeda, viens no pazīstamākajiem Japānas elektroniskās mūzikas autoriem, savos darbos ne tikai pievēršas skaņas raksturīgākajām pamatiezīmēm, bet vienlīdz veiksmīgi izmanto arī gaismu kā matēriju un matemātiku kā metodi. „datamatics” ir ilglaicīgs projekts, kas sastāv no vairākām daļām – kustīga attēla, skulpturāliem elementiem, skaņas un jauno mediju tehnoloģijām. Viņa darbiem piemītošais vizionārisms rosina iztēli par utopiskās pilsētas nākotnes modeli. Biļetes uz koncertu pieejamas „Biļešu servisa” kasēs.

Aktivitātes radošajos kvartālos

Paralēli oficiālajai programmai notiks arī satelītpasākumi Rīgas radošajos kvartālos. Kā uzsver Solvita Krese, šajās aktivitātēs LMC nav iejaucies: “Tā būs kvartālu pārstāvju versija par to, kas ir “Izdzīvošanas komplekts” un “Utopiskā pilsēta”. Šo programmu veidos paši radošie kvartāli”

„Survival Kit 6” programmā piedalās Miera ielas republika, Kalnciema kvartāls, Spīķeri, Sarkandaugavas biedrība, VEF kvartāls un I-dejas māja.

„Jau kopš pašiem pirmsākumiem Eiropas kultūras galvaspilsētas programmā cenšamies atbalstīt visu, kas notiek Rīgas radošajos kvartālos,” piebilst nodibinājuma „Rīga 2014” vadītāja Diāna Čivle. „Tā ir viena no ļoti svarīgām pilsētas kultūras formām un nozīmīga tās attīstībai. Tāpēc tika izsludināts īpašs konkurss un rezultātā ar lielāku vai mazāku aktivitāti radošajiem kvartāliem ir iespēja realizēt savu programmu šā gada „Survival Kit” ietvaros. Tāpēc ir vērts sekot līdzi programmai un nepalaist garām aktivitātes Rīgas radošajās vietās.”

„Survival Kit” Baltajā naktī

Kā ik gadu festivāls „Survival Kit” gatavo īpašu programmu laikmetīgās mākslas forumam “Baltā nakts”, kas šogad notiks 6. septembrī. Būs atvērtas abas ekspozīcijas Vāgnera zālē un „Boļševičkā” un abās šajās vietās notiks arī īpaša paralēlā programma.

Vāgnerā zālē vairāk tiks akcentēta tās skanīgā pagātne – tur notiks audiovizuāls koncerts, kurā piedalīsies „Visible Solutions” (Igaunija), Mārtiņš Roķis (Latvija), „Ruben Patino” (Spānija/Vācija), Lī Gambls un Deivs Gaskarts (Lee Gamble & Dave Gaskarth, Lielbritānija).

Savukārt bijušajā tekstilfabrikā „Boļševička” paredzēta 10 stundu gara performance „I-X”, kas sāksies jau plkst. 14.00. To realizēs arī Kabirs Kārtera (Kabir Carter) no ASV, sajaucot fiziskās un akustiskās ķermeņa, arhitektūras un skaņas robežas. K. Kārters ir performanču, instalāciju un skaņu mākslinieks no Ņujorkas, kurš rada ilglaicīgas performances, pētot privātu un publisku telpu arhitektūras un akustikas fiziskos un emocionālos efektus. No plkst. 20.00 „Boļševičkas” telpās sadarbībā ar „Lattelecom” tiks demonstrēta filmu programma, kurā akcentēta utopijas un distopijas tematika. Būs skatāmas leģendārā Georgija Danelijas filma „Kin-dza-dza” (1986) un Spaika Džonzes filma „Her” (2013).

Detalizēta festivāla programma atrodama festivāla „Survival Kit 6” mājaslapā.

„Survival Kit” ir pamanāmākais un starptautiski atzītākais laikmetīgās mākslas festivāls Latvijā. Tas ik gadu uzrunā un iesaista līdz 15 000 apmeklētāju. Šogad festivāls notiek no 5. līdz 27. septembrim.

0 komentāri

Komentāru nav