Briežkalns: Nezinu citu tik talantīgu cilvēku kā Džeimss Morisons

Briežkalns: Nezinu citu tik talantīgu cilvēku kā Džeimss Morisons
Mārtiņš Otto, Rīga 2014
Kaspars Zaviļeiskis
25-11-2014 English A+ A-
28. novembrī Kongresu namā notiks viens no galvenajiem Rīgas kā Eiropas kultūras galvaspilsētas džeza mūzikas pasākumiem – austrāliešu multiinstrumentālista Džeimsa Morisona (James Morrison) uzstāšanās kopā ar Latvijas Radio bigbendu, izpildot paša meistara aranžētas latviešu tautasdziesmas. Par šo notikumu aprunājāmies ar koncerta organizētāju, Latvijas Radio bigbenda un Latvijas Radio skaņu ierakstu daļas vadītāju, kā arī festivāla „Rīgas ritmi” māksliniecisko vadītāju Māri Briežkalnu.

Māris Latvijas džezā ieņem milzu lomu. Viņš ir ne tikai lielisks bundzinieks un koncertu organizētājs, bet arī īsts cīnītājs par savu lietu, kas viņa gadījumā, protams, bija, ir un būs džezs, jo īpaši bigbends. Par visu pēc kārtas.

Ne tikai koncerti, arī ieraksts

Konkrētais Eiropas kultūras galvaspilsētas projekts saucas „Mare Balticum”, un tā idejas saknes meklējamas pirms gadiem trim, kad Māris kopā ar vēl vairākiem mūsu mūziķiem uzstājās leģendārajā „Blue Note” klubā Ņujorkā. „Toreiz uzstājāmies kopā ar amerikāņu trompetistu Braienu Linču (Brian Lynch) un amerikāņu saksofonistu Krisu Poteru (Chris Potter), kurš pēc tam bija Rīgā kopā ar ģitāristu Petu Meteniju (Pat Metheny). Mēs spēlējām latviešu mūziku – mūsu projekta „Latvian Evergreens” skaņdarbus.”

Toreiz Māri ļoti pārsteigusi amerikāņu mūziķu maniere, izpildot sev nezināmus, no Latvijas nākušus skaņdarbus: Arvīda Žilinska, Alfrēda Kalniņa, Emīla Dārziņa un citu meistaru garadarbus.

Tas bija tik svaigi! Mums pašiem latviešu mūzikas mantojums saistās ar daudziem stereotipiem – grūta dzīve, lēna dziedāšana. Netiekam no tā vaļā. Bet viņi to izpildīja ar pavisam citu attieksmi. Tad arī radās ideja, ka šis ir kaut kāda veidā jāatkārto.

Izrādījās, ka īstā reize un vieta ir Eiropas kultūras galvaspilsētas programma. Bija jau realizēts Māra ilgi lolotais sapnis – atjaunotais Latvijas Radio bigbends. Attiecīgi radās doma, ka tam jāpiesaista pasaulē zināms virtuozs, kurš ne tikai labi spēlē, bet var arī veikt spožus aranžējumus. „Ar Morisonu mums bija sadarbība jau 2005. gadā, kad viņš uzstājās festivālā „Rīgas ritmi”. Nevarēju iedomāties nevienu citu tik kolorītu un apdāvinātu personu kā Morisons, kam varētu piedāvāt piedalīties „Mare Balticum” projektā. Nepietiek ar to, ka viņš spēlē gandrīz visus instrumentus. Viņš arī vada savu festivālu, nupat ir atklāta viņa mūzikas akadēmija, viņš ir arī lielisks šovmenis. To sarakstu varētu turpināt ilgi.” Māris akcentē, ka tiešām nezina nevienu citu mūziķi pasaulē, kurš spēlētu tik viegli un dabiski. „Vērtīgi ir arī tas, ka viņam ir sava studija, un šis projekts tiks ierakstīts un izdots. Tas gan netiks ierakstīts studijā, bet divu koncertu laikā Rīgā un Rēzeknē (29. novembrī „Mare Balticum” būs baudāms arī Latgales vēstniecībā „Gors”).”

