Talantu krustceles. Rīgas Skolēnu pils

Talantu krustceles. Rīgas Skolēnu pils
Mārtiņš Otto, Rīga 2014
21-10-2014 A+ A-
Darba nedēļas sākums. Gaisā nenosakāmas pakāpes mitrums, kas nestabili balansē starp miglu un lietu. Pamazām krēslo. Aiz Rīgas skolēnu pils durvīm ienirstam gaismā, biezā siltumā un dzīvespriecīgā troksnī. Darbadienu pēcpusdienas ir aktīvākais laiks Rīgas lielākajā bērnu un jauniešu interešu izglītības centrā, kad pēc skolas mācībām pilnveidot savus talantus un intereses nāk dažāda vecuma bērni un jaunieši.

„Rīga 2014” programmā oktobris ir „Bērnu kultūras mēnesis”, bet Rīgas Skolēnu pils ir viena no tā centrālajām asīm. Jau šajā nedēļas nogalē – 25. oktobrī – tur notiks viens no „Rīga 2014” programmas projekta „Rīga – Eiropas krustcelēs” pasākumiem, kas piedāvās izzināt un iepazīt Eiropas valstis – Itāliju un Vāciju. Savukārt Rīgas Skolēnu pils teātra „Zīļuks” dalībnieki ir viesmīlīgi saimnieki šajās dienās notiekošajam bērnu izrāžu festivālam „Umurkumurs”.

Nedēļas sākumā Skolēnu pils nodarbībās jau top gan Venēcijas karnevāla maskas, gan zīmējumi Itālijas un Vācijas noskaņās, Keramikas pulciņa dalībnieki darina Brēmenes muzikantu māla zīmējumus, bet ēkas vestibilā jau izlikti lielizmēra fotopulciņa darbi izstādei „Ēd-maņas” ar apetīti rosinošiem ēdienu attēliem no itāliešu virtuves.

Rīgas Skolēnu pils ar plašu programmu turpinās kultūras ceļojumu caur Eiropas valstīm, kāds šomēnes katru nedēļas nogali notiek kādā no Rīgas bērnu un jauniešu interešu centriem.

Rīgas Skolēnu pils viesus sestdien sagaidīs Sprīdītis un viņa draugi – Mazā raganiņa, Sīpoliņš, Pinokio un Brēmenes muzikanti. Darbosies mazā un lielā koncertzāle, kurās itāliešu un vācu mūzikas un dejas pasaulē vedīs TDA „Uguntiņa”, koklētāju ansamblis „Austriņa”, akordeonistu ansamblis „Opus”, folkloras kopa „Kokle”, meiteņu kori „Rīga” un „Tonika”. Skanēs mūzika no baroka lielmeistaru Johana Sebastiāna Baha un Antonio Vivaldi pērlēm līdz vācu ziņģēm un itāliešu popmūzikas hitiem. Līdzās koncertiem viesi divas reizes varēs noskatīties teātra „Zīļuks” izrādi „Sīpoliņš” pēc Džanni Radari populārās pasakas motīviem.

Pasākuma apmeklētāji varēs novērtēt vizuālās mākslas izstādi „Eiropas valstu – Vācijas, Itālijas – kultūras mākslas palete”, bet Rīgas Skolu muzejs, kas atrodas Skolēnu pils telpās, īpaši veido izstādi „Labdien. Gutentag. Bongiorno”.

Protams, bez iespējas līdzdarboties neiztikt – Skolēnu pils sestdien piedāvās četras radošās darbnīcas: „Mazais prātnieks” pirmsskolas vecuma bērniem un viņu ģimenēm; „Venēcijas karnevāls” – kur dažādās tehnikās varēs veidot Venēcijas maskas; „Kur ir mana cepure?” – kopā ar šūšanas pulciņa skolotājām varēs darināt cepures, kā arī muzikālā darbnīca „Brēmenes muzikanti”.

Visiem zinātkārajiem bērniem un viņu vecākiem tiks piedāvāta lekcija „Itālijas iespaidi”, ko vadīs kultūras vēstures un multimediju pulciņu vadītāja Tatjana Gvozdeva.

