Rīgā sākas Maskavas Gogoļa centra viesizrādes

Rīgā sākas Maskavas Gogoļa centra viesizrādes
F64
16-09-2014 A+ A-
Latvijas Nacionālajā teātrī no 15. līdz 21. septembrim būs skatāmas Kirila Serebreņņikova vadītā Maskavas Gogoļa centra viesizrādes.

Rīgā rādītas divas izrādes – Francijā augstu novērtētais Dāvida Bobē un Kirila Serebreņņikova iestudējums Ovīdija „Metamorfozēm” un Vladislava Nastavševa „Mēdeja” ar jaunā Rīgas teātra aktrisi Gunu Zariņu galvenajā lomā.

Serebreņņikovs kopā ar franču režisoru D. Bobē izrādē „Metamorfozes” iestudējis Ovīdija pierakstītos antīkos mītus, maksimāli pietuvinot tos mūsdienām. Vienlaikus ir skaidrs, ka darbība nenotiek 21. gadsimtā, bet neesošā laikā, kurā mīt sengrieķu dievu un valdnieku dvēseles. Dedals un Ikars, Orfejs un Eiridīke, Narciss un Ēho uz skatuves parādās no vecu, sadauzītu mašīnu bagāžas nodalījumiem, izkāpj no saloniem, izlien no motoru pārsegiem un dodas pie skatītājiem, lai pavēstītu savu sakāmo. Aktieri runā tekstu gan kā antīkie varoņi, gan kā mūsdienu cilvēki, savus stāstus pārvēršot asprātīgās anekdotēs un paceļot līdz antīkās traģēdijas augstumiem.

Izrāde ir daudzslāņains multimediāls priekšnesums, kurā dramatiskais teātris savienojas ar videomākslu, laikmetīgo deju un elektronisko mūziku. Jaunās tūkstošgades mākslinieku skatījums uz mūžīgajiem kultūras sižetiem no sava skatupunkta, kurā Orfejam nav nekādu problēmu sūtīt ziņu mirušajai Eiridīkei sociālajos tīklos.

Savukārt izrādes „Mēdeja” galvenā intriga, Gogoļa centra iestudējumu izrādot Rīgā, protams, ir titullomas atveidotāja – Jaunā Rīgas teātra aktrise Guna Zariņa. Maskavas izrādes kontekstā viņa ir svešā – ārzemniece, kuru var iekārot un mīlēt, bet grūti pieņemt par savējo. Izrādes struktūru veido Mēdejas monologi un viņas sarunas ar trim personām – vīru Jāsonu, valdnieku Kreontu un Ziņnesi. Režisoram V. Nastavševam Mēdejas traģēdija risinās abstraktā laikā un telpā, uzsverot cilvēciski saprotamo un vienlaikus grūti attaisnojamo Mēdejas rīcību, nogalinot savus bērnus pēc piedzīvotās vīra nodevības. Starp antīko pasauli un 21. gadsimtu ir viens cilvēka dzīves mirklis.

Izrāde veidota nosacītā teātra estētikā, izceļot Eiripīda teksta skanējumu, ko papildina vien bērnu dziedājumi un čella melodija. Uz melnās tukšās skatuves atrodas divi krēsli un prožektors, kas izceļ aktieru augumus, melnajā tukšumā izskan emocionāls sievietes stāsts.

0 komentāri

Komentāru nav