Rudens izstāžu raža „Rīga 2014” programmā

Rudens izstāžu raža „Rīga 2014” programmā
Publicitātes foto . Viens no spilgtākajiem šā rudens mākslas dzīves notikumiem – franču laikmetīgās mākslas ikonas ORLAN personālizstāde Rīgā
Ne velti teic, ka cāļus skaita rudenī; tātad ir īstais brīdis atgādināt, kādas „Rīga 2014” programmā iekļautās izstādes būs aplūkojamas vēl šoruden. Un tajās vietas netrūks ne gada sākumā aizsāktajam stāstam par dzintaru, ne Francijas laikmetīgās mākslas ikonas ORLAN personālizstādei, ne arī neparastajām mežģīnēm; tāpat joprojām – līdz pat oktobra beigām – apskatāmas Gustava Kluča un Voldemāra Matveja izstādes.

* „Dzintara laikmets”

Dekoratīvās mākslas un dizaina muzejs; 20. septembris – 26. oktobris

Projekta mērķis ir pētīt dzintaru kā vienu no latviešu identitātes simboliem un jaunā gaismā parādīt tā izpausmes no 20. gadsimta sākuma līdz mūsdienām. Ekspozīcija atklāj dzintara jēdzienu daudzos aspektos – dzintars kā mākslas objekts, kā dizaina elements, kā zīmola nosaukums, kā vietvārds, kā personvārda fenomens, kā suvenīrs, kā literārā teksta iedvesmotājs utt. Izstādē skatāmi ne tikai dizaina priekšmeti, gleznas, fotogrāfijas, tēlniecības objekti, instalācijas, īpaši veidota animācija, bet arī sadzīves priekšmeti, suvenīri, amatieru fotogrāfijas, teksti, dziesmas un dažādu ar dzintaru saistītu zīmolu grafiskās zīmes.

Izstādē izmantoti vairāku Latvijas muzeju kolekciju eksponāti, akcentējot Dekoratīvās mākslas un dizaina muzeja krājumā esošos mākslas un dizaina priekšmetus. Muzeja speciālisti veikuši pētniecības darbu arī Latvijas Nacionālā arhīva Latvijas Valsts kinofotofonodokumentu arhīvā, tur iegūtie dažādu periodu dokumentālo un reklāmas filmu fragmenti papildina ekspozīcijas kopainu.

Par vienu no iedvesmas avotiem izstādei kalpojis gleznotāja Edgara Iltnera audekls „Dzintara meklētāji” (1959), kas šobrīd atrodas Liepājas Vēstures un mākslas muzeja krājumā. Vairāki Latvijas mākslinieki tika aicināti iepazīties ar izpētes materiāliem un ir piekrituši veidot jaundarbus īpaši projektam „Dzintara laikmets”. Izstādē piedalās Kristians Brekte, Ieva Iltnere, Frančeska Kirke, Sandra Krastiņa, Liene un Maija Mackus, Māris Maskalāns, Modris Sapuns, Andris Vītoliņš un citi autori.

Papildu informāciju par projektu meklē šeit.

* „Tutanhamona dzintars”

Mākslas muzejs „Rīgas Birža”; 15. novembris – 25. janvāris

„Tutanhamona dzintars” ir starptautisks izstāžu projekts, kas apvieno dažādu pasaules muzeju Senās Ēģiptes mākslas kolekcijas. Tutanhamona dzintars ir viens no Rīgas – Eiropas kultūras galvaspilsētas tematiskās līnijas „Dzintara ādere” lielākajiem projektiem, kas dzintara ceļā iezīmē tā tālāko punktu – Ēģipti. Galvenie projekta sadarbības partneri ir Kairas Nacionālais muzejs, M. K. Čurļoņa Nacionālais mākslas muzejs Kauņā un Potencas Reģionālais arheoloģijas muzejs Itālijā. Kā zinātniskais konsultants piedalās Luvras Senās Ēģiptes departaments. Projektā ir iesaistīta arī Latvijas Universitāte, Latvijas vēstniecība Kairā, franču arheologi.

