Eiropas kultūras galvaspilsētas gada veiksmes stāsts

Eiropas kultūras galvaspilsētas gada veiksmes stāsts
Mārtiņš Otto, Rīga 2014
„Rīgas kā Eiropas kultūras galvaspilsētas gads un tā īstenotā programma ir Rīgas un visas Latvijas veiksmes stāsts, kas ir jāizmanto ilgtermiņā,” tā, tiekoties ar medijiem, mēnesi pirms „Rīga 2014” programmas noslēguma teica nodibinājuma „Rīga 2014” vadītāja Diāna Čivle. Viņai pievienojās arī citi organizatori, paužot pārliecību, ka turpmākos gadus vēl būs jūtamas pozitīvās sekas no šogad paveiktā.

Šobrīd Rīga – Eiropas kultūras galvaspilsēta tiek izcelta kā viena no vissekmīgākajām kultūras galvaspilsētām – nemainīga komanda un mērķtiecīgi realizēta mākslinieciskā koncepcija; īstenota programma, ko iepriekš apstiprinājusi starptautiskā žūrija un kurā iesaistītas 90 dažādas valstis, Rīgas pilsētas un nevalstiskās organizācijas un institūcijas; programma īstenota augstā mākslinieciskā kvalitātē ar plašu rezonansi sabiedrībā un ārvalstīs; iedibinātas jaunas tradīcijas kultūrā; palielināta kultūras apmeklētāju auditorija; īstenotas iniciatīvas un ierosināti jautājumi, kas vērsti uz ilgtermiņa pozitīvu iespaidu uz Rīgas un Latvijas kultūras, sociālo un ekonomisko vidi.

Ņemot vērā iepriekš minēto, ir būtiski ievirzīt Eiropas kultūras galvaspilsētas rezultātus ilgtermiņā vērstās iniciatīvās un pieredzē.

„Šis gads ir pagrieziena punkts. Mēs visi kopā esam gribējuši šo gadu veidot jēgpilni un saturīgi, ar tādiem projektiem, kas ir realizēti mākslinieciski augstvērtīgā un kvalitatīvā organizatoriskā līmenī. Tas ir izdevies.

Mēs esam varējuši parādīt to, ka Eiropas kultūras galvaspilsētas statuss var nebūt formāls sauklis, bet veids, kā izcelt mūsu kultūras identitāti, talantus un izcilības Eiropas kopainā, kas stiprinātu ikvienā cilvēkā apziņu par viņa radošumu un īpašo nozīmi. Šis ir tas kvalitatīvais lēciens, pie kura piepildīšanas esam visu laiku domājuši līdzi un ieguldījuši, lai kultūras klātbūtne katra cilvēka ikdienā būtu dienišķa vajadzība, nevis neregulāra, spontāna izvēle,” sarunā ar medijiem akcentēja nodibinājuma „Rīga 2014” vadītāja un tematiskās līnijas „Rīgas karnevāls” kuratore Diāna Čivle.

Eiropas kultūras galvaspilsētas programmas sagatavošanā un īstenošanā visa 2014. gada garumā bija iesaistīti vairāk nekā 12 000 dalībnieku no teju simts dažādām kultūras institūcijām, valsts un pilsētas kultūras iestādēm un nevalstiskajām kultūras organizācijām.

Eiropas kultūras galvaspilsētas programmas mākslinieciskajā īstenošanā piedalījās vairāk nekā 1900 mākslinieku un radošo grupu pārstāvju. Tie bija režisori, producenti, mūziķi, dejotāji, aktieri, mākslinieki un vēl ļoti daudzas jo daudzas radošas personības no Latvijas, kā arī no ārvalstīm.

„Rīga 2014” veidotāji ir gandarīti par lielo Eiropas kultūras galvaspilsētas pasākumu apmeklētību, kas bija vērojama koncertos, teātra izrādēs, kino pasākumos, festivālos un izstādēs. Šogad „Rīga 2014” pasākumus līdz 1. decembrim apmeklējuši jau vairāk nekā 1,5 miljoni interesentu.