Īpaši uz projektu „Rīga – Eiropas krustcelēs” aicināti mūzikas skolotāji, kuriem būs iespēja piedalīties vācu mūzikas skolotāju un diriģentu Barbaras Lubrihas (Barbara Lubrich) un Hansa Dītera Lubriha (Hans Dieter Lubrich) vadītā meistarklasē gan ar pirmskolas, gan sākumskolas vecuma bērniem.

Skolēnu pils ir vecākais bērnu un jauniešu interešu centrs Latvijā – dibināts 1941. gadā. Šobrīd tajā tiek piedāvātas 80 dažādas mācību programmas, 300 pulciņu. „Rīga 2014” portāla komandai ir iespēja ielūkoties dažos no tiem. Keramikas darbnīcā māla pikuči pārtop maskās, figūriņās un trauciņos, gleznošanas nodarbībā viens darbs steidzina otru – izstāde seko izstādei, savukārt angļu valodas pulciņā viss notiekot citādāk nekā skolā – tiek spēlēts teātris un valoda apgūta ar spēlēm, dziesmām un rotaļām. Kā vienbalsīgi apgalvo mazie audzēkņi, arī skolā uzreiz angļu valodā atzīmes esot labākas.

Kā stāsta Rīgas Interešu izglītības metodiskā centra vadītāja Inga Cimiņa – īpaši Rīgas Skolēnu pils var lepoties ar saviem ilggadējiem un panākumiem bagātajiem kolektīviem, kas darbojas vairāk nekā 20, 30, 40, 50 un pat 60 gadu. 40 gadu jubileju nosvinējis meiteņu kamerkoris „Tonika” (zelta medaļa arī Pasaules koru olimpiādē šogad Rīgā), tāpat 40 gadu jau pastāv tekstildizaina pulciņš, 50 gadu – teātris „Zīļuks”, orientēšanās pulciņš, sporta deju studija „Dzintarjūra”, bet Latvijas vecākais bērnu tautas deju ansamblis „Uguntiņa” šogad svin 67 gadu jubileju.

Tomēr Skolēnu pils iet laikam līdzi – lego konstruēšana, karatē, ritmoplastika pavisam maziem bērniņiem un citas nodarbības ir jaunāko laiku pienesums stabilajām un pārbaudītajām Skolēnu pils vērtībām.

Mazliet statistikas – Rīgas skolēnu pilī savas intereses attīsta 3800 audzēkņu vecumā no diviem līdz 25 gadiem, no kuriem lielākā daļa – 76% – ir meitenes.

Visplašākā ir kultūrizglītības programma, kurai ir dejas mākslas, mūzikas, vizuālās un vizuāli plastiskās mākslas, teātra mākslas un folkloras izglītības apakšprogramma.

Vienā no Skolēnu pils gaiteņiem izveidota arī bijušo audzēkņu slavas zāle – vēl Pionieru pilī, tagadējās Rīgas pils telpās, savus pirmos mākslas darbus radījuši gleznotāji Maija Tabaka un Boriss Bērziņš, pārliecību par turpmākajām skatuves gaitām guvuši aktieri Rēzija Kalniņa, Katrīne Pasternaka, Baiba Indriksone un daudzi citi. Šaha pulciņu savulaik apmeklējis vēlākais šaha lielmeistars Mihails Tāls, bet orientēšanās sportā trenējies bijušais premjers, uzņēmējs Māris Gailis.

