Sīlis: dramaturģija nav eksperiments

Sīlis: dramaturģija nav eksperiments
Publicitātes foto . Projekta „Šengenas zonas spožums un posts” idejas autors un projekta vadītājs režisors Valters Sīlis
Una Griškeviča
Šosezon Latvijas Nacionālais teātris skatītājiem piedāvās starptautisku projektu „Šengenas zonas spožums un posts” (tas norisināsies no 1. oktobra līdz 22. novembrim). Dažādu valstu jaunie režisori iestudēs četras dažādas izrādes: „Noķert RABIT”, ko veido Julians Hecels (Vācija), „Spožums un posts” Marsijas Lansas (Portugāle) režijā, „Eiro – Vīzija” ko veido Vids Bareiķis (Lietuva), kā arī „Republika” apvienības „Kviss búmm bang” (Islande) režijā. Lai uzzinātu sīkāk par šo projektu, uz sarunu aicinājām režisoru Valteru Sīli. „Laikam vispareizāk būtu teikt, ka esmu šā projekta kurators un bīdītājs, pārņemot savā ziņā pirms kāda laika tapušo ideju,” omulīgajā teātra kafejnīcā malkojot rīta kafiju, teic Valters Sīlis.

Visi dzīvojam vienā ģimenē

„No kurienes man pielipa vārdu salikums „spožums un posts”, nemaz īsti nezinu. Droši vien vai nu to kaut kur dzirdēju, vai esmu lasījis,” saka Valters un akcentē, – īsti par eksperimentu šo visu projektu nosaukt nevarot, jo – kas tad vispār ir eksperiments? „Mūsdienu dramaturģija jau nav eksperiments, lai gan skatītājiem tas varbūt ir kaut kas mazāk ierasts,” spriež režisors un paskaidro, ka projekta izrādes Nacionālajā teātrī iestudēs režisori, kas līdz šim vairāk veidojuši izrādes festivāliem. Pārsvarā tieši tur Valters Sīlis arī visus četrus režisorus noskatījis.

„Mums šķita svarīgi parunāt par Eiropas Savienību un Latviju problēmu kontekstā – kā tas, kas notiek, piemēram, Portugālē, Lietuvā vai Grieķijā, skar mūs. Vai varbūt arī neskar. Jo dažkārt ir tā – kad sākam runāt par kādu problēmu, sajūtam, ka tomēr par tām nemaz negribam runāt. Varbūt tās problēmas nemaz nav tik lielas un globālas?”

To sakot, Valters Sīlis piebilst, – iespējams, projekts vismaz teorētiski varētu mums likt justies kā vienai lielai Eiropas ģimenei. „Latvija jau arī galu galā ir Eiropas Savienībā,” viņš rezumē un akcentē, – visi darbi ir pilnīgi jauni un tapuši īpaši šim projektam. Turklāt, iespējams, ka trīs no izrādēm varētu palikt Nacionālā teātra repertuārā. „Protams, jāredz, kā izrādes iedzīvosies un kā tās uztvers skatītāji,” vēl norāda režisors, atklājot, – darbs pie izrādes „Noķert RABIT” jau sācies, un nākas risināt dažādas organizatoriskas lietas, kas aizņemot lielāko daļu Valtera laika.

Mazbudžeta „Eirovīzija” latviešu gaumē

Sākot raksturot gaidāmās izrādes, kā pirmo Valters min jauno un populāro lietuviešu režisoru, vienlaikus arī mūziķi Vidu Bareiķi, kas Latvijas Nacionālā teātra Jaunajā zālē iestudēs izrādi „Eiro – Vīzija”. „Tā būs mazbudžeta „Eirovīzija”,” saka režisors, piebilstot, „iedomājieties situāciju, ka Latvija ir uzvarējusi šajā konkursā, taču šoreiz valstij nav naudas, lai veidotu milzīgu konkursu, tādēļ tas notiek Nacionālā teātra Jaunajā zālē, un tur norisinās visādi brīnumi... Šim konkursam Vids un citi pieaicinātie mūziķi speciāli raksta dziesmas, ko izdziedās mūsu aktieri. Turklāt šis konkurss būs īpašs, jo katras valsts dziesma un priekšnesums būs cik vien iespējams politisks, lai varētu atklāt tās problēmas, kas notiek katrā no valstīm un Eiropā kopumā…”

Pirmizrāde paredzēta 22. oktobrī, un izrādē piedalīsies aktieri Jānis Vimba, Kristians Kareļins, Sanita Pušpure un citi. „Ja šo izrādi spēlēs kādā citā valstī, tad tā būs šā mazbudžeta „Eirovīzijas” konkursa uzvarētāja valsts,” smaidot
spriež Valters Sīlis.

 

Vai Eiropa ir kā cietoksnis?