Daudzos Eiropas kultūras galvaspilsētas gada notikumos ikviens varēja piedalīties neklātienē gan ar televīziju un radio starpniecību, gan interneta tiešraidēs. Latvijas Televīzijas dati liecina, ka „Rīga 2014” pasākumu, koncertu, operu un citu norišu pārraides skatījums sasniedz 6,2 miljonus reižu.

Eiropas kultūras galvaspilsētas programmas ietekmes novērtējuma pētījuma ekspertu grupas (socioloģijas zinātņu doktore, pētnieku grupas vadītāja Anda Laķe, sociologs Gints Klāsons un mākslas zinātņu doktore Baiba Tjarve) apkopotie dati liecina, ka „Rīga 2014” programma deva iespēju lielam cilvēku daudzumam baudīt kultūras un mākslas piedāvājumu bez maksas: 63% bezmaksas vai brīvi pieejami pasākumi (brīvi – t.i., piemēram, ielās, parkā); provizoriski: 37% no pasākumiem bijuši par maksu; 37% no pasākumiem auditorija bijusi nevis tikai skatītāji, bet vai nu a) līdzdalībnieki; b) gan skatītāji, gan līdzdalībnieki. (Datu avots – „Rīga 2014” projektu analīze un tipoloģija pēc dažādām pazīmēm.)

„Rīga 2014” veidotā programma šogad visai Latvijai ir devusi praktisku labumu gan no starptautiskās atpazīstamības, gan tautsaimniecības viedokļa.

Kā liecina Eiropas Tūrisma komisijas ziņojums, ārvalstu tūristu skaits Latvijā šā gada pirmajā pusgadā pieaudzis par 18,9%, kas ir otrs straujākais pieaugums gada griezumā Eiropā. Lielākoties tas ir noticis, pateicoties Rīgai piešķirtajam Eiropas kultūras galvaspilsētas titulam un mērķtiecīgai sadarbībai ar Latvijas Republikas Ārlietu ministriju, visām Latvijas pārstāvniecībām ārvalstīs, Latvijas Institūtu un tūrisma institūcijām, kas jau vairākus gadus popularizēja Eiropas kultūras galvaspilsētas programmas notikumus Latvijā un pasaulē.

Jau no 2013. gada ārvalstu mediji intensīvi un pastāvīgi ir interesējušies par Rīgu kā Eiropas kultūras galvaspilsētu. Līdz šā gada 1. decembrim par Rīgu kā Eiropas kultūras galvaspilsētu ārvalstīs ir bijušas 1503 publikācijas, reportāžas vai TV sižeti, ko ir veidojuši mediju pārstāvji no 66 valstīm (kopumā ir viesojušies 460 ārvalstu žurnālisti; Eiropas Kinoakadēmijas balvas atspoguļošanai vēl ir gaidāmi aptuveni 100 ārvalstu žurnālisti.)

„Kopsummā Eiropas kultūras galvaspilsētas programma ir bijusi saturā pamatīga, dažāda, pārliecinoša un iekļauj gan iedzīvotāju projektus, gan tā saucamo augsto kultūru. Starptautiski Rīga tiek vērtēta kā ļoti sekmīga Eiropas kultūras galvaspilsēta, ar lielisku sniegumu, augsta līmeņa organizēšana kvalitāti. Šo pieredzi jau tagad brauc atklāt citu valstu pilsētas, un tā tas būs vēl noteikti tuvākos 10 gadus, tāpēc šī pieredze ir jāizmanto,” akcentē „Rīga 2014” programmu vadītāja Aiva Rozenberga.

Eiropas kultūras galvaspilsētas gads ieviesis jaunus pasākumus Rīgas kultūras kalendārā, sevi ir pieteikuši jauni festivāli, kas bagātina Rīgas kultūras telpu: ielu mākslas festivāls „Blank Canvas: art-ground, play-ground, crime-ground”, starptautiskais ielu mākslas un pasaules mūzikas festivāls „RE RE Rīga!” un citi.

