Smiļģis par šo festivālu priecātos. Saruna ar Jāni Siliņu

Smiļģis par šo festivālu priecātos. Saruna ar Jāni Siliņu
Kaspars Garda, Rīga 2014 . Festivāla „Patriarha rudens ” mākslinieciskais vadītājs Jānis Siliņš
Una Griškeviča
Latvijas Kultūras akadēmijas skatuves mākslas festivāla „Patriarha rudens”, kas sāksies 29. septembrī, mākslinieciskais vadītājs Jānis Siliņš mani sagaida Smiļģa Teātra muzeja ēkas vestibilā. Un ne velti, jo tieši šī ēka būs viena no festivāla – tas šogad notiks jau piekto reizi! – pasākumu norises vietām.

„Man ir doma pēc festivāla beigām Smiļģa kabinetā rīkot pēcpusdienu tikšanās,” savus nākotnes plānus klāsta J. Siliņš, bet, kad mūsu priekšā tasītēs kūp smaržīga kafija, muzeja ziemas dārzā ieskicē šā gada festivāla norises un nedaudz pakavējas pagātnē, atgādinot,– toreiz, kad E. Smiļģa Teātra muzejs kļuva par Kultūras akadēmijas struktūrvienību, akadēmijas mācībspēkiem ienācis prātā, ka šāds festivāls būtu laba iespēja izpausties un sevi pierādīt topošajiem režisoriem. „Nu jau svinam festivāla piecu gadu jubileju, un, pateicoties „Rīga 2014” finansējumam, esam ieņēmuši stabilu vietu Rīgas kultūras norisēs,” savu gandarījumu neslēpj Jānis Siliņš, atgādinot, – jau tradicionāli svinīgā atklāšanas ceremonija notiks Āgenskalna tirgū.

Viņaprāt, tirgus nav gluži īstā vieta pārāk garām ceremonijām, tādēļ tur festivāla atklāšanas dienā – 29. septembrī – viss norisināšoties pietiekami raiti. „Skatītājiem un pasākuma apmeklētājiem piedāvāsim profesores Māras Ķimeles un viņas vadītā dramatiskā teātra aktiera un režijas kursa studentu sagatavoto priekšnesumu – Eduarda Veidenbauma dzeju un Jura Kulakova mūziku,” saka Jānis Siliņš un atgādina kādu pasākumu, kur pianistu Robertu Hansonu pie klavierēm nomainījis komponists Juris Kulakovs. „Viņš tā mēdz darīt,” smaida festivāla mākslinieciskais vadītājs un piebilst, ka arī šoreiz Juris Kulakovs esot aicināts piedalīties festivāla atklāšanas pasākumā. Taujāts, vai Eduardam Smiļģim paticis iepirkties netālajā Āgenskalna tirgū, Jānis Siliņš atteic, ka tas esot vēl jāpēta – tāpat kā daudzi citi fakti par izcilo režisoru. „Vispār viņš būtu pelnījis vienu kārtīgu monogrāfiju, bet tādu, ko būtu interesanti lasīt visiem,” uzskata J. Siliņš, piebilstot, – cerams, ka reiz šāds izdevums taps.

„Pēc svinīgās atklāšanas, kā ierasts, dosimies uz E. Smiļģa Teātra muzeju, kur pacelsim nosacīto festivāla karogu; protams, būs arī rudens zupa.”

Pēc tam esot ieplānota LKA maģistrantūras studentu veidotā teatrālā pastaiga „Šekspīrs pie Smiļģa”, kurā tiks iesaistīti Dailes teātra aktieri Lidija Pupure un Āris Rozentāls – topošajiem režisoriem tā būs laba iespēja pastrādāt un mēģināt saprasties ar vecākās paaudzes aktieriem.

Viņaprāt, visnotaļ interesants notikums varētu būt horeogrāfes Olgas Žitluhinas, grupas „Dzelzs vilks” un LKA laikmetīgās dejas horeogrāfijas ceturtā kursa studentu veidotā poētiskā dejas traģēdija „Viens un divi” ar papildnosaukumu „Aspazijas un Raiņa mīlestības vēstules – profesors Bībers – laikmetīgās dejas horeogrāfi”. „Olga iedvesmojās, kopā ar studentiem divas nedēļas dzīvojot Spānijā un sasmeļoties sauli. Turklāt, manuprāt, jauniešiem šādi pasniegta Raiņa un Aspazijas daiļrade varētu likties interesantāka nekā vienkārša mīlestības vēstuļu lasīšana,” ir pārliecināts festivāla mākslinieciskais vadītājs. Turpinot stāstīt par Raiņa tēmu (festivālā tiks ieskandināts Raiņa un Aspazijas jubilejas gads), Jānis Siliņš atklāj, ka šai tēmai pievērsīsies arī Lietuvas Mākslas un mūzikas akadēmijas režijas students Gilds Aleksa, laboratorijā „Zelta zirgs” veidojot kopdarbu ar LKA dramatiskā teātra aktieru un režijas otrā kursa studentiem (izrādās, ka Raiņa „Zelta zirgs” ir tulkots gan igauniski, gan lietuviski!).

„Festivāla laikā dramatiskā teātra aktiermākslas un režijas mākslas otrā kursa studenti viesosies Āgenskalna Valsts ģimnāzijā un Rīgas Valsts vācu ģimnāzijā ar uzvedumu „Pieskāriens (Aspazija, Rainis, kustība)” docentes Rutas Vītiņas un docentes Ramonas Galkinas vadībā – tātad šis būs vēl viens mēģinājums par Raini un Aspaziju stāstīt jauniešiem.”

