„Gustavs Klucis. LNMM kolekcijas zinātniskais katalogs”

 „Gustavs Klucis. LNMM kolekcijas zinātniskais katalogs”
Publicitātes foto
03-10-2014 A+ A-
Šonedēļ Latvijas Nacionālā mākslas muzeja izstāžu zālē „Arsenāls” (Vecrīgā, Torņa ielā 1) tika prezentēts jauns muzeja izdevums – „Gustavs Klucis. Latvijas Nacionālā mākslas muzeja kolekcijas zinātniskais katalogs”, pavēstīja LNMM pārstāvji.

„Gustavs Klucis. Latvijas Nacionālā mākslas muzeja kolekcijas zinātniskais katalogs” ir izdevums, kuru gaidīja Gustava Kluča daiļrades un krievu avangarda pētnieki visā pasaulē. Publicējot visu savā krājumā esošo Gustava Kluča darbu kolekciju, Latvijas Nacionālais mākslas muzejs ir simboliski atvēris durvis, pa kurām aicināts ienākt ikviens, kas ir ieinteresēts turpināt pētīt mākslinieka daiļradi padziļināti, vai pievērsties iepriekš neiepazītā mākslinieka un laikmeta izzināšanai.

Bagātīgi ilustrētais divu sējumu izdevums latviešu un angļu valodā nav tikai vienas kolekcijas katalogs – tas ir unikālu pirmavotu apkopojums, kas sniegs jaunas iespējas Gustava Kluča daiļrades pētniekiem visā pasaulē.

Gustava Kluča (1895–1938) radošais mūžs aizritēja 20. gadsimta 20. un 30. gadu Maskavā, kur Latvijā dzimušais mākslinieks ierakstīja savu vārdu spilgtākajās krievu avangarda mākslas lappusēs. Pēc Gustava Kluča traģiskās nāves Staļina Lielā terora laikā viņa vārds tika izdzēsts no mākslas vēstures, un pagāja vairākas desmitgades, līdz mākslinieka darbi atgriezās izstāžu zālēs. Tas notika Rīgā.

1959. gadā Valsts Latviešu un krievu mākslas muzeja kuratoram Arturam Eglītim radās doma, ka jāatved uz Rīgu starpkaru periodā Maskavā strādājušo latviešu mākslinieku darbi, ko ģimenes saglabājušas pēc arestiem un kratīšanām 1930. gadu beigās. „Mākslinieku – sarkano latviešu strēlnieku” darbu izstādē bija eksponēti Gustava Kluča, Aleksandra Drēviņa (1889–1938), Kārļa Veidemaņa (1897–1938), Voldemāra Andersona (1891–1938) u.c. autoru darbi.

Pēc izstādes mākslinieka dzīvesbiedre Valentīna Kulagina (1902–1987) uzdāvināja muzejam ievērojamu Gustava Kluča radošā mantojuma daļu: vairāk nekā 350 stājdarbu (fotomontāžas, konstruktīvā perioda zīmējumus un dizaina projektus, plakātus, grāmatu noformējuma paraugus, akvareļus), fotogrāfijas un mākslinieka „Skiču albumu” (1927–1934). Jāpiebilst, ka ar LPSR Kultūras ministrijas Ekspertu komisijas lēmumu vēl vairāki desmiti Gustava Kluča darbu un mākslinieka arhīvs, kurā bija arī tā sauktie „Sarkanie albumi”, tika nopirkti.

Turpmākajos gados Latvijas Nacionālā mākslas muzeja (LNMM) kolekcija, kam pasaulē nav līdzvērtīga Gustava Kluča darbu savākuma, ir daudzkārt izmantota starptautiskās izstādēs un speciālistu publikācijās, tomēr līdz šim kolekcijas saturs ne Latvijas, ne starptautiskajai sabiedrībai pilnībā nav bijis pieejams.

I sējums apkopo vispārējai Gustava Kluča daiļrades izpētei veltītas esejas un avotus – dokumentālos tekstus un albuma daļu jeb vairāk nekā 150 mākslinieka pazīstamāko darbu reprodukciju, kā arī Gustava Kluča biogrāfiju (hronoloģiju) un bibliogrāfiju (izlasi). Izdevumā iekļauti starptautisku autoritāti iemantojušu pētnieču raksti par nozīmīgākajiem Gustava Kluča daiļrades aspektiem – Kentas Universitātes mākslas vēstures profesores Kristīnas Loderas (Christina Lodder) apcere „Gustavs Klucis un konstruktīvisms” un Hārvarda Universitātes profesores Marijas Gofas (Maria Gough) fotomontāžas un plakāta jautājumiem veltītā eseja „No tehnicisma pie molberta”.

Pirmo reizi vienkopus publicēti 15 paša mākslinieka un viņa laikabiedru teksti, kas iepazīstina ar Gustava Kluča ieguldījumu mākslas teorijā (galvenokārt fotomontāžas jomā) un atklāj viņa radošo darbību tālaika mākslas dzīves norišu un idejisko sadursmju kontekstā. Teksti publicēti latviešu, angļu un krievu valodā, ar mākslas zinātnieces Ivetas Derkusovas ievadu un komentāriem.

II sējumā – Zinātniskajā katalogā – sniegtas ziņas (pilna kataloga informācija, ziņas par reproducēšanu un eksponēšanu u. tml.) par 547 mākslas darbiem, ko papildina veidotājas komentāri par mākslas darbu tapšanas apstākļiem u. c. jautājumiem. Jāatzīmē, ka visi mākslas darbi ir reproducēti, tostarp albumos iekļautie. Pirmo reizi pilnībā tiek publicēts unikālais „Skiču albums” (1927–1934), kas piedāvā Gustava Kluča daiļrades pētniekiem nebijušu iespēju iedziļināties autora radošajā „virtuvē”. Sējumu ievada plašs kolekcijas vēstures izklāsts (autore Iveta Derkusova). Tajā atklājas, cik ievērojamas pārmaiņas Gustava Kluča mākslas interpretācijā notikušas 20. gadsimta otrajā pusē, mainoties Eiropas valstu politiskajām robežām un līdz ar tām – ideoloģiskajam kontekstam, kādā mākslinieka darbi tiek eksponēti un vērtēti.

Katrā no sējumiem ievietots personu rādītājs.

0 komentāri

Komentāru nav