Četrās izrādēs izspēlēs „Šengenas zonas spožumu un postu”

Četrās izrādēs izspēlēs „Šengenas zonas spožumu un postu”
Publicitātes foto . Viena no projekta „Šengenas zonas spožums un posts” izrādēm būs ironisks stāsts par Eirovīzijas dziesmu konkursu
Latvijas Nacionālais teātris sadarbībā ar nodibinājumu „Rīga 2014” veido izrāžu sēriju „Šengenas zonas spožums un posts”, kuras ietvaros četri spilgti Eiropas teātra mākslinieki veidos izrādes, kurās pētīs mūsu ieguvumus un zaudējumus, apvienojoties vienotā telpā – Šengenas zonā. Izrāžu koncepciju veidojis režisors Valters Sīlis un dramaturgs Jānis Balodis, un tās tapušas sadarbībā ar spilgtākajiem Eiropas jaunās paaudzes teātra režisoriem.

Šo izrāžu sēriju 1. oktobrī atklās vācu izcelsmes režisora Juliana Hecela izrāde „Noķert RABIT”, kas stāstīs par robežām, kuras starp valstīm un cilvēkiem mēs uzbūvējam paši, lai pasargātu sevi no visa, kas šķiet svešs. Kas notiek, ja esam spiesti šīs robežas nojaukt? Ko nozīmē novērot un ko nozīmē būt tam, kurš tiek novērots? Izrādes radošā grupa pavadīja vienu nedēļu Latvijas austrumu pierobežas kontrolpunktos, lai iepazītos ar tehnoloģijām un metodēm, kuras tiek izmantotas robežuzraudzības/drošības nolūkos.

Režisors Julians Hecels par izrādes formu izvēlējies mūsdienīgu, multimediālu formu, izmantojot mūsdienu tehnoloģijas.

Neapšaubāmi izrāde būs inovācija Latvijas teātru kontekstā, jo tajā izmantotās tehnoloģijas paplašinās un transformēs pieņemtā teātra robežas, kā arī padarīs teātri pievilcīgu jaunajai paaudzei. Izrādi vienlaikus varēs noskatīties 10 skatītāji, un tā būs skatāma 1., 5., 17. un 30. oktobrī.

8. oktobrī izrāžu sēriju turpinās Marsijas Lansas darbs „Spožums un posts”. Tas tiks veidots kā interaktīva muzikāla izrāde, kurā katrs skatītājs dodas spēlē un aizraujošā veidā spēlējas ar to, ko nozīmē būt Eiropas Savienības pilsonim. Šajā darbā tiek radīta pasaule, kurā imigrācijas lietu departaments tiek apvienots ar kazino.

Katram skatītājam tiek iedoti žetoni, ar kuru palīdzību viņš pēc noteikta individuāla scenārija veic dažādus uzdevumus, aizpilda dokumentus, lai iegūtu pasi, apprecas ar nepazīstamu cilvēku, lai tikai varētu turpināt spēli utt. Visu šo uzdevumu veikšanas laikā, vienmēr kādā mirklī kļūst nepatīkami un pārāk privāti, uzbrūkoši.

Šajā darbā Nacionālā teātra aktieri kopā ar pianistu Uģi Krišjāni un Emīla Dārziņa kori radīs priekšnesumu, kurā aktieri strādās kā šā departamenta darbinieki, kuri katrā interakcijā ierastās ikdienas funkcijas pārvērtīs kādā piedzīvojumā, kas bieži pārvērtīsies tādā nepatīkamā uzbrūkošā situācijā, ar kādām bieži nākas saskarties daudziem Eiropas Savienības iedzīvotājiem. Paralēli tam skanēs klaviermūzika un darbi korim, kas vienmēr liek doties tālāk šajā piedzīvojumā. Izrāde tiks veidota Nacionālā teātra Baltajā zālē, un šīs telpas greznība kļūs par būtisku šā darba daļu. Plānotas tikai trīs izrādes.

Lietuviešu režisors Vids Bareiķis veidos izrādi „Eiro – Vīzija”, kuras pamatā tiek izmantots Eirovīzijas konkurss. Iepriekšējā konkursā uzvarējusi Latvija, un tagad šim konkursam jānotiek Latvijā – ja pat tam nav atvēlēti līdzekļi. Tas pirmo reizi notiek Nacionālā teātra Jaunajā zālē 22. oktobrī. Taču šis konkurss būs īpašs ar to, ka katras valsts pārstāvis ar savu priekšnesumu mēģinās būt izteikti politisks. Katra dziesma vēstīs par globālām vai attiecīgai valstij esošām citām problēmām.

Vids Bareikis kopā ar lietuviešu dziedāju Jurgu veidos sava veida alternatīvu mūziklu, kurā runās par tiem jautājumiem, kas skar ikvienu Eiropas iedzīvotāju, kā arī mēģinās atklāt, kuros jautājumos un problēmās ļoti atšķirīgas Eiropas nācijas varētu satikties.

Izrāde „Eiro – Vīzija” tiks izrādīta 22., 23., 30. oktobrī un 5., 22. novembrī.

Izrāžu sēriju 29. oktobrī noslēgs vienreizējs pasākums – performance „Republika”, kuras laikā kopā ar skatītājiem tiek dibināta jauna Republika Nacionālajā teātrī. Izrāde tiks veidota kā Republikas dibināšanas pasākums – ar visu šā pasākuma sagatavošanu. Vispirms divus vakarus notiks „meistardarbnīcas”, kurās 50 brīvprātīgie-skatītāji veido dibināšanas pasākuma programmu. Latvijā atpazīstamu dažādu nozaru ekspertu (pagaidām vārdus nevaram izpaust) vadībā tiek rakstītas runas, dziesmas, tiek radīts jauns karogs, veikta telpas iekārtošana un sagatavota izklaides programma par godu šim pasākumam. Un tad trešajā vakarā (29. oktobrī) tiek dibināta jauna valsts. Šīs izrādes mērķis ir runāt par tiem principiem, kādus tagad izvēlētos, veidojot jaunu valsti, kā arī par to, kādas vajadzības un funkcijas tai būtu, ja vēlētos tādu radīt. Esam pieraduši pie tās simbolikas un izpratnes par savu valsti, kāda tā ir kopš Latvijas dibināšanas, taču būtu interesanti atklāt, kāda būtu mūsu valsts simbolika, krāsas un nosaukums, ja mēs šādu dibināšanu varētu veikt vēlreiz. Un tieši izrādes forma ir labs veids, kā to atklāt. Izrāde notiek vienu reizi.

Izrādi veidos apvienība „Kviss búmm bang” – trīs islandiešu mākslinieces Eva Bjorka Kābere, Eva Rūna Snoradotira un Vilborga Olafsdotira.

Biļetes uz projekta „Šengenas zonas spožums un posts” izrādēm nopērkamas teātra kasē un „Biļešu paradīzes” tirdzniecības vietās un internetā.
 
Eiropas kultūras galvaspilsētas programmu veido nodibinājums „Rīga 2014” sadarbībā ar valsts, pašvaldības un nevalstiskajām kultūras organizācijām, radošajām apvienībām. Programmu finansē Rīgas dome, Kultūras ministrija un Eiropas Komisija. „Rīga 2014” programmas partneris ir „Lattelecom”, kas arī nodrošina tehnoloģisko atbalstu.

0 komentāri

Komentāru nav