Viņš atgādina, ka festivāla laikā Rīgas Kino muzejā notiks arī Rainim veltīta filmu skate ar profesores Ingas Pērkones-Redovičas komentāriem. „Kino muzejā tiks izrādītas arī sešas akadēmijas maģistrantūras studiju apakšprogrammas „Audiovizuālā māksla” absolventu dokumentālās īsfilmas „Rīgas apkaimes stāsti”. Ar tādu pašu nosaukumu veidotas arī akadēmijas laikmetīgās dejas horeogrāfijas ceturtā kursa studentu horeogrāfijas etīdes, kas tapušas sadarbībā ar Rīgas Starptautisko ekonomikas un biznesa administrācijas augstskolas programmas „Audiovizuālā mediju māksla” studentiem.”

Viņaprāt, nozīmīgs notikums šā gada festivālā ir arī akcents uz angļu renesanses dramaturga un dzejnieka Viljama Šekspīra 450 gadu jubileju: „Tālab ar lekcijām „Šekspīra valoda” un „Šekspīra autsaideri” festivālā viesosies britu eksperts Alans Klārks.”

Jānis Siliņš atgādina, ka ik gadu festivālā viesojas arī citu valstu dalībnieki: pērn tie bija Polijas pārstāvji, savukārt šogad „Patriarha rudenī” piedalīsies viesi no Igaunijas un Lietuvas – meistarklasi akadēmijas dramatiskā teātra un aktiermākslas ceturtā kursa studentiem vadīs režisore Kerta Tominga no Igaunijas: „Manuprāt, tā ir lieliska iespēja topošajiem režisoriem un aktieriem dibināt kontaktus un varbūt pat doties pieredzes apmaiņā,” saka festivāla mākslinieciskais vadītājs, piebilstot, ka šoreiz skatītājiem tiks piedāvāta Lietuvas Mūzikas un teātra akadēmijas trešā kursa studentu viesizrāde „Yolo”, kuras režisors ir Povils Makausks.

Šā gada festivāla skatē tiks pārstāvēti septiņi jauni režisori – LKA absolventi –, kuri piedāvās septiņas izrādes. „Skates radošos darbus vērtēs ekspertu komisija, lai vienam no jaunajiem režisoriem festivāla noslēgumā pasniegtu balvu – Pētera Pētersona petrolejas lampu no režisora vērienīgās petrolejas lampu kolekcijas.

Turklāt man šķiet, ka pats Eduards Smiļģis uz to noraugās visnotaļ labvēlīgi – ne velti gan pagājušogad, gan pirms tam zālē izrādes laikā pēkšņi parādījās taurenis un pēc tam tikpat neizskaidrojami pazuda...”

Atgriežoties pie festivāla skates, viņš norāda, ka tajā ar izrādi „Pēterpils pilsētas žīdi” teātrī „Skatuve” piedalīsies Inga Gaile; ar izrādi „Asins kāzas” LKA teātra mājā „Zirgu pasts” startēs Marta Elīna Martinsone; tāpat skatēs piedalīsies arī Klāvs Knuts Sukurs ar izrādi „Akracis” teātrī „Skatuve”, Jānis Sniķers ar izrādi „Slepkava” „Dirty Deal Teatro”, Daiga Kažociņa ar izrādi „Ievainotie” LKA teātra mājā „Zirgu pasts”, Dāvis Auškāps ar izrādi „Blakts” Latvijas Nacionālajā teātrī, kā arī Edgars Niklasons ar izrādi „Herbe ar lielo cepuri” Latvijas Leļļu teātrī.

„Manuprāt, Smiļģa muzejs atrodas ļoti ērti pieejamā vietā – uz šejieni var atbraukt gan ar tramvaju, gan autobusu, kas te garām kursē nepārtraukti; no jaunās Nacionālās bibliotēkas var atnākt desmit piecpadsmit minūtēs,” šīs vietas priekšrocības min festivāla mākslinieciskais direktors un smej, ka varot jau darīt arī tā, kā savulaik rīkojies Eduards Smiļģis, kurš no Dailes teātra, kas savulaik atradās Lāčplēša ielā, uz māju Āgenskalnā devies kājām. „Reizēm viņš iegriezās Sāpju Dievmātes baznīcā – viņam bija šīs baznīcas atslēgas. Un reizēm viņš tur palika pa nakti un no rīta devās atpakaļ uz darbu teātrī...,” zina stāstīt Jānis Siliņš.

Ar festivāla programmu var iepazīties LKA Teātra mājā „Zirgu pasts” mājaslapā, kā arī kultūras portālā „Rīga 2014” un sociālajā tīklā Facebook.

Informācija par biļešu iegādi uz festivāla septiņām skates izrādēm, kā arī uz laikmetīgās dejas izrādi „Poētiskās dejas traģēdija viens un divi” pieejama festivāla sadarbības partneru – Latvijas Nacionālā teātra, „Dirty Deal Teatro”, biedrības „Teātris „Skatuve”” un Latvijas Leļļu teātra – biļešu kasēs, kā arī „Biļešu paradīzē”. Pārējie festivāla notikumi ir bez ieejas maksas.

0 komentāri

Komentāru nav