Kultūras programma „Ars Rezumē”: Majakovska dzejas vakars

Kultūras programma „Ars Rezumē”: Majakovska dzejas vakars
Publicitātes foto
Tuvojoties Eiropas kultūras galvaspilsētas programmas izstādes „Gustavs Klucis. Kāda eksperimenta anatomija” noslēgumam, ceturtdien, 23. oktobrī, plkst. 18.00 programmas „Ars Rezumē” ietvaros Latvijas Nacionālā mākslas muzeja izstāžu zālē „Arsenāls” (Vecrīgā, Torņa ielā 1) neierastā izpildījumā izskanēs ievērojamā krievu avangarda dzejnieka Vladimira Majakovska poēma „Mākonis biksēs”. Vakara īpašie viesi – aktieri Andrejs Možeiko un Kristaps Ķeselis, perkusionists Kristaps Krolls.

Latvijā dzimušais Gustavs Klucis (1895–1938) pasaulē ir pazīstams kā krievu avangarda pārstāvis – konstruktīvists, fotomontāžas pionieris, izcils funkcionālā dizaina un plakātu mākslas meistars. Plaša autora darbu retrospekcija „Kāda eksperimenta anatomija” LNMM izstāžu zālē „Arsenāls” iepazīstina apmeklētājus ar Gustava Kluča ieguldījumu 20. gadsimta 20. gadu avangarda tapšanā, izsekojot, kā evolucionē mākslinieka domāšana, kā viņš meklē jaunas izteiksmes formas un jaunas tehnoloģijas dažādās mākslas jomās.

Vladimirs Majakovskis (Владимир Маяковский, 1893–1930) ir spilgts padomju dzejnieks, aktīvs revolūcijas ideju propagandists un viena no spožākajām krievu futūrisma zvaigznēm. Viņš bija īstens multimākslinieks, kā to definētu šodien, – dzejnieks, dramaturgs, kinoscenārists, kinorežisors, kino un teātra aktieris, gleznotājs un žurnālu redaktors.

Abas izcilās personības – Gustavs Klucis un Vladimirs Majakovskis – bijuši laika un kultūras telpas biedri, kuri vienlīdz aizrautīgi iesaistījušies jaunu principu un ideālu īstenošanā. Līdzīgi kā Klucis vizuālajā mākslā, Majakovskis bijis drosmīgs novators dzejā, fundamentāli izaicinot tradicionālās poēzijas formas un izpratni kopumā.

Vladimirs Majakovskis pārsteidza ar polimetriskām kompozīcijām, īpašu ritmiskumu un grafisku, konstruktīvu uzbūvi. Piemēram, vairākos stabiņos izkārtotas rindiņas vai slavenā tā sauktā „Majakovska trepīte”. Šādi paņēmieni tuvina viņu ne tikai dadaismam, bet arī konstruktīvisma virzienam mākslā. Savukārt Gustavs Klucis, izkopjot savu oriģinālo vizuālo valodu, konsekventi atteicās no ierastās proporciju, kompozīcijas likumu un telpiskuma izpratnes, mākslas darbos spējot atspoguļot gan trešo, gan ceturto dimensiju.

Atšķirībā no Kluča, kuram nebija ļauts izbraukt no Padomju Savienības līdz pat 1937. gadam, Majakovskim laimējās ar iespēju redzēt citas zemes – 1920. gadu sākumā viņš apceļojis Eiropu, tostarp arī Latviju, bijis ASV un Kubā. Iespējams, šī pieredze vismaz daļēji kļuvusi par iemeslu tam, ka dzejnieks patriots, kā atklāj vairākas no autora vēlīnajām lugām, 20. gadu beigās, neilgi pirms savas nāves, sācis vilties Padomju Savienības politikas virzībā.
Atgriežoties pie Gustava Kluča un Vladimira Majakovska savstarpējās saiknes, jāmin, ka tās nebija tikai paralēlas sakritības, ticība revolūcijas ideāliem un drosmīga jaunrade mākslā. Abus māksliniekus saista pavisam tieša sadarbība – Klucis fotomontāžas tehnikā veidojis ilustrācijas vienai no Majakovska zināmākajām poēmām – „Vladimirs Iļjičs Ļeņins” (1925).

„Mākonis biksēs” (1915) ir dzejnieka pirmā apjoma ziņā pilnvērtīgā poēma, kas tapusi pirmsrevolūcijas laikā. Tajā daudzšķautņaini atspoguļojas gan atraidīta mīlnieka mīlas mokas, gan revolucionāro strāvojumu trauksmainums, gan pārdomas par mākslu un retoriskas sarunas ar Dievu. Poēma savas rašanās laikā bija novatoriska arī kādā citā aspektā – tā sarakstīta nevis tradicionāli liriskā, bet gan sava laikmeta ikdienas, ielas valodā.

