Ikdienas eksperti. Par „Rimini Protokoll” izrādi „Situāciju telpas”

Ikdienas eksperti. Par „Rimini Protokoll” izrādi „Situāciju telpas”
Izrādes „Situāciju telpas” publicitātes foto
Gundega Laiviņa
13-10-2014 A+ A-
„Rimini Protokoll” ir trīs ārkārtīgi zinātkāri, radoši un drosmīgi mākslinieki – vācieši Helgarda Hauga, Daniels Vecels un šveicietis Stefans Kegi –, kurus raksturo neizsīkstoša dzīves un cilvēku mīlestība, azarts iedziļināties ikdienišķajā un pārcelt to uz skatuves.

Mākslinieku rīcībā ir pašu izgudroti un līdz pilnībai attīstīti teātra instrumenti, kas ļauj paskatīties uz realitāti kā caur lupu, izgaismo to no pilnīgi negaidīta un neparasta skatupunkta, piedāvā ne tikai jaunu, vērtīgu teātra pieredzi, bet jaunas, būtiskas zināšanas par pasauli.

Viņi satikās Gīsenes Universitātē Vācijā un nu jau gandrīz 15 gadus ar nosaukumu „Rimini Protokoll” veido teātra izrādes, lasījumus, instalācijas, multimediālus, sociāli politiskus un pētniecības projektus, kuros nekad nav piedalījušies profesionāli aktieri un kas teorijā ieguvuši apzīmējumu „dokumentālais teātris”. Līdzīgi antropologiem viņi strādā mūsdienu lielpilsētās un konflikta zonās, kur pēta reālus notikumus vai kādas jomas speciālistus un ar šiem pētījumiem strādā teātra teritorijā. „Rimini Protokoll” uz skatuves dokumentē īsto dzīvi tā, kā neviens teātris līdz šim to nav darījis vai varējis izdarīt.

„Rimini Protokoll” izrāžu spēks slēpjas faktā, ka starp personu un lomu parādās plaisa un līdz ar to arī risks, ka dzīve varētu ņemt virsroku pār teātri, savukārt teātris – zaudēt kontroli pār sevi.

Minhenes Kamerteātra intendants Matiass Lilientāls ir teicis, ka viņu ārkārtīgi interesē, kā teātrī savienojas dažādi viens otram nepiederoši segmenti, kādas jaunas jēgas un iespējas šādi savienojumi rada. Viens no interesantākajiem šajā virzienā strādājošiem kolektīviem, viņaprāt, ir „Rimini Protokoll”.

H. Haugu, S. Kegi un D. Vecelu interesē karš, globālā tirgus ekonomika, kapitālisms, bezdarbs, vecums, miršana, nāve. Viņi teātra izrādē ir pārvērtuši „Daimler” akcionāru pilnsapulci un beļģu nacionālās aviokompānijas „Sabena” bankrota procedūru. Viņi ir radījuši 100% pilsētu projektu ar 100 iedzīvotājiem, kas reprezentē konkrētas pilsētas statistiku. No „Stasi” protokoliem mākslinieki izveidoja skaņu instalāciju, ko klausīties viedtālruņos, bet Kārļa Marksa „Kapitālu” uzskatīja par piemērotu materiālu teātra izrādei.

Viņi ir strādājuši ar Kazahstānas naftas rūpniecībā iesaistītajiem, diplomātu sievām, globālo komunikāciju sistēmu darbiniekiem Indijā, apbedīšanas biroja darbiniekiem, Ēģiptes muedziniem, Lagosas biznesmeņiem, „Volkswagen” ražotājiem Ķīnā.

Rīgā „Rimini Protokoll” pirmoreiz viesojās 2005. gadā, kad „Homo Novus” festivālā veidoja izrādi „Cameriga” – spilgtu birokrātijas portretu tagadējā Ārlietu ministrijas ēkā, bet divus gadus vēlāk aicināja skatītājus sakāpt smagajā automašīnā, lai izrādē „Cargo Sofija – Rīga” kopā ar bulgāru tālbraucējiem šķērsotu neskaitāmas iedomātu valstu robežas.

„Rimini Protokoll”, iespējams, ir arī vieni no titulētākajiem laikmetīgā teātra māksliniekiem Eiropā.

Trīs reizes viņu darbi ir ierindoti starp desmit sezonas izcilākajiem iestudējumiem, kas tapuši vācvalodīgā teātra teritorijā – Vācijā, Austrijā un Šveicē. Tostarp arī „Situāciju telpas”, kas „Theatertreffen” desmitniekā nokļuva šogad.

2008. gadā viņi saņēma Eiropas Teātra jaunās realitātes balvu, 2011. gadā – Venēcijas Skatuves mākslas biennāles „Sudraba lauvu”. Šveices kultūras izdevuma „Du” starptautiskajā aptaujā „Rimini Protokoll” iebalsoti Eiropas ietekmīgāko teātra personību desmitniekā. „Situāciju telpas” ir saņēmušas Rūras triennāles jauniešu žūrijas apbalvojumu kategorijās „Labākā no labākajām” un „Visintensīvākā izrāde, kas bija tik intensīva, ka es negribēju palaist garām ne sekundi”. Tā apbalvota arī ar Izcilības balvu 17. Japāņu mediju mākslas festivālā.

Interaktīvajā video izrādē „Situāciju telpas”, kas tiks izrādīta Rīgas kinostudijā no 14. līdz 26. oktobrim, mēs nonākam 20 situāciju telpās (atsauce uz Baltā nama Situāciju telpu, kurā ASV valdības un armijas pārstāvji attālināti novēro dažādas militārās operācijas) un kļūstam par lieciniekiem 20 dzīvēm, kuras ietekmē ieroči. Te ir Izraēlas armijas karavīrs, ķirurgs no organizācijas „Ārsti bez robežām”, Meksikas narkokarteļa administrators, hakeris, bērns – karavīrs no Kongo, Bundestāga deputāts, Kirova ieroču rūpnīcas ēdnīcas darbiniece un citi.

Unikāli ir ne tikai „Situāciju telpu” stāsti, bet arī izrādes forma – skatītājs seko varoņiem gan planšetdatora ekrānā, gan reālajā telpā un laikā, kļūstot par dalībnieku notikumos, kas atklāj, ka arī mūsu dzīves, iespējams, ir globālās kara arhitektūras daļa. „Situāciju telpas” ir daudzslāņaina kinofilma, trīsdimensionāls realitātes tuvplāns, tik dzīvs, kāds iespējams tikai teātrī.

„Es esmu redzējis teātra nākotni, un tās vārds ir „Situāciju telpas”, par izrādi teicis Brūsa Springstīna menedžeris Džons Lando.

Papildu informācija: www.theatre.lv.

0 komentāri

Komentāru nav