Ints Teterovskis: Ceru, ka brīvprātīgo kustība nebeigsies!

Ints Teterovskis: Ceru, ka brīvprātīgo kustība nebeigsies!
Kaspars Garda, Rīga 2014 . „Rīga 2014” brīvprātīgo programmas vadītājs Ints Teterovskis
„Gribas visiem brīvprātīgajiem, kas bija iesaistījušies „Rīga 2014” pasākumos, pateikt vienu lielu un kārtīgu paldies!” nedēļu pirms pasākuma „Gada brīvprātīgais 2014”, kas 5. decembrī notiks Rīgas Sporta manēžā, sarunā ar kultūras portālu teic „Rīga 2014” brīvprātīgo programmas vadītājs Ints Teterovskis, rezumējot gan savu, gan savas programmas dalībnieku šogad paveikto.

Vai, atskatoties uz to, ko paveikusi viņa vadītā brīvprātīgo kustība, Ints jūtas gandarīts. „Daļēji – jā. Tad, kad to visu uzsāku, man bija skaidrs, ka Latvijā organizētības ziņā tā nav pierasta lieta un ka tas nebūs viegli. Tāpēc uzstādīju sev to kā mazo mērķi – ka desmit gadu laikā cilvēkiem vajadzētu būt skaidram, ko nozīmē vārds „brīvprātīgais” un ka tas asociēsies ar kaut ko pozitīvu. Ja man tas izdosies, tad zināšu, ka ieguldītais darbs nav bijis velts.” Viņš atzīst, ka process gan vēl ir sākuma stadijā, lai gan ļoti daudz jau esot ieguldīts un padarīts, taču tikpat daudz vēl ir jāpaveic. „Ir izveidota mūsu brīvprātīgo programma, kurā pieteikušies vairāk nekā četri tūkstoši brīvprātīgo. Ir ļoti daudz iestrādņu; Saeimā pašlaik atrodas Brīvprātīgo likums, kam būs otrais lasījums. Ir meklējumi, un izskatās, ka ir arīdzan veiksmīgi atradumi, turklāt šķiet, ka, beidzoties Eiropas kultūras galvaspilsētas gadam, šī kustība tomēr turpināsies.” To sakot, I. Teterovskis piebilst, – precīzs nosaukums un kustības mājvieta būšot zināmi līdz gada beigām. „Esmu ticies ar lielāko daļu pārējo organizāciju, kas Latvijā organizē brīvprātīgo darbu, lai saprastu – ir tas jādara vai nav. Jo šāda brīvprātīgo programma, kāda ir mums, „Rīga 2014”, – šādā veidā citur Latvijā nedarbojas. Taču, tiekoties ar pārējiem, uzzināju – jā, ir vērts turpināt šo kustību.”

Ints neslēpj, ka ir ārkārtīgi priecīgs par to atsaucību, kāda ir bijusi; par katru apzinīgo un darboties gribošo brīvprātīgo; par to, ka ir izdevies iesaistīt daudzus tādus cilvēkus, kuri domāja, ka viņus tas neinteresē. „Jo nav jau noslēpums, ka daudzi domāja – ai, ko tad es tur iešu par velti strādāt... Taču nu ir skaidrs, ka bija nepieciešams cilvēkiem piedāvāt iespēju padarboties. Tāpat ir ļoti interesants blakusefekts, ko es nebiju ne gaidījis, ne paredzējis – pa šiem gadiem apmēram 60 brīvprātīgie, pateicoties projektiem, kuros bija iesaistījušies, un iepazīstoties ar organizatoriem, ir atraduši vai nu pastāvīgu, vai ilgtermiņa darbu, vai vismaz regulāri tiek uzaicināti iesaistīties dažādos projektos un algotā darbā. Protams, tas arī pierāda, ka brīvprātīgo darbs ir noderīgs arī citur.”

Kas, pēc Inta domām, šos cilvēkus ir piesaistījis brīvprātīgo kustībai? „Noteikti – arguments, ka šis bija Eiropas kultūras galvaspilsētas gads, un arī tas, ka kultūras jomā brīvprātīgo darbs Latvijā līdz šim nebija tik vērienīgi organizēts. Protams, sociālajā jomā pamazām veidojas brīvprātīgo darba tradīcijas – gan medicīnas iestādēs, gan dzīvnieku patversmēs un citur; šajā jomā aktivitāte ir gana liela. Savukārt kultūras jomā, patiesību sakot, tādos lielos mērogos nekas liels nav noticis.

Tādēļ, manuprāt, tas daudziem bija gana nopietns iemesls – iesaistīties kultūras darbos, no iekšpuses redzēt, kā norisinās kultūras procesi.

Tāpat mūsu aktivitātes – piemēram, šovasar notikusī Pasaules koru olimpiāde, – bija gana raženas un intensīvas. Tad arī visi, kas sekoja kultūras dzīvei, pamanīja, ka var būt ne tikai biļetes pircēji, bet – arī pasākuma līdzveidotājs. Noteikti daudzus pamudināja arī šī iespēja.” To sakot, Ints atgādina, ka tas pat ir kultūras galvaspilsētas pienākums – veidot brīvprātīgo kustību.

