Rihardam Vāgneram – 200. Interesanti fakti par Vāgneru un Rīgu

Rihardam Vāgneram – 200. Interesanti fakti par Vāgneru un Rīgu
F64 . Riharda Vāgnera zizlis
Trešdien, 22. maijā, visā pasaulē tiek pieminēts izcilais vācu komponists Rihards Vāgners, jo aprit 200 gadu kopš viņa dzimšanas. 2013. gadā Vāgners tiek godināts gan pasaules prestižākajos opernamos un koncertzālēs, gan pilsētās, kurās savas dzīves laikā viņš dzīvojis un komponējis. Viena no tām arī Rīga.

Rīgā Vāgners ieradās parādu mākts un pilsētas teātra galvenais kapelmeistars šeit uzturējās divus gadus. Ar Vāgnera uzturēšanos Rīgā tiek saistīti gan mīti, gan patiesi unikāli notikumi. Ar dažiem no tiem piedāvājam iepazīties, pieminot izcilā skaņraža Rīgā pavadītos gadus.

1. Vāgners un Bolderāja

1837. gada augustā 24 gadus vecais Rihards Vāgners ieradās Rīgā. Viņš atbraucis pa jūru no Kēnigsbergas ar tirdzniecības kuģi, kas piestājis Bolderājā. Tur palicis pirmais nepatīkamais iespaids, jo bijis jāskaidrojas ar krievu ierēdņiem. video intervijā Gētēs institūtam stāsta muzikologs Mikus Čeže, vēlāk Vāgners atgriezies Bolderājā, lai pēc paziņu iespaidīgajiem ieteikumiem vērotu ledus iešanu Daugavā. Taču bijis tik ļoti vīlies pelēcīgajā ainavā, ka nekas cits nav atlicis, pamatīgi piedzerties.

2.  Vismaz 20 operu Rīgā

Rihards Vāgners divu gadu laikā, ko uzturējās Rīgā, kopumā ir diriģējis aptuveni 20 operas iestudējumu, no jauna uzvedis piecas izrādes, kā arī veicis vairāku iepriekšējo uzvedumu atjaunojumus. Darbu Rīgā Vāgners sācis kā pilsētas teātra pirmais kapelmeistars, un pirmais darbs bijis papildinājuma ārijas sacerēšana Karla Blūma komiskajai operai „Marie, Max and Michel”. Ar šo iestudējumu tika arī atklāts atjaunotais operteātris tagadējā Riharda Vāgnera ielā 4.

3. Vitrāža ar Vāgnera portretu

Rīgā Vāgners apmeties kādā šaurā dzīvoklītī Kalēju ielā – ēkā, kas jau zudusi no mūsdienu Vecrīgas ainavas, bet 1878. gadā Vāgners pārcēlās uz kādam krievu tirgotājam Bodrovam piederošu koka namu Aleksandra ielā, kur pirmo reizi izskanējuši operas „Rienci” uzmetumi. 1912. gadā šo ēku nojauca un tās vietā uzcēla jaunu piecstāvu namu (Brīvības iela 33 – Brīvības un Dzirnavu ielas stūris), taču par godu laikam, ko dižais komponists pavadījis Rīgā, jaunās ēkas otrā stāva logā joprojām redzama komponistam veltīta vitrāža.

4. „Rienci” un Rīga

Rihards Vāgners sāka komponēt apjomīgo piecu cēlienu operu „Rienci” („Rienzi”) – pēc Edvarda Džordža Bulvera-Litona romāna „Rienci jeb pēdējais tribūns” motīviem. Šeit tapušas operas uvertīra un pirmie cēlieni. Opera pabeigta krietni vēlāk Parīzē.

Pirmie operas uzmetumi izskanējuši ģimenes lokā. Vāgnera sievas māsa – dziedātāja Amālija Plānere – bijusi viena no pirmajām, kurai uzticēts izdziedāt vairākas „Rienci” lomas, bet pats komponists uzskatīja, ka „Rienci” tās vērienīguma dēļ nebūs iespējams Rīgā uzvest.

Tomēr Rīgā „Rienci” pirmo reizi pilnā apjomā izskanēja 1878. gadā. Savukārt 2014. gadā, Rīgas – Eiropas kultūras galvaspilsētas gadā, plānots to uzvest uz Latvijas Nacionālās operas skatuves, režiju uzticot dānietei Kirstenai Dēlholmai.

