Ceturtais baleta „Romeo un Džuljeta” iestudējums operā

Ceturtais baleta „Romeo un Džuljeta” iestudējums operā
F64 . Preses konference par Sergeja Prokofjeva baleta „Romeo un Džuljeta” topošo jauniestudējumu
17-10-2014 A+ A-
24. oktobrī Latvijas Nacionālajā operā notiks Sergeja Prokofjeva baleta „Romeo un Džuljeta” jauniestudējuma pirmizrāde. Kā sola izrādes koncepcijas autore un horeogrāfe Valentīna Turku, uz skatuves netrūkšot īstu emociju. Šis būs ceturtais „Romeo un Džuljetas” iestudējums uz LNO skatuves.

Ceturtdien, 16. oktobrī, notikušajā preses konferencē horvātu horeogrāfe Valentīna Turku skaidroja, ka tikai tā uz skatuves ir iespējams parādīt to, ka mīlestība ir pāri visam: „Atšķirība starp šo un daudziem citiem baletiem ir tā, ka mēs šeit ieraugām reālus cilvēkus, viņu attiecības, nevis fantāzijas radītas būtnes.” Jāpiebilst, ka Valentīnas Turku veidotais iestudējums pasaules pirmizrādi piedzīvoja Slovēnijas Nacionālajā teātrī Mariborā 2012. gadā.

Horeogrāfe stāstīja, ka uz skatuves būs iespējams vērot aktīvu stāsta attīstību: „Viljama Šekspīra stāsta notikumi ilgst četras dienas, tāpēc arī izrādē notikumi tiks atainoti ļoti ātri.” Savukārt viņas kolēģis – horeogrāfs Leo Mujics – piebilda, ka Džuljetai izrādē ir jānodzīvo gandrīz 40 gadi, pārdzīvojot dažādus attiecību pagriezienus: viņa atsaka vienam līgavainim, pieņem otra līgavaiņa bildinājumu un beigās iet bojā. „Manuprāt, Džuljeta ir ļoti drosmīga un mūsdienīga meitene – sieviete ar „iekšām”,” pauda Mujics.

Baleta soliste Evelīna Godunova, kura izrādē iejutīsies Džuljetas lomā, pastāstīja, ka gaida brīdi, kad ieraudzīs savu Romeo uz skatuves un varēs iemīlēties. „Cīnīšos par savu mīlestību, lai būtu kopā ar mīļoto šajā vai citā pasaulē. Un man šķiet, ka Džuljetas stāsts ir līdzīgs manai iekšējai pasaulei – esmu tikpat naiva un mīloša,” stāstīja dejotāja.

Jaunais baletdejotājs Antons Freimans, kurš iejutīsies Romeo drauga Merkucio lomā, atklāja, ka horeogrāfe jaunos dejotājus apmācījusi rapieru cīņām, tāpēc arī tās izrādē neizpaliks. „Jūtos pārliecināts par savām spējām cīņā ar rapieri. Turklāt Merkucio viņam ir ļoti tuvs un mīļš personāžs. Lai gan vienmēr viņš ir pozitīvs, bez viņa šajā stāstā nebūtu traģēdijas,” atzina jaunais mākslinieks.

Kā atzina abi horeogrāfi, iestudējums tapis, balstoties sajūtās, nevis tajā, kā deja izskatās: „Pirms nonākšanas deju studijā iestudējuma horeogrāfija tika rūpīgi izstrādāta, ļaujoties mūzikas spēkam. Baleta iestudējums balstīts klasiskajā baletā, ko slīpējusi laikmetīga pieeja, pievienojot dramatisku aktierdarbu.”
Horeogrāfi arī atklāja, ka izrādes scenogrāfija un tērpi ir radīti, iedvesmojoties no renesanses laika estētikas, bet tajā pašā laikā tie ir arī ļoti vienkārši un funkcionāli. Valentīna Turku norādīja, ka scenogrāfija ir īpaši radīta tā, lai to varētu operatīvi pārvietot.

Iestudējuma scenogrāfs ir Marko Japels, bet kostīmu mākslinieks Leo Kulašs. Izrādē piedalās arī gaismu mākslinieks Paskals Merats. Izrādes mākslinieciskais vadītājs ir Mārtiņš Ozoliņš, un iestudējuma veidošanās piedalās arī diriģents Jānis Liepiņš.

Jauno mīlētāju lomās izrādē iejutīsies Evelīna Godunova, Sabīne Guravska, Jūlija Brauere, Viktors Seiko, Arturs Sokolovs un Aleksandrs Osadčijs.

Atgādināsim, ka Sergeja Prokofjeva „Romeo un Džuljeta” ir viens no populārākajiem 20. gadsimta baletiem, kas tapis pēc Šekspīra traģēdijas motīviem. Pirmizrādi tas piedzīvoja 1938. gadā Brno. Latvijā balets „Romeo un Džuljeta” iestudēts trīs reizes – 1953., 1982. un 1999. gadā.

0 komentāri

Komentāru nav