Iekarojam džeza pasauli

Projekta nosaukums nenozīmē, ka runa ir tikai par latviešu jūrnieku dziesmām. Māris Džeimsam aizsūtīja 15 latviešu tautasdziesmas par dažādām tēmām, no kurām viņš izvēlējās 11. „Morisonam arī pašam bija jāsakomponē viens skaņdarbs ar nosaukumu „Mare Balticum”. Noklausoties latviešu tautasdziesmas, viņš ir guvis iedvesmu no tām, kā arī labi atceras šeit pavadīto laiku.” Morisons šim projektam piekritis uzreiz, bez jebkādas kaulēšanās, jo bijis acīmredzami radoši ieinteresēts, neskatoties uz savu aizņemtību.

Ārzemju džezmeņu saskare ar latviešu tautasdziesmām un to apdarēm patiesībā nav nekas gluži svaigs. Piemēram, vēl 2000. gadā angļu saksofonists Stens Zulcmans (Stan Sulzmann) toreizējā festivālā „Jūrmalas ritmi” izpildīja savu „Pūt, vējiņi” versiju „Blow Wind Blow”. Šādiem projektiem ir liela pievienotā vērtība, ko īpaši var uzsvērt Džeimsa Morisona sakarā. „Pirmkārt, ir jauni aranžējumi, kas ir ieguvums ne tikai mūsu orķestrim, bet vispār Latvijas muzikālajam mantojumam. Otrkārt, bigbendam ir jauns repertuārs ar mūsu pašu dziesmām. Treškārt, dziesmas izpilda izcils solists, kurš iznes šo mūsu mantojumu pasaulē. Ceturtkārt, ieraksts tiks miksēts un māsterēts Morisona studijā Austrālijā. Pamazām izejam tautās, iekarojam džeza pasauli.”

Domāšanas izmainīšana

Lai iekarotu džeza pasauli, ir daudz jāmācās. Un ar skolu un augstskolu vien ir par maz. Neatsverama pieredze ir ārzemju zvaigžņu sniegtās meistarklases, tādēļ Māris jau no laika gala kā vienu no obligātajiem nosacījumiem „Rīgas ritmu” viesmāksliniekiem uzstādījis arī meistarklašu pasniegšanu. Arī Morisons Rīgā sniegs meistarklasi Latvijas Radio 1. studijā 27. novembrī. „Meistarklase bieži vien ir ļoti intīma lieta, un džezmeņi ne vienmēr tam labprāt piekrīt. Taču ir izdevies to panākt, un tas vienmēr ir notikums. Kā piemēru var minēt kaut vai amerikāņu basģitārista Viktora Vūtena (Victor Wooten) meistarklasi. Uz skatuves viss ir skaļi, spoži, virtuozi. Bet te tev ir jāspēlē metra atstatumā, un tad ar skaļumu vairs nevar „izlīferēt”, ir jārāda, ko tad tu patiesībā vari. Ir bijušas vairākas šādas fantastiskas meistarklases, kas netiek rīkotas ar domu iemācīt kādam spēlēt. Runa ir par domāšanas izmainīšanu.”

Morisons meistarklasi pasniegs par to, kā vispār attīstīt savu talantu, nekoncentrējoties tikai uz vienu konkrētu mūzikas instrumentu.

Rīgā bieži vien var novērot, ka mūziķi spēlē paši sev. Ir bieži dzirdēts, ka džeza mūzika domāta tikai pašiem džeza mūziķiem. Festivālā ļoti cīnāmies par to, lai mūziķi tomēr spēlētu publikai, parādītu savu talantu tiem, kas viņos klausās.

„Džeimss ir super piemērs. No viņa vienkārši līst ārā talants un aizplūst publikas virzienā. Varu droši apgalvot, ka cilvēki, kuri būs atnākuši uz koncertu, sajutīs, ka tiek spēlēts tieši viņiem.”

Gan meistarklase, gan koncerti ir maksas pasākumi, lai gan Māris uzsver, ka pirmajā bez maksas uzaicināti vairāku mūzikas skolu audzēkņi. Lai nāk un mācās. Un pārējie, protams, laipni gaidīti koncertos.

Vairāk informācijas „Rīgas ritmu” mājaslapā!

Video, ko Māris iesaka noskatīties: Džeimss Morisons koncertā vienlaikus spēlē klavieres un trompeti!

0 komentāri

Komentāru nav