Tuvojas izstādes „Tutanhamona dzintars” atklāšana

Tuvojas izstādes „Tutanhamona dzintars” atklāšana
Roberts Kaniņš . Trauks ar laivas gleznojumu. Nakada II. Ap 3800.–3300. g. pr. Kr. LNMM kolekcija
28-10-2014 English A+ A-
No 15. novembra līdz 2015. gada 25. janvārim Mākslas muzejā „Rīgas Birža” skatītājiem būs atvērta vērienīga Eiropas kultūras galvaspilsētas programmas izstāde „Tutanhamona dzintars”, pavēstīja LNMM pārstāvji.

Izstāde „Tutanhamona dzintars” ir viens no galvenajiem notikumiem Rīgas kā Eiropas kultūras galvaspilsētas izstāžu kaleidoskopā, iezīmējot tematiskās līnijas „Dzintara ādere” starptautisko un īpaši seno dimensiju. Projekta nosaukums ir vairāk metafora, kas nepretendē uz priekšmetisku Tutanhamona dārgumu klātbūtni. Tā ir leģenda par Baltijas dzintaru uz Tutanhamona krūtīm kapeņu pustumsā. Pēc baltiešu domām, tas varētu būt Baltijas dzintars, Saules akmens, kas sargā faraona ķermeni.

Izstāde izvietota Mākslas muzeja „Rīgas Birža” pirmā stāva izstāžu telpās (Lielā zāle, Boses zāle, Jūgenda salons), kur apmeklētāji var aplūkot Baltijas valstu nacionālo muzeju un Varšavas Nacionālā muzeja Senās Ēģiptes kolekciju priekšmetus. Līdzās šiem mākslas darbiem tiek eksponēts arheoloģiskais dzintars, akcentējot senos tirdzniecības ceļus un mūsu reģionam raksturīgā materiāla izmantojumu arī citu vēsturisko kultūru artefaktos. Kopainu papildina Latvijas Universitātes kolekcijā esošās gravīras par Senās Ēģiptes mākslas pieminekļiem, kuras radītas 19. gadsimta sākumā.

Izstādes turpinājums ir muzeja Austrumu galerijā 3. stāvā, veidojot tēlainas asociācijas ar kapeņu ejām, kas ved uz tajās apslēptajiem dārgumiem. Šī ekspozīcijas daļa iecerēta kā mūsdienu tehnoloģiju un artefaktu saspēle.
Izstādes kodols ir latviešu ēģiptologa Franča Baloža (1882–1947) radītā un lolotā Latvijas Universitātes bijušā Austrumu kabineta priekšmeti, Sergeja Kovlera (Сергей Ковлер, 1881–1960) privātkolekcija, Kurzemes Provinces un Doma muzeja uzkrātās Ēģiptes senlietas. Šobrīd tas viss kopā veido Latvijas Nacionālā mākslas muzeja krājumu, kas izstādē apvienojas ar Lietuvas kolekcionāra Aleksandra Račkus (Aleksandras Račkus, 1893–1965), lietuviešu ēģiptoloģes Marijas Rudzinskaites-Arcimavičienes (Marija Rudzinskaitė-Arcimavičienė, 1885–1941), grāfa Mīkolo Tiškeviča (Mykolo Tiškevičiaus, 1828–1897) u. c. kolekciju izlasi no M. K. Čurļoņa Nacionālā mākslas muzeja Kauņā, Lietuvas Mākslas muzeja un Lietuvas Nacionālā muzeja, kā arī Tallinas pilsētas aptiekāra Johana VIII Burharda-Belavarī de Sikavas (Johann VIII Burchard-Belavary de Sykava, 1776–1838) „vājību” – privātkolekciju „Mon Faible” no Igaunijas Vēstures muzeja. Pēc poļu ēģiptologa prof. Ņevinska ierosinājuma, ar atsevišķiem, bet ļoti būtiskiem artefaktiem Poliju pārstāv Varšavas Nacionālais muzejs.

Līdzās ekspozīcijai ar aizkapa dzīves kultu saistītiem priekšmetiem otra izstādes tematiskā līnija ir stāsts par leģendām apvīto Ēģiptes faraonu Tutanhamonu, senajiem tirdzniecības ceļiem un dzintaru. „Dzintara sadaļa” veidota sadarbībā ar Bazilikātas Nacionālo Arheoloģijas muzeju no Dienviditālijas un Latvijas Nacionālo vēstures muzeju, iezīmējot saikni ar Kairas muzeja dārgumiem Ēģiptē.

Kā īpaša vērtība šeit ir jāizceļ kāds interesants priekšmets, kas atvests no Bazilikātas. Tā ir t. s. Alianello diadēma, kas tapusi 7. gadsimta beigās grieķu kolonijās Dienviditālijā, uz vienas stieplītes saverot Baltijas dzintara gabaliņus, siro-feniķiešu gliemežnīcas un ēģiptiešu skarabejus.

Izstādes laikā tiks prezentētas arī divas grāmatas – izstādes katalogs un LNMM Senās Ēģiptes kolekcijas katalogs, kura zinātniskā redakcija tapusi kopdarbā ar Luvras Senās Ēģiptes antikvitāšu departamenta vadošajiem pētniekiem.

0 komentāri

Komentāru nav