Latviešu komponisti un Bahs. Noslēdzas „Ērģeļmūzika BACH zīmē”

Latviešu komponisti un Bahs. Noslēdzas „Ērģeļmūzika BACH zīmē”
Kaspars Garda, Rīga 2014 . 26. septembrī uz Rīgas Doma ērģelēm izskanēs triju latviešu komponistu jaundarbi
Una Griškeviča
Noslēdzoties projektam „Ērģeļmūzika BACH zīmē”, nākampiektdien, 26. septembrī, Rīgas Domā izskanēs triju latviešu komponistu – Jāņa Lūsēna, Riharda Dubras un Ērika Ešenvalda – speciāli tapušo skaņdarbu cikls „Triloģija Latvijas ērģelēm”. Atgādināsim, ka 7. septembrī Dubultu baznīcā jau skanēja triloģijas 1. daļa – Riharda Dubras „Jūrmalas partita”, 14. septembrī Liepājas Svētās Trīsvienības katedrālē – Jāņa Lūsēna Liepājai veltītā skaņdarba „Urbānās fantāzijas” ar BACH pirmatskaņojums, savukārt 26. septembrī klausītāji pirmo reizi dzirdēs Ērika Ešenvalda Rīgai komponēto skaņdarbu „Okeāna balss”.

Sazvanīts teju vai otrā pasaules malā – Aļaskā –, komponists Ēriks Ešenvalds, lūgts komentēt savu jauno skaņdarbu „Okeāna balss”, kura pirmatskaņojums Rīgas Domā notiks 26. septembrī, e-pastā par savu jaundarbu raksta: „Okeāna balss dun tumšajās dzīlēs, iešalc klintīs, kliedz putnu klaigās, klusē austruma un rieta sidrabotajos palagos; tā bezgalīgi iemieso, šķiet, jaunu iztēli un tomēr – tās pašas arhaiskās sajūtas. Kā grāmata bez vākiem, kā redzamības lauks bez horizonta okeāna balss runā.” Un vēl skaņradis atzīst, ka darbā izmantota neliela atsauce uz Bahu: „Jā, ir neliela atsauce uz Baha d moll opusa motīvu (la-sol-la) – tas visiem pazīstamais trīs nošu motīvs.”

Savukārt gan Jānis Lūsēns, gan Rihards Dubra, kas abi sastopami tepat Latvijā, par savām attiecībām ar Bahu stāsta mazliet plašāk. „Ar ērģeļmūziku sāku aizrauties jau kopš 14 gadu vecuma. Tajā laikā nebija ne sintezatoru, ne modernas elektronikas, tādēļ ļoti biju aizrāvies ar ērģeļmūziku, staigāju pa baznīcām, vācu ērģeļu aprakstus un pat spēlēju ērģeles Liepājas Sv. Trīsvienības baznīcā ekskursantiem un tā tālāk,” stāsta Jānis Lūsēns, piebilstot, – pasūtījums rakstīt darbu šim festivālam nācis ļoti negaidīti, jo viņš ļoti ilgi neko nebija darījis akadēmiskās mūzikas lauciņā. „No manas puses šis skaņdarbs, kurā gan bija jāiekodē B.A.C.H. jeb Bahs, būs mazliet ālēšanās, mazliet huligānisms, jo gribējās drusku tikt prom no ierastās mūzikas, skaistiem pantiem un piedziedājumiem. Skaņdarba forma ir fantāzija, kur būs dzirdami interesanti un neparasti instrumentu salikumi, – elektriskā ģitāra ar ērģelēm, kas dažās vietās skan patiešām neierasti; elektriskā ģitāra ar arfu… To atskaņos izcili mūziķi, un man šķiet, ka būs brīnišķīgi.” 

Taujāts par attiecībām ar Bahu, Jānis Lūsēns smejas:

„Lai man parāda vienu komponistu, kuru Bahs nav ietekmējis! Kā reiz teica viens slavens skaņradis, tā ir mūsu maize un ūdens. Katrā ziņā, man Bahs joprojām ir pamatu pamats. Bahs ir saule debesīs!”

Tiesa, tieši Baha citāti Jāņa Lūsēna skaņdarbā nebūs dzirdami, lai gan ērģelnieks esot lūdzis kaut ko ielikt. „Man tik daudz to Baha citātu ir galvā, ka izšķirties par vienu, kurš nu būs galvenais tajā darbā, lāgā nevarēju,” atzīst komponists, piebilstot, ka izmantojis Baha ērģeļmūzikas rakstīšanas principus, – fugato, lielos tutti ar asiem ritmiskiem zīmējumiem, ļoti virtuozas un ļoti metronomiskas partijas, kas varētu būt atsauce uz Baha darbu komponēšanas un pieraksta veidu.