Pati ēka, kas šodien lepni nes pils vārdu, ir atsevišķa stāsta vērta. Tās pirmsākumi meklējami vēl 19. gadsimta 80. gados, kad toreizējā Suvorova ielā tika uzcelta garīgā skola Rīgas pareizticīgo semināram. Ēkā, kā jau tolaik pieņemts, atradušās ne tikai mācību telpas, bet arī mācībspēku dzīvokļi. 20. gadsimta sākumā ēkā darbojies arī Baznīcas arheoloģiskais muzejs. Pirmā pasaules kara laikā garīgo semināru no Rīgas evakuēja, bet pēc Latvijas valsts dibināšanas – 1919. gadā – pēc Latvijas Armijas virspavēlnieka ģenerāļa Dāvida Sīmansona pavēles tika izveidota kara skola, kas mājvietu atrada bijušajās garīgās skolas telpās. Skolas pirmā iesaukuma kadeti gan uzreiz nokļuva kaujas laukā, jo sākās Bermonta armijas uzbrukums Rīgai. Pēc Brīvības cīņu beigām 1920. gadā skolā mācību darbu uzsāka četras nodaļas – kājnieku, artilērijas, jātnieku un inženieru. Pirmās neatkarības gadu laikā pavisam skolai bijuši 14 izlaidumi un to beiguši 1634 virsnieki. 1940. gadā Latvijas kara skolu likvidēja.

Savukārt Rīgas Skolēnu pils vēsture aizsākas drīz pēc tam – 1941. gadā, tiesa gan pavisam citās telpās, no kurām mantojumā palicis dižais apzīmējums – pils. Ar nosaukumu Latvijas PSR Pionieru pils pirmajai bērnu un jauniešu ārpusstundu darba iestādei mājvieta tika ierādīta Rīgas pilī – ēkā, kas pirms Otrā pasaules kara un arī pēc neatkarības atgūšanas bija oficiāla Valsts prezidenta rezidence.

Savukārt ēkā Krišjāņa Barona ielā 99 padomju gados atradās dažādas valsts iestādes, pētnieciskie institūti, bet pēc Latvijas neatkarības atgūšanas – arī dažādas firmas, banka u. c.

Bērnu un jauniešu centrs Rīgas Skolēnu pils šajā ēkā mājo kopš 1994. gada.

Līdzās nodarbībām, ārpusstundu pulciņiem un darbnīcām ēkā šobrīd darbojas Rīgas Skolu muzejs, kas piecās ekspozīcijas zālēs piedāvā ielūkoties tajā, kā zinības Rīgā apguva gan viduslaikos, kad izglītību bija iespējams iegūt Rīgas domskolā, gan 19. gadsimtā, Krievijas impērijas laikā, gan Latvijas pirmās neatkarības laikā, vācu okupācijas gados un padomju gados.

Muzeja vadītājs Jāzeps Imants Vikšers labprāt izrāda mācību grāmatas no dažādām 20. gadsimta desmitgadēm un rāda muzeja retumu – kara laika kartona skolas portfelīti, kas laimīgā kārtā izdzīvojis līdz mūsdienām un nav cietis mitruma dēļ. Tāpat muzeja vadītājs secina, ka kādreiz tik populārās tipveida skolas formas vairs nemaz tik viegli muzeja vajadzībām nevarot dabūt. „Lūk, sarafāniņš pavisam salāpīts,” uz sākumskolas meiteņu apģērba gabalu norāda Viškers. Viņš joko, ja kādam tāda vēl, kožu nesaēsta, saglabājusies bēniņos, tad atplestām rokām tā tiks gaidīta muzejā.

Īpašais Rīgas Skolu muzeja eksponāts ir kājminamais 19. gadsimta taustiņinstruments harmonijs, kas joprojām teicami skan. Leģenda vēsta, ka tieši šo instrumentu savā Rīgas periodā spēlējis slavenais vācu komponists Rihards Vāgners. „Iespējams, šo stāstu kāds varētu mēģināt apstrīdēt, bet mums šī leģenda ļoti patīk,” saka muzeja vadītājs. Šā iemesla dēļ uz senā instrumenta goda vietā nolikta Riharda Vāgnera ģīmetne. Muzejs arī veidojis virtuālo izstādi par Rīgas Skolēnu pils vēsturi, kas aplūkojama šeit!

Vairāk par nodarbībām un citām aktivitātēm Rīgas Skolēnu pilī lasi www.rsp.lv!

0 komentāri

Komentāru nav