Jaunvecā hārdroka vakars ar dažiem citādiem atklājumiem. Bildes 2014

Jaunvecā hārdroka vakars ar dažiem citādiem atklājumiem. Bildes 2014
Ernests Dinka
Kaspars Zaviļeiskis
31-10-2014 A+ A-
Ne pirmo gadu katru oktobri gluži vai sludinu patiesību, ka uz jauno grupu un tā dēvēto veterānu kopkoncertu festivālā „Bildes” IR jāiet. Joprojām neviens cits pašmāju mūzikas industrijas pasākums nepiedāvā gandrīz 20 jauno grupu apskati nepilnu četru stundu laikā. Turklāt vari sajusties kā īstens žūrijas loceklis, ērti iekārtojoties krēslā un pat veicot kādas rakstiskas piezīmes, izmantojot no priekšā esošā krēsla izvelkamo galdiņu. Kongresu nams, „Bildes”, 2014. gada 30. oktobris. Un pārsteidzoši liels hārdroka atgriešanās vilnis. Par visu pēc kārtas.

Lai gan ne pirmo gadu vairs necenšos iztirzāt katras jaunās grupas debiju uz „Bilžu” skatuves. Kad to vēl darīju, daudzi, protams, apvainojās, un tas tāpat nekādu labumu nedeva. Tādēļ absolūti un galēji subjektīvi cenšos atlasīt piecus interesantākos jaunos māksliniekus, nesākot iedziļināties, cik tieši jauni vai veci viņi patiesībā ir. Ar jaunajiem šeit jāsaprot grupas, kas pirmoreiz debitē „Bildēs”, un pārsvarā gadījumu par īpaši veciem šos ļaudis arī nenodēvēsi.

Kā jau minēts, hārdroka īpatsvars pārsteidza pat nepatīkami, jo radīja sajūta par „Bilžu” jauno grupu koncerta atgriešanos dažus soļus atpakaļ. Taču, iespējams, ka tāda gluži vienkārši ir jaunās mūziķu paaudzes vēlme, – turpināt gana spēcīgas Liepājroka un kāda tik vēl ne smagroka tradīcijas Latvijā. Tajā pašā laikā ir jaunās paaudzes pārstāvji, kuri vēlas sevi pasniegt rietumnieciski mūsdienīgāk, un uz latvj-senilā roka fona viņiem ir dubulta iespēja izcelties, kā tas bija novērojams arī koncertā.

Vēl viens amizants secinājums – šoreiz par simtprocentīgi izdevušos nevar nosaukt nevienu kopprojektu, jo var izcelt vai nu piecas jaunās grupas (par ko tad arī tālāk sīkāk), vai piecus vecmeistarus. No pēdējiem uzreiz arī atzīmēsim šoreiz spāniski ekstravaganto Ievu Akurateri (latviskots „Besame Mucho” kopā ar latīņzēniem „Los Daugavas nens”), joprojām ekspresīvo Viktoru Lapčenoku („Undīnes” rokenrols ar muzikālās 45. vidusskolas ražojumu „Green Step”), pašmāju roka mazo vellu Arti Dvarionas (jau labi atstrādātais duets ar Igo „Dzīve bez apstājas”, kas šoreiz pārnests uz sadziedāšanos ar „Pseido”), skatuves harizmu pamatīgi izkopušo Juri Kaukuli (kopā ar Siguldas roka bojbendu „Golden Rivet” izpildītā, helovīniska baisuma pilnā „Asins peļķe” iz senākiem „Dzelzs vilka” laikiem) un allaž veselīgas ironijas pārpilno Juri Kulakovu (uzjautrinoši teatrāla saspēlēšanās ar kārtējo jauno Latvijas „Van Halen” – „Bloody Heels” – hitā „Mana dienišķā dziesma”).

Taču atgriežamies pie tā, kā dēļ šāds koncerts reizi gadā vispār tiek rīkots. Proti, pie jaunajām grupām, kuras vērts pamanīt, iegaumēt un iespējams kādreiz atcerēties to pirmsākumus, vērojot uzstāšanos veterānu koncertā.

„Cilvēks-Sapņotājs” un Guntis Veits

Kolorīti amizants freak-pop ansamblītis no Daugavpils ar maksimāli bērnišķīgotu „Roland” klavierīti un brīnišķīgi naivu attieksmi. „Credo” vecmeistars šeit drīzāk tika likts lietā kā pozitīvi kariķēts retro, iesākumā nospēlējot eleganti frīkaini skanošu „Disnejlendu”. Pēcāk jau pašu spēkiem tika ieskicēts oriģinālsacerējums „Ģertrūdes dzīvoklis”, kas ievilka melanholiski vieglā sapņainībā un tad pēkšņi aprāvās. Tas, protams, atstāj klausītājā skaidru sajūtu – gribu dzirdēt vēl!

Vietējais Ģertrūdes dzīvoklis,

Bez saimnieces vientuļi atstāts.

