Āžūrā ikdiena. „Neparastās mežģīnes” Rīgas Sv. Pētera baznīcā

Āžūrā ikdiena. „Neparastās mežģīnes” Rīgas Sv. Pētera baznīcā
Mārtiņš Otto, Rīga 2014
09-11-2014 A+ A-
Mežģīņota ēna uz baznīcas grīdas no tekstildarba, kam iedvesma smelta jūgendstila arhitektūrā, barona fon Zīversa zelta diedziņiem izšūtais tērps un balta linu dvieļa mežģīņu maliņa, par kuru pūra lādē nebūtu jākaunas pat visčaklākajai mātes meitai. Stikla lējumi un vijīgs porcelāns, metāla mežģīņu vieglums un filigrāni kokgriezumi. Daudzveidīga un pētīt rosinoša būs jaunākā „Rīga 2014” programmas izstāde „Neparastās mežģīnes”, kas tiks atklāta jau 11. novembrī Rīgas Sv. Pētera baznīcā.

Izstādes idejas autore ir Latviešu Tautas mākslas savienības priekšsēdētāja, tekstilmākslas pētniece un vairāku Dziesmu svētku izstāžu veidotāja Dagmāra Prīberga. Viņa ir mūsu gids vēl tikai topošajā izstādē, kad iekārtošanas darbi rit pilnā sparā, un no daudzveidīgās mežģīņu greznības ir redzams tieši tik, cik, noplandot brunčiem, parādās apakšsvārku maliņa.

Izstāde būs tilts, kas savienos tautas mākslu un profesionāļus, dabu un amatniecības meistarību, pagātni un mūsdienas, tehnoloģiju iespējas un ikdienišķus, dabiskus mežģīņu rakstus.

Tieši sadarbošanās, mākslas un amatniecības satikšanās ir viens no būtiskajiem izstādes aspektiem – līdzās augsti profesionāliem darbiem likti tautas mākslas studiju amatnieku darinājumi, mudinot uz ideju apmaiņu un savstarpējo sapratni.

„Protams, visas mežģīnes, kas ikdienā un dabā redzamas, te ienest nevar. Es jau labprāt kādu tiltu te „ievilktu” ar greznām margām vai kādu skaistu Jūrmalas namu ar koka mežģīnēm. Vēl vienīgi zirnekļa tīklu te varētu ieaust – dabas mežģīnes,” stāsta Dagmāra Prīberga, aicinot izstādes apmeklētājus vērot un ieraudzīt daudzveidīgajā mežģīņu interpretācijā.

„Tekstilijas un mežģīnes ir mana mūža nodarbošanās. Esmu tās pētījusi un rakstījusi vairākus zinātniskos darbus, par šo tēmu esmu aizstāvējusi arī savu doktora disertāciju. Tas ir ne tikai darbs, bet arī mīlestība.” Izstādes idejas autore arī pati prot darināt mežģīnes, tomēr aizņemtības dēļ šai nodarbei vairs neatliek laika, bet viņa allaž pievērš uzmanību tam, kur ažūro, vieglo rakstu ieraudzīt ikdienā.

„Mežģīnes mums ir visapkārt. Ir rokdarbi, ko tradicionāli domājam, izdzirdot vārdu mežģīnes, bet ir tādas, ko nemaz neievērojam ikdienā un ejam tām garām. Nemaz nerunājot par mūsdienu mediju tīkliem. Reiz stāvēju kādā izstādē pie ekrāna, kur bija redzama karte ar lidmašīnām, kā tās lido pa visu pasauli, atstājot aiz sevis gaismas svītriņas. Šis tīklojums! Atliek vien ielikt kādā apkaklītē, un mežģīnes gatavas,” stāsta izstādes idejas autore.

„Vēlējāmies izstādē ienest visu!” aizrautīgi saka Dagmāra Prīberga un smejas, ka tam ir gan savas labās, gan sliktās puses. Ir liela materiālu dažādība – koks un metāls, protams, tekstilijas, arī keramika, rotas, stikls. Ir gan jaunās, gan senās tehnoloģijas. Ir šogad veidoti darbi un ir mežģīnes no 400 gadus senas pagātnes.

