Operas „Valentīna” veidotāji akcentē stāsta vēsturisko nozīmīgumu

Operas „Valentīna” veidotāji akcentē stāsta vēsturisko nozīmīgumu
Mārtiņš Otto, Rīga 2014 . Operas „Valentīna” jauniestudējuma preses konference LNO
Ceturtdien notikušajā preses konferencē, kurā tika stāstīts par Artura Maskata operas „Valentīna” jauniestudējumu (tā pasaules pirmizrāde Latvijas Nacionālajā operā notiks 5. decembrī), izrādes veidotāji akcentēja, – ir svarīgi runāt par laiku, kurā risinās jaunajā operā atainotie notikumi.

Komponists Arturs Maskats atklāja, ka sākt darbu pie operas komponēšanas viņu iedvesmojusi kinozinātnieces Valentīnas Freimanes biogrāfija „Ardievu, Atlantīda!”, un operas sižets balstās tās motīvos. „Pamazām sapratu, ka šie dramatiskie notikumi, kuros bija iesaistīta stāsta galvenā varone, ir izšķīruši arī Latvijas valsts likteni. Turklāt man svarīgs bija arī Valentīnas cilvēciskais siltums – tas, ka, par spīti visam, viņa ir palikusi mīloša un harmoniska, pastāstīja A. Maskats, piebilstot, par atspēriena punktu operas radīšanai kalpojis fakts, ka V. Freimane viņam uzticējusi savas toreiz vēl nepublicētas grāmatas fragmentus, piekodinot nevienam citam tos nerādīt.

„Pirmo impulsu operas komponēšanai deva arī Valentīnas Freimanes stāsti par jaunības notikumiem, kad reiz kopā ar viņu un režisoru Viesturu Kairišu sēdējām kafejnīcā „Ozīriss”. Valentīna toreiz runāja par bohēmu 30. gados, un šī bohēmas sajūta pārņēma arī mūsu sarunu tajā vakarā. Pēc tam zvanīju režisoram Viesturam un jautāju, vai viņš ir sapratis, ka taisīsim operu.”

Savukārt jauniestudējuma režisors Viesturs Kairišs atklāja, ka darbs pie izrādes iestudēšanas nav bijis viegls, taču to atsvērusi vēlme būt klāt šīs operas tapšanā. „Sapratu, ka ir ļoti svarīgi palīdzēt tapt latviešu pilnmetrāžas operai. Man tas ir vēsturisks notikums, turklāt man svarīga šķiet operas tēma, jo Latvijā vēl joprojām nav sākta diskusija par Otro pasaules karu un tā notikumiem, kuri Latvijai bija ļoti postoši.

Tālab ir svarīgi runāt par šo „Atlantīdu” – pasauli, kas ir nogrimusi, – ja nespēsim mācīties no šā posma, savu neatkarību nenosargāsim,” norādīja Kairišs.

Galvenās lomas atveidotāja soliste Inga Kalna pauda, ka gan operas sižets, gan mūzika viņai likusi aizdomāties par Otrā pasaules kara notikumiem. „Ar kolēģiem runājām par notikumiem, kas skārušas mūsu ģimenes. Tas ļoti saliedēja, jo mums katram ģimenē bijuši šādi notikumi,” pastāstīja I. Kalna, kura gan neesot iedvesmojusies no Valentīnas Freimanes, veidojot savu tēlu. „Līdz šim nav precedenta, ka būtu uzrakstīta opera par personu, kura joprojām ir dzīva. Šī opera nav biogrāfiska skice. Tas ir muzikāli teatrāls notikums, kur cauri viena cilvēka prizmai redzam mūsu valsts vēsturi, kopējo pieredzi,” pauda dziedātāja.

Veidojot savu skatuves tēlu, Inga vadījusies pēc režisora teiktā un komponista mūzikas. „Šajā operā nedrīkstam taupīt. Šeit ir jābūt visām krāsām un tehniskajām niansēm, kas ir cilvēka spēkos!”

Jauniestudējuma muzikālais vadītājs – diriģents Modests Pitrens – Artura Maskata mūziku raksturoja kā daudzslāņainu un ļoti emocionālu. „Operā nav stāstīts tikai par kādu personu vai attiecībām starp cilvēkiem – mīlestību, draudzību –, bet arī valstisko līmeni. Katrs šajā izrādē varēs atrast savu pavedienu,” atzina M. Pitrens, norādot, ka galvenais uzveduma veidotāju uzdevums būs nodot skatītājiem tās vibrācijas un emocijas, kas ir mūzikā. „Tā ir liela atbildība – būt pirmajam, kas atskaņos šo ārkārtīgi skaisto mūziku, jo mēs palīdzēsim operas dzimšanā. Tikai, kad tā tiks atskaņota, opera būs pa īstam piedzimusi.”

Atgādināsim, ka 5. decembrī LNO pasaules pirmizrādi piedzīvos komponista Artura Maskata opera „Valentīna”, kas tapusi pēc Latvijas kultūras leģendas kinozinātnieces Freimanes biogrāfijas motīviem.

Operas libreta autori ir Liāna Langa un Arturs Maskats. Iestudējumu veido muzikālais vadītājs un diriģents Modests Pitrens, diriģents Normunds Vaicis, režisors Viesturs Kairišs, scenogrāfe un kostīmu māksliniece Ieva Jurjāne un gaismu mākslinieks Nikols Hungsbergs. Titullomā operā būs Kalna, Evija Martinsone vai Kristīne Gailīte.
Operas „Valentīna” iecere ieguva pirmo vietu 2008. gadā izsludinātajā latviešu oriģināloperu konkursā. Iestudējums papildina Rīgas kā Eiropas kultūras galvaspilsētas gada programmu un top ar nodibinājuma „Rīga 2014” atbalstu. „Valentīnas” viesizrāde Berlīnes Vācu operā 2015. gada 19. maijā ir iekļauta Latvijas prezidentūras Eiropas Savienības (ES) Padomē publiskās diplomātijas un kultūras programmā.

„Sarunas pirms pirmizrādēm” par operu „Valentīna” LNO Jaunajā zālē notiks 1. decembrī plkst. 18.30. Pēc pirmizrādes 5. decembrī nākamās izrādes skatāmas 7. decembrī un 18. decembrī, kā arī 28. janvārī.

1 komentāri

Daira

28.11.2014 12:16

Paldies Arturam Maskatam par ieguldīto darbu!