Kurlais Bahs. Alēns Platēls un viņa „les ballets C de la B” Rīgā

Kurlais Bahs. Alēns Platēls un viņa „les ballets C de la B” Rīgā
Publicitātes foto
Rīgas – Eiropas kultūras galvaspilsētas laikmetīgā teātra programmā forte forte 8. un 9. novembrī viesosies ievērojamais flāmu mākslinieks Alēns Platēls un viņa „les ballets C de la B”.

Rīgā varēs noskatīties vienu no jaunākajām Platēla izrādēm „tauberbach”, kas tapusi sadarbībā ar Minhenes Kamerteātri un tiks izrādīts Ķīpsalas Izstāžu centrā. Izrāžu sākums 8. un 9. novembrī plkst. 19.00. Viesizrādes papildinās bezmaksas dokumentālo filmu programma kinoteātrī „K.Suns”. Savukārt pēc izrādes 8. novembra vakarā notiks mākslinieku saruna ar skatītājiem.

Flāmu mākslinieks Alēns Platēls jau 30 gadus vada kolektīvu „les ballets C de la B”, kas tiek uzskatīts par laikmetīgās skatuves mākslas fenomenu, gan unikālās māksliniecisko vīziju kombinācijas dēļ, gan neparastās, nepareizās, anarhistiskās kustību valodas dēļ.

„les ballets C de la B” strādā dejotāji un horeogrāfi ar klasiskās un laikmetīgās dejas izglītību, mūziķi, cirka mākslinieki un arī neprofesionāļi.

Alēna Platēla izrāžu pamatā ir kompānijas mākslinieku individuālā pieredze, spējas un īpatnības, jo viņu, līdzīgi kā Pīnu Baušu, mākslinieks interesē kā personība. Alēns Platēls nepaguris meklē, kā kustībā iemiesot tik plašas jūtas kā mīlestību, kaisli, alkas, naidu, depresiju, spriedzi, kas valda indivīda un grupas starpā. Viņš atrod skaistumu visā, ko pieņemts uzskatīt par neglītu, nenormālu, pretrunīgu. Kustības, kas imitē spazmas, konvulsijas, krampjus, viņa dejotāju izpildījumā kļūst trauslas un brīnišķīgas.

Vairākās izrādēs šā ķermeņu valoda saplūst ar Baha, Pērsela, Monteverdi pārpasaulīgo mūziku, radot īpaši spēcīgu efektu.

Izrādes „tauberbach” (divu šķietami nesavienojamu vārdu – „kurls” un „Bahs” apvienojums) centrā ir kāda sieviete un piecas hibrīdas būtnes, kurās ir kaut kas no amēbas, dzīvnieka, bērna. Sieviete visu laiku runā, jo tas ir veids, kā izdzīvot. Viņa sarunājas ar balsīm sevī un ārpusē, un ar pašu dzīvi, pret kuru viņai ir fundamentāli iebildumi, bet ko viņa panes ar cieņu. Pamazām dīvainās radības liek viņai atklāt citas maņas – pārstāt runāt, lai sajustu, ieraudzītu, izdzirdētu.

Izrādes iedvesmas avoti ir Markosa Prado dokumentālā filma „Estamira” un poļu mākslinieka Artura Žmijevska ieraksts, kurā Baha mūziku interpretē nedzirdīgu cilvēku koris.

Savukārt filmu programmā kinoteātrī „K.Suns” iekļauta paša Alēna Platēla veidotā dokumentālā filma par „les balets C de la B” māksliniekiem „les ballets de ci de la”, ko varēs noskatīties 9. novembrī plkst. 14.00, vācu režisoru Jorga Jeshela un Brigites Krāmeres filma „Pasija – pēdējā pietura Kinšasa” par izrādes „vsprs” pasaules turneju un tās noslēgumu Kongo galvaspilsētā Kinšasā. Seanss 9. novembrī plkst. 16.00, kā arī brazīliešu režisora Markosa Prado godalgoto filmu „Estamira” par kādu sievieti, kura sirgst ar šizofrēniju un vairāk nekā divdesmit gadus dzīvo un strādā izgāztuvē Riodežaneiro pievārtē. Filmas seansi 8. un 9. novembrī plkst. 18.00.

Alēns Platēls ir saņēmis Eiropas Teātra jaunās realitātes balvu 2001. gadā, virkne festivālu, izdevumu un laikmetīgās skatuves mākslas institūciju dažādās valstīs ir atzinušas A. Platēla un „les ballets C de la B” izrādes par gada un pat desmitgades labākajiem iestudējumiem, bet „tauberbach” ir ierindota starp 10 izcilākajām izrādēm, kas pagājušajā sezonā tapušas Vācijā, Austrijā un Šveicē.

Biļetes uz izrādēm nopērkamas „Biļešu paradīzes” kasēs un internetā, kā arī Latvijas Jaunā teātra institūtā Miera ielā 39-2. Filmu programma – bez maksas. Laikmetīgā teātra programmu forte forte rīko Latvijas Jaunā teātra institūts, un šogad tajā jau izrādīti Alvja Hermaņa, Jana Lauversa un „Needcompany”, kā arī „Rimini Protokoll” darbi.

0 komentāri

Komentāru nav