Atgriežoties pie projekta aizsākuma – izrādes „Noķert RABIT”, ko veidos vācu režisors Julians Hecels (pirmizrāde 1. oktobrī) –, Valters Sīlis atklāj, – tas būs stāsts par Eiropas robežām un to, cik stingras vai arī „cauras” tās ir, un
par bēgļiem un nelegālajiem imigrantiem, ko Eiropa īsti vairs nevēlas uzņemt.

„Iedomājamies, ka Eiropa ir pils vai forts – novecojis, ar savām robežām un izpratni par imigrācijas jautājumiem un tajā pašā laikā kārdinošs mērķis visiem nelegālajiem imigrantiem. Mums bēgļi ir jāuzņem? Vai arī jāpārvērš Eiropas robeža necaurejamā fortā, izmantojot visas iespējamās mūsdienu militārās tehnoloģijas?” Izrādes stāsts ir balstīts uz patiesiem notikumiem par nepakļaušanos un sastapšanos ar varas iestādēm.

Zinātkāres vadīts un baiļu mākts, Julians Hecels izstrādā dokumentālu fikciju diviem izpildītājiem un vienam bezpilota helikopteram, mēģinot savienot pretrunīgo – anonīmo padarīt personisku, parādīt neredzamo. 

Izrāde starp spēli un kazino

Ja šīs divas izrādes gluži nevarot nosaukt par performancēm, tad par trešo – jaunās portugāļu režisores Marsijas Lansas veidoto izrādi „Spožums un posts” (tā tiks rādīta Baltajā zālē) – Valters Sīlis teic, ka tas būšot kaut kas starp spēli un kazino. „Režisore izrādē risinās ideju par „diženo sapni” – robežu izzušanu un vienotu teritoriju, līdzīgu Šengenas zonai. Šī iedomātā vienība balstās uz ideju par kustības brīvību, komunikāciju un brīvību.” Darba iecere esot parādīt, kā, sastopoties vienā telpā – kazino un imigrācijas departamenta krustojumā, cilvēki ar atšķirīgu pieredzi piedzīvo ne tikai apmulsumu, bet arī neparastus pārpratumus. „Izrāde piedāvās gūt vērtīgu pieredzi arī skatītājiem, kas, izmantojot izsniegtos žetonus, varēs piedalīties ID karšu izgatavošanā, vergu pirkšanā, naudas vākšanā ceļojumam nelegālā autobusā un pat fiktīvās laulībās,” par izrādi saka Valters Sīlis.

Kā nodibināt savu Republiku?

Visneparastākais projekts – islandiešu apvienības „Kviss bumm bang” (islandiešu mākslinieces Eva Bjorka Kābere, Eva Rūna Snoradotira un Vilborga Olafsdotira) performance „Republika” – mūs sagaida oktobra beigās. „Uz to aicināti visi tie, kam nepatīk pastāvošā kārtība un kas gribētu kaut ko mainīt: likumus, valsts himnu, ievēlēt citus deputātus,” smaidot uzskaita Valters Sīlis un uzreiz norāda, – nekāda varas gāšana te nenotiks, taču jaunas Republikas dibināšana gan. 

Tiesa, kā performance, kuras laikā trīs vakarus, 27., 28. un 29. oktobrī, nopērkot biļeti, aptuveni 50 brīvprātīgie varēs doties uz Nacionālo teātri un iesaistīties Republikas dibināšanas kursos, uzzinot visu, kas nepieciešams jaunas Republikas dibināšanai, un paši arī piedaloties šā notikuma radīšanā, sacerot dzejoļus un svētku uzrunas, greznojot telpas  un mācoties jauno himnu.

„Būtiski ir tas, ka visā tajā iesaistīsim attiecīgo nozaru ekspertus – mūziķus, politiķus u. tml. –, kas palīdzēs šo procesu sagatavot,” saka Valters, norādot, ka pasākumam nāksies izbrīvēt visus trīs vakarus. Islandē minētās mākslinieces veidojušas izrādi – kursus, kas ilguši nedēļu, un katru vakaru skatītāji atgriezušies, un viņas vēlas izmēģināt šo metodi šeit, Rīgā. „Kad visi sagatavošanās darbi būs veikti, trešās dienas vakarā notiks jaunās Republikas dibināšanas ceremonija, kas būs pieejama daudz lielākam skatītāju lokam Nacionālā teātra Lielajā zālē.”

Taču par to, kā būs izgreznota skatuve un kā tas viss izskatīsies realitātē, Valters Sīlis nerunā, tas būs redzams izrādes jeb, pareizāk sakot, performances tapšanas gaitā.

Raksts pārpublicēts no Nacionālā teātra žurnāla „BŪS!”

0 komentāri

Komentāru nav