Kura no visām tā vienīgā?

Zini, tas jau ir cits stāsts…

Noklausīties un iegādāties minidziesmu vari šeit.

Grupas profils Facebook.

Savukārt jaunākais klips jau izteiktākai indie pop balādei „Krustojums” zemāk:

Pikaso un Jānis Vanadziņš

Divu Jāņu sadarbība, uz ko tika liktas laikam jau pārāk lielas cerības. Pikaso jeb Jāni Lipšānu, protams, par nekādu jauno mākslinieku nenosauksi, bet, kā jau minēju iepriekš, šo apstākli neiztirzāšu. Tika gaidīts divu it kā ļoti attālās muzikālajās frontēs darbojošos meistaru kopīgais eksperiments. Attiecīgi – inteliģentā hiphopa un elektriskā blūza savienojums. Iespējams, ka Vanadziņš tomēr samulsa un izvēlējās nosacīti vieglāku ceļu, pieaicinot visu savu bendu „Mozambika”. Rezultātā sanāca gana ekspresīvs fankroks ar akcentētu sintezēto ērģelīšu skanējumu, kuram Pikaso „dragāja” pa virsu un to pašu centās izdarīt arī mūsu blūza profesors. Neizklausījās slikti, taču laikam jau gaidījām ko niansētāki smalkāku. „Viss, kas mums vajadzīgs, pie mums atnāks pats…” Tā tomēr gluži nenotika.

Pikaso nu jau pirms gada klajā nākušo smalkā hiphopa albumu „Satikšanās vietu mainīt nedrīkst” var noklausīties un iegādāties šeit.

Profils Facebook.

„DJ Krankenwagen” un Edgars Šubrovskis

„Krankenvāgens” nav nekāds Deivida Getas antimuzikālā narcisisma pēctecis, bet gan aizraujoši eksperimentēt un smieklīgi pajokot mākoša vācu ģimnāzijas absolventu, medicīnas fakultātes studentu brigāde. Itin elektroniski industriālās ievirzes skanējums „Bildēs” gan tika pietuvināts roķīgajai kopnoskaņai, taču bez rozīnēm klankenkliņģeris tomēr nepalika. Pielāgojoties kopīgajai medicīniskajai tēmai, kā pirmā tika izpildīta „Hospitāļu ielas” proktologdziesma „Sanitārs”, kurā Edgars spēlēja vargānu, un paliela vieta skanējumā tika atvēlēta arī Renātes Kalniņas spēlētajam metalofonam. Kā otra tika izvēlēta jau krietni agresīvākā „krankenvāgenu” reanimatologdziesma ar nosaukumu „Sanitāra dziesma”. Šeit īpašs akcents tika likts uz veco, labo elektrisko ģitāru. Un, protams, liriku. „Špricē pats sev lielo šprici pakaļā...”

Gluži nesen izdoto grupas debijas albumu „Albums” var noklausīties šeit.

Grupas profils Facebook.

„Ze Pikniks” un Artūrs Uškāns

Kā smejies, vēl viens progresīvs pārsteigums no Daugavpils „Bilžu” jauno grupu TOP 5! Jau ar pirmo dziesmu „Karnevāls” kļuva skaidrs, ka šī grupa spēj radīt uz radio hitu statusu bez liekām pūlēm pretendējošu indie roku. Grupai ir pārliecinošs „frontmens” Romāns Sladzis (spēlē arī jau vairāk zināmajā „Dabasu durovys”), laba kopskaņa un pat labs humors, kas gan vairāk nolasās grupas biogrāfijas aprakstā. Otrajā dziesmā lielāka vieta tika atvēlēta vecmeistaram Artūram Uškānam no „Laimas muzykantiem” un viņa spēlētajām dūdām, kā arī bariņā pieaicinātajām māsām Dimantām, jo tika izpildīta tautiski latgaliskā "Jauna meita". Dziesmas noslēguma stadija – kārtējais muzikāli pasmagais sveiciens roķīgajām „Bildēm”!

Grupas profils „Facebook”.

„Maid of Shade” un Juris Lasinskis

Šo var nodēvēt arī par Rīgas supergrupu, jo labi spēlējošie tās dalībnieki sanākuši kopā jau no citām mūzikas brigādēm. Stilu pat varētu nodēvēt par īstu Rīgas indie roku ar labu sieviešu vokālu (Kate Mihailova), spēcīgu kopskanējumu un labām oriģināldziesmām. Piemēram, pusbalādi „Dance Alone”, kas tika izpildīta kā pirmā (noklausīties/iegādāties var šeit). Ļoti organiski šajā kopumā „ierakstījās” arī Juris Lasinskis no „Zig Zag”, kopīgi izpildot koncerta noslēguma dziesmu „Man ir silts”. Noslēgumam it kā par lirisku, bet tajā pašā laikā vienkārši skaisti.

Grupas profils „Facebook”.

0 komentāri

Komentāru nav