Dzejas projektā „Ziemeļi–dienvidi” – igauņu un maķedoniešu dzeja

Dzejas projektā „Ziemeļi–dienvidi” – igauņu un maķedoniešu dzeja
Thomas Kierok . Maķedoniešu autors Nikola Madžirovs Dzejas dienās uzstāsies 12. septembrī
Piektdien, 12. septembrī, plkst. 19.00 Kaņepes Kultūras centra 2. stāva zālē noritēs tradicionālais ārvalstu viesu lasījums „Ziemeļi–dienvidi”. Šogad ziemeļus pārstāv igauņu dzejniece Mārja Kangro, bet dienvidus – maķedoniešu autors Nikola Madžirovs.

Projekta „Ziemeļi–dienvidi” ideja ir savest kopā vienā lasījumā divus dzejniekus no pilnīgi atšķirīgām ģeogrāfiskām telpām un kultūras koordinātām. Un paklausīties, cik liela ir šo aspektu ietekme uz dzejoļiem un to, kā autori dzeju pasniedz auditorijai.

Pēdējos gados lasījumos „Ziemeļi–dienvidi”, kas ik gadu notiek festivāla „Dzejas dienas” ietvaros, viesojušies gruzīnu un igauņu, ēģiptiešu un lietuviešu, skandināvu un alžīriešu partneri, kurus ģeogrāfiski šķir tūkstošiem kilometru. Dažāda poētika un kultūra, dažādi pasaules uztveres leņķi, dažādas valodas atrod saskares punktu Rīgā.
Šogad ziemeļus un dienvidus pārstāv Eiropas dzejnieki – Mārja Kangro (Maarja Kangro) no Igaunijas un Nikola Madžirovs (Nikola Madzhirov) no Maķedonijas.

 

Mārja Kangro (1973) – astoņu dzejas grāmatu autore, sešas no tām izdotas igauņu valodā, viena – itāliešu un viena – krievu valodā. Autore vēl raksta īsos stāstus, stāstus bērniem un libretus. Literatūrā ienākusi kā tulkotāja (tulkoto autoru vidū – Umberto Eko, Andrea Dzandzoto, Hanss Magnuss Encensbergers), bet ieguvusi popularitāti arī kā dzejniece. „Viņas interesantā, intelektuālā un provocējošā dzeja liek skatītājam smaidīt vai pat lēkāt, pateicoties tās negaidītībai un paradoksālumam,” raksta portāls „Estonian Literature”. Viņas tekstiem piemīt iekšēja muzikalitāte (kas, iespējams, nav nejauši rakstnieces un komponista meitai), ironija un centieni skatīties uz lietām no „iekšpuses”, no negaidītas perspektīvas. Par sevi viņa saka, ka viņai patīk šie valodas „sprādzieni”, kad tā nejauši saskaras ar realitāti. Viņas izdevēji par viņu raksta: „Mārja Kangro ir viena no 21. gadsimta Igaunijas literatūras spilgtākajām autorēm. Lasītāji atrod viņas dzejoļos epatāžu, provakācijas un pat skandālus. Tai pašā laikā kritiķi raksturo viņas dzeju kā racionālu un tādu, kas tiecas uz individuālu brīvību”.

Nikola Madžirovs (1973) - maķedoniešu dzejnieks, esejists, tulkotājs. Viņš ir viens no pēdējos gados pieprasītākajiem autoriem starptautiskajos dzejas festivālos. Publicējis piecas dzejas grāmatas, tostarp vienu haiku grāmatu. Vairāku balvu un starptautisku stipendiju laureāts. Par savu pēdējo dzejas krājumu „Преместен камен” saņēmis prestižo vācu prēmiju Hubert Burda, ko piešķir autoriem no centrālās un Austrumeiropas. Viņa dzejoļi ir tulkoti 30 pasaules valodās. Zagrebā un Sofijā uzņemtas divas īsmetrāžas filmas, kas balstītas viņa dzejā. Nikola ir elektroniskā žurnāla „Блесок” redaktors un starptautiskā dzejas tīkla Lyrikline Maķedonijas koordinators. 

„Madžirova dzeja pārsteidz ar vieglumu. Viņš spēlējas ar ikdienišķiem priekšmetiem, sagraujot to acīmredzamo domu un pierastās asociācijas, apšauba ierasto domu gājienu un pēta jaunas, jūtīgas pasaules,” tā viņa dzeju apraksta Madžirova tulkotājs. Tā, protams, ir Austrumeiropas vai pat Dienvideiropas dzeja, dzeja no mazas un finansiāli ne pašas bagātākās valsts, tajā pašā laikā valsts, kas ir bagāta ar emocijām.

Mārjas Kangro dzeju latviešu valodā pārtulkojusi Maima Grīnberga, bet Nikolasa Madžirova dzeju – Arvis Viguls. Pasākuma laikā titru veidā tiks nodrošināts arī tulkojums krievu valodā. Dzejnieku uzstāšanās notiks Kaņepes Kultūras centra 2. stāva zālē.

Dzejnieku viesošanās Latvijā nodrošināta sadarbībā ar nodibinājumu „Rīga 2014”. Projekta vadītājs – Sergejs Timofejevs („Orbīta”).

0 komentāri

Komentāru nav