Izrādās, ka brīvprātīgo kustībai ir bijusi arī starptautiska apmaiņa, turklāt Ints Teterovskis pētījis, kā tas notiek citās Eiropas kultūras galvaspilsētās. Tādēļ, taujāts, vai nākamajām kultūras galvaspilsētām šajā jomā būs, ko no mums pamācīties, viņš teic: „Tik kvantitatīvi kā mēs, neviens līdz šim nebija tik ļoti atvēzējies. Tiesa, ne jau katrā kultūras galvaspilsētā notika Pasaules koru olimpiāde vai maratons, ko mēs palīdzējām organizēt un kas bija iekļauts „Rīga 2014” programmā. Šogad tie Rīgā bija divi lielākie pasākumi, kuros katru dienu iesaistījās vairāk nekā 500 brīvprātīgo. Līdz ar to droši vien nākamajām kultūras galvaspilsētām no mums varētu būt, ko pamācīties.”

Taču lielākais prieks un gandarījums Intam ir par to, ka brīvprātīgie varēja pietiekties pašu ģenerētajā un izdomātajā mājaslapā, daloties savā pieredzē un stāstot citu valstu – Vācijas, Bulgārijas, Krievijas u. c. – organizācijām par šo kustību. „Visi to ļoti atzinīgi novērtēja, brīnījās, priecājās un lūdza, vai arī var viņiem kaut ko tādu uzdāvināt. Jo tas veids, kā cilvēki pieteicās mūsu pasākumiem, bija īpašs.” Ints arī skaidro, ka viņa vadītā brīvprātīgo kustība sadarbojusies ar dažādām senioru organizācijām – piemēram, RASA [Rīgas aktīvo senioru alianse – red.]. „Viņu cilvēki gluži mūsu mājaslapā nepieteicās un savus profilus neveidoja, taču es ar viņiem regulāri tikos, lai uzzinātu, kuros projektos RASAs pārstāvji gribētu darboties. Ja projekta organizators un RASA vienojās, tad arī viss notika.” To stāstot, I. Teterovskis akcentē, – mājaslapā ir reģistrējušies vairāk nekā 3700 cilvēku, taču kopumā kultūras galvaspilsētas organizētajos pasākumos talkā nākuši ap 4000 brīvprātīgo. „Bija tādi, kas negribēja pieteikties, negribēja iesaistīties punktu pelnīšanas sistēmā; viņi vienkārši gribēja būt brīvprātīgie, un arī šāda iespēja tika dota.”

Kā veicies ar brīvprātīgo pieteikšanu 5. decembra brīvprātīgo godināšanas pasākumam?

„Sākumā šķita, ka atsaucība nebūs liela, taču, tuvojoties anketu aizpildīšanas termiņam, saņēmām patiešām daudz pieteikumu par šīs jomas pārstāvjiem, kuri noteikti būtu jāgodina un kuriem būtu jāpateicas. Un pats galvenais, ka notika patiešām nopietna sijāšana, tostarp arī no pašvaldību puses, lai tas nebūtu formāls pasākums un lai atzinību patiešām saņemtu tie, kuri to pelnījuši visvairāk.”

To sakot, I. Teterovskis atklāj, ka organizācijas un privātpersonas kopumā šim apbalvojumam ir iesniegušas 239 pieteikumus par 265 brīvprātīgajiem no 46 dažādām Latvijas pašvaldībām. „Manuprāt, pirmajai reizei tas ir patiešām labs rezultāts!” viņš ir pārliecināts. Iesniegtās anketas vērtējusi žūrija (tās dalībnieku vārdi pagaidām netiek atklāti), un pagaidām zināms vien tas, ka no 40 finālistiem katram žūrijas dalībniekam vajadzēja atlasīt, viņaprāt, septiņas atbilstošākās kandidatūras). „Iespējams, kāds zina, kuri brīvprātīgie iekļuvuši finālā; es pats to nemaz nezinu,” Ints smejas, piebilstot, – visu finālistu vārdi atrodas aizlīmētās aploksnēs, kas netiks atvērtas līdz 5. decembra pēcpusdienai. Savukārt šajā datumā, kad tiek svinēta Starptautiskā brīvprātīgo diena, sagatavota patiešām īpaša programma, lai paldies pateiktu visiem, kas ieradīsies. „Jau skaidri zināms, ka plkst. 11.00 no rīta Ķengaraga promenādē pie Daugavas un bijušās rūpnīcas „Sarkanais kvadrāts” tiks veidots pirmais zemes pilsētvides objekts „Cinīši”, un ceru, ka uz šo pasākumu ieradīsies vismaz 500 brīvprātīgo, bet, iespējams, ka arī vairāk.” Starp citu, šis objekts būs aplūkojams visu decembri, kamēr Rīgā norisināsies jau tradicionālais „Ziemassvētku egļu ceļš”. Pēc tam plkst. 14.00 Sporta manēžā pašvaldības varēs godināt savus labākos, un paldies, protams, tiks teikts arī atsaucīgākajām pašvaldībām. „Savukārt plkst. 17.00 sāksies lielais godināšanas pasākums, kurā solījuši piedalīties arī populāri mūziķi, tostarp grupas „Musiqq”, „Astro’n’out” un citas, bet brīvprātīgo ādā iejutīsies sabiedrībā zināmi cilvēki [iepriekš to darījuši gan Valters Krauze, gan Jana Duļevska, gan Fredis, kā arī pazīstami sportisti u.c. – red.], lai dotu iespēju šā vakara gaviļniekiem – ap 3000 cilvēkiem – no sirds izbaudīt savus svētkus un šo notikumu,” Ints Teterovskis īsumā ieskicē 5. decembra scenāriju, atgādinot, – sākot ar 28. novembri, visiem mājaslapas sadaļā „Piedalies” reģistrētajiem brīvprātīgajiem vajadzētu apstiprināt savu dalību 5. decembra pasākumā.

0 komentāri

Komentāru nav