Lancmanis: nu Rundāle izskatās tā, kā manās vīzijās

Lancmanis: nu Rundāle izskatās tā, kā manās vīzijās
Kaspars Garda - Rīga 2014 . Rundāles pils
Ar hercoga otrā darba kabineta un divu jaunu telpu dekoratīvās mākslas ekspozīcijā „No gotikas līdz jūgendstilam” atklāšanu piektdien, 24. maijā, tika nosvinēta Rundāles pils 277. gadu jubileja. „Nākamgad, kad būs restaurēta hercoga bibliotēka, nekas jau nebeigsies,” savā svinīgajā uzrunā teica Rundāles pils direktors Imants Lancmanis, neslēpjot savu milzīgo gandarījumu par to, ka viņa mūža darbs – Rundāles pils restaurācija – nu tuvojas noslēgumam. Atgādinām, ka 1736. gada 24. maijā tika ielikts pils pamatakmens, un šis svinīgais brīdis tiek uzskatīts par Rundāles pils dzimšanas dienu, kas šajā datumā tiek svinēta katru gadu.

Viņš akcentēja, ka hercoga otrā darba kabineta restaurācija notikusi Borisa un Ināras Teterevu fonda „Rundāles pils restaurācijas pabeigšana 2010–2014” programmas ietvaros. „Hercoga kabineta restaurācija bija ilgstoša un sarežģīta, jo kopš 1864. gada sienas pakāpeniski bija pārklājušas četras eļļas krāsas kārtas. Piecu gadu laikā strādājām pie sienas attīrīšanas no pārkrāsojumu kārtām, konservācijas un zudušo vietu retušas. Hercoga kabineta kamīns tapis pils celtniecības pirmajā periodā 18. gadsimta trīsdesmitajos gados, jau 19. gadsimtā tas ticis nomainīts pret krāsni. Kamīnu atjaunoja pēc nosegplāksnes kontūras, kas iezīmējās uz to ietverošā gleznojuma, arī pēc analoģiskiem laika kamīniem Eiropā.

Esam priecīgi, ka kabinetu izdevies iekārtot ar augstvērtīgiem mākslas priekšmetiem, kuru vidū izceļas Parīzes meistara Antuāna Matjē Kriāra 18. gadsimta vidū darināts rakstāmgalds.

Uz novietots ap 1775. gadu izgatavots Romas juveliera Antonio Fornari sudraba rakstāmlietu komplekts un franču rokoko zeltītas bronzas svečturis. Savukārt masīvie, zeltītie itāliešu vēlīnā baroka krēsli un monumentālais kamīna spogulis sasaucas ar mākslinieku Frančesko Martīni un Karlo Cuki sienas gleznojuma dinamiskajiem ornamenta motīviem, piešķirot telpai greznību un svinīgumu,” pauda Imants Lancmanis, gan ar smaidu piebilstot:

„Maz ticams, ka hercogs Bīrons, kurš Rundāli cēla vasaras pili, savā otrajā darba kabinetā rakstīja kādus svarīgus dokumentus. Taču kabineta iekārtojums nu ir ļoti tuvs tam, tas varēja izskatīties toreiz.

 

Tāpat ar Teterevu fonda programmas atbalstu nu biljarda zāli rotā jauna lustra – Latvijā vienīgais Berlīnes klasicisma lustras paraugs, kam tuvākā analoģija atrodama Pfaueninzelas pilī pie Berlīnes. „Lustra fragmentu veidā tika pārņemta no Lutriņu baznīcas, un tās restaurācijas projekts izstrādāts pirms desmit gadiem – 2003. gadā – muzeja restaurētājas Maijas Banķieres vadībā,” par šo eksponātu stāsta pils direktors.