5. Himna caram

Rīgā tapis arī viens no pretrunīgākajiem Riharda Vāgnera skaņdarbiem – himna par godu Krievijas cara Nikolaja I kronēšanai. Pirmo reizi paša Vāgnera vadībā tā izskanējusi 1838. gadā Melngalvju namā.

Pats komponists šo skaņdarbu attaisnojis, sakot, ka „vēlējies šai dziesmai piešķirt galēji despotisku un patriarhālu raksturu”.

6. Vāgnera diriģenta zizlis

Rīgā joprojām ir aplūkojams un pat nesenā pagātnē ticis lietots Riharda Vāgnera Rīgā atstātais diriģenta zizlis, kas ir viena no lietām, ko komponists pametis šeit, lielā steigā bēgdams no parādu piedzinējiem.

Vāgnera zizli no citiem atšķir īpašais dekoratīvais rotājums – maza rociņa tā galā. Zizlis šobrīd atrodas Rīgas Vēstures un kuģniecības muzejā, bet koncertā tas mūsdienās ticis lietots 2004. gadā – pasākumā „Ar Vāgnera zizli”. Toreiz diriģents Māris Kupčs to lika lietā, diriģējot rekonstruēto 1838. gada 19. marta koncertu, kuru bija vadījis pats Vāgners. Programmā bija iekļauti tikai tie darbi, kurus Vāgners sacerējis, dzīvojot Rīgā.

Tomēr diriģents Māris Kupčs sarunā ar Latvijas Radio 3 „Klasika” apšaubījis, ka kociņš ar mazo rociņu galā vispār ir diriģenta amata rīks un, iespējams, nav nemaz piederējis Rihardam Vāgneram.

7. Apvērsums operas kultūrā

Tieši Rīgā Rihards Vāgners radījis savam laikam revolucionāru apvērsumu operas atskaņošanā – proti, diriģēja ar seju pret orķestri, nevis pret publiku, kā tas bija pieņemts līdz tam.

Rīgas pilsētas teātra uzbūve vēlāk izmantota kā paraugs Baireitas teātra celtniecībā, bet mūsdienās šajā ēkā Vecrīgā no Vāgnera laika saglabājušās vien atsevišķas interjera detaļas un čuguna kāpnes.

8.  Mūkot no Rīgas – „Klīstošais holandietis”

Nespējot apmaksāt visai plašā un vērienīgā dzīvesveida parādus, 1839. gadā Rihards Vāgners kopā ar sievu bija spiests slepus no Rīgas bēgt. Caur Kurzemi uz Krievijas–Prūsijas robežu, bet vēlāk no Kēnigsbergas kuģot jau prom uz Rietumeiropu. Šīs bēguļošanas no Rīgas laikā piedzīvotā vētra Baltijas jūrā devusi Vāgneram iedvesmu jaunas operas – „Klīstošais holandietis” tapšanai.

9. Riharda Vāgnera iela

Riharda Vāgnera iela atrodas Vecrīgā – no Kaļķu līdz Vaļņu ielai. Tā radusies aptuveni 16. gadsimta beigās pēc zemes vaļņa uzbēršanas. Ielas senākos dokumentos minētais nosaukums ir Königstrasse (Karaļu jeb Ķēniņu iela), kura rašanās pētījumos tiek saistīta ar Rīgā dzīvojušo Kēnigu dzimtu.

Padomju gados tā nesusi Komunālās ielas nosaukumu, bet 1987. gada 20. novembrī Rīgas Tautas deputātu padomes izpildkomiteja lēmusi Vecrīgā atjaunot vairāku ielu vēsturiskos nosaukumus. Taču Komunālajai ielai nevis atjaunot veco – Ķēniņu ielas nosaukumu –, bet dot jaunu, vēsturiski precīzāku – Riharda Vāgnera iela, jo šajā ielā atradusies „Muses” māja jeb Rīgas pilsētas teātris (R. Vāgnera iela 4), kurā, kā jau iepriekš minēts, divus gadus strādājis pasaulē slavenais komponists.

10. Luga par Vāgneru Rīgā

Par Riharda Vāgnera dzīvi un radošajām kaislībām Rīgā tapusi luga „Vāgners neatgriezīsies”, ko 1994. gadā sarakstīja latviešu dramaturgs Lauris Gundars.

Lugas darbība norisinās 1839. gadā. Vāgners strādā operas teātrī „Muse”, bet tiek atbrīvots no darba, jo netiek saprasts mākslinieku kolektīvā, turklāt ir ļoti prasīgs. Arī lugas galvenais varonis netiek galā ar parādu nastu un ir spiests no Rīgas slepus bēgt.

0 komentāri

Komentāru nav