Šī mākslas darba mūsdienu interpretāciju varēs baudīt „Ars Rezumē” vakarā, kas notiks 23. oktobrī izstāžu zālē „Arsenāls”. Pasākuma dalībniekiem tiks piedāvāta unikāla iespēja dzirdēt leģendāro poēmu pamīšus divās valodās – krievu (Andreja Možeiko izpildījumā) un latviešu (Kristapa Ķeseļa lasījumā, Imanta Ziedoņa atdzejojumā). Savukārt perkusionists Kristaps Krolls ar savu meistarīgo perkusiju spēli iezīmēs Majakovska dzejas satura un ritma neparasto pulsāciju.

Andrejs Možeiko (1979) ir daudzpusīgs un spilgts teātra un kino aktieris, kurš savu skatuves mākslas karjeru uzsācis VEF Kultūras pils ansamblī „Rīgas pantonīma”, vēlāk absolvējis Latvijas Kultūras akadēmiju (Teātra un kino fakultāti) un kopš 2005. gada strādā Mihaila Čehova Rīgas Krievu drāmas teātrī. Aktieris spēlējis tādās izrādēs kā „Viens no mums” (rež. Genādijs Trosciņeckis, 2006), „Krievu smiekli” (rež. Romāns Kozaks, 2007), „Odesa, burvīgā pilsēta…” (rež. Vladimirs Zolotars, 2008), „Rēgi” (rež. Romāns Kozaks, 2010), „Ziema” (rež. Inese Pudža, 2012), „Mežs” (rež. Igors Koņajevs, 2014), „Līgo” (rež. Harijs Petrockis, 2014) u. c. Andrejs Možeiko filmējies vairākās zināmās spēlfilmās, tostarp – „Likteņa līdumnieki” (2007), „Sapņu komanda” (2012), „Sēņotāji” (2013), kā arī Latvijas un Krievijas kopīgi veidotajā filmā „Tantiņas” (rež. Aleksandrs Kananovičs, 2014). „Ars Rezumē” pasākumā LNMM izstāžu zālē Arsenāls Andrejs poēmu „Mākonis biksēs” iedzīvinās oriģinālvalodā, ļaujot kaut uz mirkli apjaust 20. gadsimta sākuma trauksmaino atmosfēru.

Kristaps Ķeselis (1990) ir jauns un talantīgs aktieris, kurš 2013. gadā pabeidzis Latvijas Kultūras akadēmijas Dramatiskā teātra aktieru fakultāti un jau kopš studiju gadiem paralēli darbojas vairākos teātros un projektos. Pēdējo divu gadu laikā aktieris spēlējis „Teātra TT” izrādē „Minga rēgi” Laura Gundara režijā (2013), Tenesija Viljamsa lugas „Stikla zvērnīca” iestudējumā Valmieras teātrī Dmitrija Petrenko režijā (2014), izrādē „Spožums un posts” Marsijas Lansas (Portugāle) režijā Latvijas Nacionālajā teātrī (2014) u.c.

Kristapa darbs ar Majakovska poēmu „Mākonis biksēs” nav pirmreizējs – 2011. gadā kopā ar režisoru Dmitriju Petrenko Jauno režisoru festivālā „Patriarha rudens” viņš veidojis monoizrādi „Mākonis biksēs”, darbojoties tajā kā vienīgais aktieris. Piedalīšanās muzeja projektā Kristapam Ķeselim ir iespēja pēc vairākiem gadiem jau ar citām acīm paraudzīties uz šo izcilo literāro darbu, rodot jaunas interpretācijas un izteiksmes perspektīvu poēmai Imanta Ziedoņa atdzejojumā.

Kristaps Krolls (1980) ir viens no zināmākajiem un daudzpusīgākajiem Latvijas perkusionistiem, kurš spēlē grupās „Pulsa efekts”, „Samba de Riga” un regulāri iesaistās dažādos citos muzikālos projektos, kā arī instrumentu izgatavošanā. Perkusiju spēli Kristaps apguvis pie vairākiem dažādu tautu ritma meistariem gan šeit pat Latvijā, gan dodoties uz meistarklasēm ārvalstīs. Mūzikas, ritma un dzejas saspēle Kristapam Krollam nav nekas jauns, taču ar Vladimira Majakovska spilgto dzeju un tieši poēmu „Mākonis biksēs” mūziķis tuvāk iepazīstas pirmo reizi, tādējādi dalība „Ars Rezumē” vakarā ir interesants atklājums un izaicinājums, mēģinot rast visefektīvāko pieeju dzejas īpatnējā ritmiskuma atspoguļojumam perkusiju interpretācijā.

Vladimirs Majakovskis fundamentāli ietekmējis dzejas uztveri ne tikai Padomju Savienībā un vēlāk Krievijā, bet arī pasaules mērogā – 20. gadsimta kultūrā kopumā. Aicinām ikvienu interesentu apmeklēt Majakovska poēmas „Mākonis biksēs” oriģinālo lasījumu, lai klātienē izbaudītu šī īsteni revolucionārā dzejnieka vārdu mākslas un vēstījuma ģenialitāti!

Ieeja pasākumā – bez maksas.

0 komentāri

Komentāru nav