Komponists arī atklāj, ka beidzamajā laikā viņam esot radies kārdinājums vairāk nodarboties tieši ar jaunas akadēmiskās mūzikas radīšanu, turklāt viņš saņēmis vairāku darbu pasūtījumus: „Saksofonists un Mūzikas akadēmijas rektors Artis Sīmanis pasūtīja darbu alta saksofonam, ērģelēm un soprānam, kas izskanēs Saksofonmūzikas festivālā nākamā gada februārī. Jau pavisam drīz Radio kora atskaņojumā būs dzirdamas piecas 13. gadsimta laudas manā apdarē – kompozīcijas ar laudu tā laika pierakstu fragmentiem korim, saksofonam un alta vijolei. Tā ka nenovēršami vairāk sāku pievērsties akadēmiskās mūzikas komponēšanai, taču tas nenozīmē, ka nepadarbošos arī ar dziesmām, tikai nedaudz mazāk un izmeklētākiem tekstiem un izpildītājiem.”

Gluži tāpat kā Jāņa Lūsēna, arī komponista Riharda Dubras skaņdarbs tapis pēc projekta idejas autores un ērģelnieces Edītes Alpes lūguma. „Nu, tad arī rakstīju, taču negribēju atkārtoties un lietot slaveno BACH tēmu, ko visi maļ un kas tik daudz lietota, ka ir jau diezgan apnikusi. Tāpēc domājot, kā to īstenot, paņēmu tādu skaņdarba formu – svītu –, kādu mēdza lietot Bahs. Tādēļ skaņdarbs „Partita” sastāv no vairākām daļām, kas gan tiks atskaņotas bez pārtraukuma. Skaņdarba vidū ir arī viena fūga, kas ir raksturīgi Baham,” saka komponists, ar smaidu piebilstot, – skaņdarbā mazliet esot iekļauts arī kaut kas no „jūrmaliskām” noskaņām, jo darbu vajadzēja veltīt Jūrmalai.

„Nekad neko necitēju, taču, ja kāds uzmanīgi klausīsies, varbūt kādas latviski tautiskas intonācijas saistībā ar jūru arī tur varēs saklausīt.”

Kādā intervijā viņam uzdots jautājums, vai šis skaņdarbs ir veltīts Dubultu baznīcas ērģelēm, un vai skaņdarbam ir tieša saistība ar Dubultiem. „Uz to varēju atbildēt: – jā, jo dzīvoju tieši blakus Dubultu baznīcai, kurā ir tās ērģeles! Tur arī šovasar skaņdarbu rakstīju,” viņš sirsnīgi smejas.

Sava jaundarba pirmatskaņojumu Rihards Dubra jau dzirdējis Dubultu ev. luteriskajā baznīcā, savukārt par 26. septembra koncertu Rīgas Domā saka, – tas būs absolūti cits skanējums, jo Rīgas Domā gan telpa, gan ērģeles ir lielākas, gan pavisam citādāka akustika. Tādēļ, ja godīgi, man no šā atskaņojuma ir bail, jo skaņdarbs ir „kamerīgs” un varētu drusku pazust tajā lielajā telpā. Bet mani lūdza tieši šādu skaņdarbu rakstīt, un tādu arī uzrakstīju.” Tiesa, par atskaņojumu komponists teic, – tā kā to spēlēs ērģelniece Kristīne Adamaite, viņš ir pārliecināts, ka tomēr viss būs kārtībā. „Manuprāt, šim koncertam, kas noteikti kļūs par īpašu notikumu Latvijas mūzikas dzīvē, savākta īsta atskaņotājzvaigžņu komanda, tostarp laikam jau trīs vislabākie ērģelnieki – Kristīne Adamaite, Iveta Apkalna un Tālivaldis Deksnis –, kas mums ir.”

Savukārt par Baha ietekmi uz daiļradi Rihards Dubra lakoniski teic: „Neviens profesionāls komponists nevar būt īsti profesionāls, ja viņš nav studējis to, ko darījis Bahs, – piemēram, arī Baham raksturīgo polifoniju, bez kuras patiesībā nevar normāli uzbūvēt nevienu orķestra skaņdarbu. Un, ja kāds saka, ka viņam tas nav nozīmīgi, tad, visticamāk, viņš ir diletants.”

0 komentāri

Komentāru nav