 

Sarunā ar kultūras portālu „Rīga 2014” Imants Lancmanis atgādināja, ka pirmoreiz Rundālē kopā ar saviem domubiedriem viņš ieradies gandrīz pirms piecdesmit gadiem – tālajā 1964. gadā, kad doma par pils iespējamo restaurāciju šķita tikai nepiepildāms sapnis. „Laiki bija augstākā mērā nelabvēlīgi, tas bija Hruščova laiks, un par šādiem jautājumiem – pilīm un to restaurāciju – vispār bija aizliegts runāt.

Bet kā vīzija man tā bija kopš pirmā brīža, kad pili pirmoreiz ieraudzīju 1958. gadā, un jau tad iztēlojos, kā šīs telpas varēja izskatīties un kā tām vajadzētu izskatīties. Tā vīzija mūs ir pavadījusi, un mēs stipri racionāli esam uz to gājuši.”

Lancmanis arī atzina, ka daudzas pils telpas tagad izskatās tā, kā viņš tās tolaik redzējis savās vīzijās. „Protams, nekādas bildes nebiju redzējis, jo, kā zināms, 18. gadsimtā, kad pils tika celta, nekādu fotogrāfiju nebija. Taču zināju, kā izskatās līdzīgas Eiropas pilis, tādēļ iztēlojos, kā varētu izskatīties Rundāle.

Man ir saglabājušies 1973. gada zīmējumi – telpu izklājumi – kuros esmu iezīmējis kumodi, gleznu un vāzi, un tas ir stipri tuvu tam, kā šobrīd šīs telpas izskatās.”

Tiesa, pils direktors norāda, ka līdz ar hercoga bibliotēkas restaurāciju, kas tiks pabeigta 2014. gadā, nekas nebeigsies, jo darbi turpināsies. „Tas ir kā jaunā mājā, kas tikko uzcelta, un no viena gala jau jāsāk remonts,” smaida Lancmanis, atklājot – pilij radušies nopietni sarežģījumi ar jumtu, kas jāpārliek. „Tas jau attiecas uz jebkuru māju, par pilīm nemaz nerunājot.”

 

Stāstot par jauno dekoratīvās mākslas ekspozīciju, kurā apskatāma muzeja krāšņu un sakrālās mākslas kolekcijas, Imants Lancmanis akcentē: „Arī tā ir mana ideja, kas radās pirms četrdesmit pieciem gadiem. Tā ir jāpapildina; tāpat ir paredzētas dažādas tematiskās izstādes: piemēram, par bīdermeijeru 19. gadsimta sākumā. Plānu mums ir daudz.”

 

Pils direktors arī atgādina, ka nākamgad Rundālē risināsies vairāki ar Rīgu kā Eiropas kultūras galvaspilsētu saistīti notikumi: „Paredzēts, ka  2014. gada maijā, atklājot hercoga bibliotēku, norisināsies Latvijas Nacionālās bibliotēkas organizēta izstāde ar Ketleru dzimtas bibliotēkas grāmatām. Tāpat kopā ar Nacionālo bibliotēku tiks rīkota konference par Kurzemes hercoga bibliotēkām un senajām bibliotēkām Latvijā.

Taču ļoti ceru, ka tie viesi, kuri nākamgad apmeklēs Rīgu, noteikti brauks ciemos arī uz Rundāli. Mēs gaidīsim!”

Pieminot pils dzimšanas dienas svinību ietvaros notikušo koncertu „Mūzika Kurzemes galmā”, kā programmā bija iekļauti skaņdarbi, kas gan tikuši rakstīti Kurzemes hercoga galmam, gan savulaik šajās telpās arī skanējuši, Lancmanis atklāj: „Šovakar varējām novērtēt maestro Māra Kupča un baroka orķestra „Collegium Musicum Riga” sniegumu, taču ar Kupču esam runājuši par to, ka šī mūzika Rundālē varētu skanēt biežāk nekā līdz šim. Tagad domājam, kā šo ideju īstenot. Jo, ja orķestris varēja būt Kurzemes galmā, tāds var būt arī pie mums!”

0 komentāri

Komentāru nav