Izstāde tiek veltīta Senās Ēģiptes kultūrai, to pasniedzot kā jaunāko tehnoloģiju un senu artefaktu saspēli. Izstādes komplektu veido Senās Ēģiptes aizkapa kulta priekšmeti, kas mirušajiem tika doti līdz pilnvērtīgai dzīvei viņsaulē. Izstādes ideja centrējas ap Tutanhamona kapenēs atrasto mazo Baltijas dzintara gabaliņu, Saules dieva Ra simbolu.
Tutanhamona dzintars ir tilts starp reālo un iedomāto. Tā ir vīzija par aizgājušo. Nākotnes tehnoloģijas ļauj acīm uztvert lietas, kas realitātēs eksistē, bet telpā neatrodas. No otras puses, ar klasiski muzejisku pietāti mēs varam iepazīt reālus, izcili vērtīgus artefaktus, kas atrodas konkrētajā telpā, kaut arī tie paredzēti citai videi un laikam.

Papildu informāciju par projektu meklē šeit.

* ORLAN personālizstāde „Francijas laikmetīgās mākslas ikona. Plan du Film un citi scenāriji”

Dekoratīvās mākslas un dizaina muzejs; 2014. gada 8. novembris – 2015. gada 31. janvāris

Izstāde pirmo reizi Latvijā aicinās skatītājus plašāk iepazīties ar vienu no laikmetīgās mākslas ikonām – franču mākslinieci ORLAN. Mākslinieci, kuras daiļrade vienmēr provocē un nojauc tradicionālās orientācijas robežas: klasisko mākslu un tehnoloģijas inovācijas, akadēmiskas vērtības un masu kultūras elementus, skaisto un neglīto, sievietes un vīrieša pasaules uztveri u. tml. ORLAN personība vienmēr piesaista plašu masu mediju uzmanību, tieši caur šo publicitāti māksliniece pauž savus dzīves principus, kas vērsti pret vardarbību, sieviešu diskrimināciju, maskulīno ideoloģiju, rasismu, ksenofobiju u. c. mūsu pasaules „ļaunuma saknēm”.

Rīgā skatītājiem būs iespēja iepazīties ar mākslinieces neparastajiem meklējumiem vizuālās mākslas un kino transformācijās, kuru pamatā statiskais un kustīgais attēls, realitāte un fikcija, mākslinieka personības autonomijas glorifikācija un ironija par reklāmas pasaules mārketinga mašinērijas standartiem. Būdama laikmetīgās mākslas avangardā, ORLAN tomēr nekad nav „pārgriezusi nabas saiti” ar klasiskās mākslas mantojumu. Viņas daiļradē varam atrast neskaitāmas atsauces un paralēles ar antīko pasauli, viduslaiku, renesanses, baroka un visbeidzot sirreālisma mākslas estētiku. Tam līdzi izmantotas karnevāla rituālu nosacītības formas un vēl, protams, tik tuvais, bet aizvien līdz galam neapgūtais celuloīda fenomens – reālā un relatīvā kino pasaule.  

Papildu informāciju par ORLAN izstādi meklē šeit.

* „Neparastās mežģīnes”

Sv. Pētera baznīca; 11. novembris – 18. janvāris

„Neparastās mežģīnes” ir stāsts par saikni starp tradicionālo (tautas māksla) un laikmetīgo (sociālie tīkli, arhitektūra, dizains, starpkultūru dialogs).

Mežģīnes apbrīnojam dabā – augu lapu dzīslojumā, zirnekļa tīklā, leduspuķē uz loga rūts, upju līkločos skatā no putna lidojuma un cilvēka roku veidotos darbos. Visstiprākais pinums, kas cieši vieno visas tautas, ir kultūra. Neparastās mežģīnes ir ažūrs kultūras tilts, kas savieno Rīgu un Eiropu. Izstādes, lekcijas, radošās darbnīcas...

Papildu informāciju par projektu vari atrast šeit.