Klasiskās mežģīnes – tā ir neiztrūkstoša daļa šādā ekspozīcijā. Izstādē „Neparastās mežģīnes” deponēti vēsturiski rokdarbi no dažādiem Latvijas muzejiem – Mākslas muzeja „Rīgas Birža”, Rīgas vēstures un kuģniecības muzeja, Rundāles pils muzeja un citiem. Tāpat pārstāvēta arī tautas māksla – visu triju Baltijas valstu tautastērpi, ko neiztrūkstoši rotā krāšņi izšūtas vai tamborētas mežģīnes. „Arī etnogrāfijai ir gods atdots,” saka izstādes idejas autore.

Sava vieta ierādīta arī smalkiem keramikas darbiem, gobelēniem un tamborējumiem. Bet īpaša vieta – dāmu stūrītis – dažādu laiku un stilu mežģīņotiem tērpiem.

„Mežģīnes ir apliecinājums tam, ka cilvēkam kā kultūras radījumam vienmēr ir bijusi nepieciešamība pēc skaistā.

Ļoti ceru, ka šis mūžības pieskāriens būs izstādē saskatāms kaut vai caur iespēju salīdzināt, kā cilvēki strādāja pirms 300 vai 100 gadiem un kā dara šodien.”

Izstādi papildinās lieli ekrāni, kur būs redzamas vizualizācijas, pie kurām strādājusi māksliniece Katrīna Neiburga. Šie videomateriāli tiek piedāvāti kā pretmets senajam roku darbam.

Izstādē piedalīsies dažādu žanru mākslinieki, dizaineri, tautas lietišķās mākslas studiju meistari, amatnieki no divpadsmit valstīm, tostarp 25 ārzemju autori – no Somijas, Vācijas, Norvēģijas, Bulgārijas, Anglijas, Francijas, Igaunijas, Lietuvas, Slovēnijas, Īrijas, Gruzijas un 81 autors no Latvijas. Izstāde būs apskatāma līdz 2015. gada 18. janvārim.

„Uzaicinot ārzemju māksliniekus piedalīties šai izstādē, mums bija tikai divi nosacījumi – neparasts un ažūrs. Materiāls, stils, tehnika – tā jau bija mākslinieku brīva izvēle.

Aptuveni puse mākslinieku, kas pieteicās, ir iekļuvuši izstādē,” stāsta Dagmāra Prīberga. Otra puse atbirusi nevis tāpēc, ka darbi būtu nekvalitatīvi vai slikti, bet tāpēc, ka tie neesot bijuši atbilstoši jau diviem iepriekšminētajiem nosacījumiem – neparasts un ažūrs.

Izstādes veidošanā un iekārtošanā iesaistīta augsti profesionāla mākslinieku komanda – mākslinieciskās grupas vadītājs – Mg. art. Mārtiņš Heimrāts (izstādes scenogrāfija), direktora vietniece Rīgas Sv. Pētera baznīcas attīstības jautājumos – Una Jansone (tehniskā un organizatoriskā vide), māksliniece – Mg. art. Katrīna Neiburga (instalācijas, multimedijs), mākslinieki – Mg. art. Baiba Vaivare, Mg. art. Dace Pudāne, Mg. art. Juris Leitāns, Mg. art. Aiva Bumbure (eksponēšana) un Mg. sc. ing. Gita Prīberga (eksponēšana, koordinēšana).

Izstādes laikā no 19. līdz 21. novembrim notiks konference „Jaunrade un starpdisciplinārā sadarbība mākslā un amatniecībā”. Dažādās valstīs ir atšķirīga pieredze starpdisciplinārās sadarbības jomā. Kā līdzīga pieredze tiek īstenota citur pasaulē, labās prakses piemēri Latvijā un Eiropas pieredzē, kas nepieciešams, lai izdotos pamatota un izdevīga dažādu jomu speciālistu sadarbība, tās būs galvenās tēmas konferencē.

„Noteikti ir atsevišķi darbi, par kuriem kāds izstādes apmeklētājs varētu jautāt – kur tad šeit mežģīnes? Taču, tas nozīmē, ka ir jāieskatās un jāmeklē, kas tiem iedod šo vieglo, gaisīgo ažūra sajūtu. Vai nu patīk, vai nepatīk, bet vienaldzīgam nevienam no šīs izstādes nevajadzētu aiziet,” mudina Dagmāra Prīberga.

Izstāde Rīgas Sv. Pētera baznīcā būs aplūkojama 2015. gada 11. janvārim.

0 komentāri

Komentāru nav