* „Nākotnes mākslu meklējot. Voldemārs Matvejs un ārpus Eiropas (Āfrikas, Okeānijas un Ziemeļāzijas) māksla”

Mākslas muzeja „Rīgas Birža” Lielā zāle; līdz 26. oktobrim

Izstādē „Nākotnes mākslu meklējot. Voldemārs Matvejs un ārpus Eiropas (Āfrikas, Okeānijas un Ziemeļāzijas) māksla” eksponēts ap simts Voldemāra Matveja (Rakstu „Nākotnes mākslas arheoloģija. Kas bija Voldemārs Matvejs?” lasi šeit.) fotogrāfiju no Latvijas Nacionālās bibliotēkas un Latvijas Mākslas akadēmijas Informācijas centra krājuma. Līdz ar latviešu mākslinieka fotogrāfijām pirmo reizi Latvijas muzeju vēsturē tiks parādīti Āfrikas, Okeānijas un Ziemeļāzijas unikāli mākslas darbi no vadošo Eiropas muzeju – Branlī muzeja Parīzē, Nacionālā pasaules kultūru muzeja Leidenē un Sanktpēterburgas Pētera Pirmā Krievijas Zinātņu akadēmijas Antropoloģijas un etnogrāfijas muzeja (Kunstkamera) – kolekcijām.

Savukārt izstāde Boses zālē „Voldemāra Matveja grāmata „Nēģeru māksla” un latviešu mākslinieki” iepazīstinās ar viņa teorētisko atziņu nozīmi izcilo latviešu mākslinieku Martas Liepiņas-Skulmes, Aleksandras Beļcovas, Romana Sutas, Niklāva Strunkes, Ģederta Eliasa, Emīla Meldera u. c. autoru daiļradē. Izstādē iekļauta arī tēlnieka Jāņa Strupuļa koku skulptūru kolekcija, kas tapusi 20. gadsimta 70. gadu sākumā, smeļoties ierosmes no visplašāk zināmā Voldemāra Matveja apcerējuma par Āfrikas mākslu. Izstādē tiks eksponētas gleznas, grafikas un tēlniecības darbi no Latvijas Nacionālā mākslas muzeja, Dekoratīvās mākslas un dizaina muzeja, Aleksandras Beļcovas un Romana Sutas muzeja, Ģederta Eliasa Jelgavas Vēstures un mākslas muzeja, Rakstniecības un mūzikas muzeja krājuma, kā arī no vairākām privātām kolekcijām.

* „Gustavs Klucis. Kāda eksperimenta anatomija"

LNMM izstāžu zāle „Arsenāls”; līdz 26. oktobrim

Līdz 26. oktobrim Latvijas Nacionālā mākslas muzeja izstāžu zālē „Arsenāls” skatītājiem būs atvērta ievērojamā latviešu izcelsmes mākslinieka Gustava Kluča darbu izstāde „Kāda eksperimenta anatomija” – Rīgas kā Eiropas kultūras galvaspilsētas programmas notikums. (Rakstu „Ieejot Eiropas mēroga izstāžu apritē. Stāsts par Gustavu Kluci” lasi šeit.)

Eiropas muzejos Gustava Kluča (1895–1938) vārds izskan regulāri, bet pasaulslavenā konstruktīvista saistība ar Latviju bieži paliek noklusēta. Ir ārkārtīgi būtiski, lai Eiropas kultūras galvaspilsēta Rīga 2014. gadā stāsta pilnasinīgus stāstus par latviešiem, kuru ieguldījums Eiropas kultūrā pelna ievērību.

Izstādes nosaukums atsaucas uz Gustava Kluča domu, ka māksliniekam ir tiesības uz eksperimentu. To viņš paudis kādās nepublicētās piezīmēs par mākslu 1930. gadu vidū (rokraksts glabājas Maskavā, V. Majakovska muzejā), kad māksliniekiem nemitīgi bija jāaizstāvas no apsūdzībām formālismā un jāpierāda savas jaunrades atbilstība sociālistiskā reālisma dogmai.

0 komentāri

Komentāru nav