Ir dzimuši vairāki starptautiski pasākumi, kas likuši starptautiskus un tālejošus mērķus, piemēram, Eiropas Kinoakadēmijas balvu pasniegšanas ceremonija, kas notiks 13. decembrī, rosināja Latvijas kinoprofesionāļus iespējami daudzveidīgi sevi parādīt Latvijas kino starptautiskajā vidē, tādējādi liekot pamatus Rīgas Starptautiskajam kino festivālam, lai Latvijas kino industrija veidotu starptautisku sadarbību.

Par Rīgas starptautisko muzikālo vizītkarti kļuvušais koncerts „Born in Riga”, kas jau translēts deviņās pasaules valstīs, mudina turpināt veidot īpašus lielformāta Rīgas mūzikas notikumus, kas rādītu mūsu pilsētu pasaulei kā izcilu mūziķu un augstas mākslinieciskās raudzes mūzikas notikumu dzimteni.

Pasaules koru olimpiādes laikā, kas norisinājās Eiropas kultūras galvaspilsētas programmas ietvaros, Rīga pulcēja piecu kontinentu 73 valstu 460 koru 27 000 dalībniekus. Tā organizēšanā iesaistījās 1600 cilvēku no 15 valstīm.

„Esmu pārliecināts, ka ir ielikta robežšķirtne – Rīga pirms kultūras galvaspilsētas gada un Rīga pēc kultūras galvaspilsētas gada. Arī cilvēku pašnovērtējums pēc šā gada ir cits, jo būt Eiropas kultūras galvaspilsētai nozīmē realizēt pašiem savus mērķus,” pauž „Rīga 2014” tematiskās līnijas „Okeānu alkas” kurators Uģis Brikmanis.

Īpaši Eiropas kultūras galvaspilsētas gadam ir tapuši vairāki jaundarbi: Artura Maskata opera „Valentīna”, komponista Kristapa Pētersona un dzejnieka Sergeja Timofejeva muzikāli avangardiskā opera-lekcija „Mihails un Mihails spēlē šahu”, Zigmara Liepiņa „Transcendentālā oratorija”, kameroperas iestudējums „Līsistrate” un citi.

„Rīga 2014” programmas ietvaros koris „Kamēr…” ir ierakstījis disku „Amber Songs”, kurā pēc kora „Kamēr...” pasūtījuma komponisti no vēsturiskā Dzintara ceļa 17 valstīm apdarinājuši skaistākās latviešu tautasdziesmas. Savukārt Valsts akadēmiskais koris „Latvija” ir izdevis albumu/dzejas grāmatu „Dzintara ceļš”, kas vienlaikus apvieno dzeju, ko radījuši laikmetīgās dzejas meistari no divpadsmit Eiropas valstīm, ar divpadsmit latviešu komponistu mūziku.

„Rīga 2014” programmā ir izdoti vairāki, tostarp bilingvāli, dzejas krājumi, piemēram, tekstgrupas „Orbīta” grāmatas: Artūra Puntes „Poētiskie veltījumi”; Žorža Uaļļika „Redzu dzirdu klusēju”, Sergeja Timofejeva „Stereo”, Latvijas krievu autoru īsprozas izlase „Proza” un daudzi citi darbi.

Eiropas kultūras galvaspilsētas gadā ir tapušas arī vairākas dokumentālās un mākslas filmas, kas būs skatāmas arī turpmāk, piemēram, dokumentālā filma par izcilo latviešu izcelsmes amerikāņu mākslinieci Viju Celmiņu, režisora Olafa Okunova dokumentālajā filmā „Teritorija. Vija Celmiņš”. Tāpat arī režisora Dāvja Sīmaņa filma „Escaping Riga” – dokumentālos notikumos balstīts stāsts par divām izcilām 20. gadsimta personībām – kinorežisoru Sergeju Eizenšteinu un filozofu Jesaju Berlinu –, kuri abi dzimuši un bērnību pavadījuši Rīgā. Eiropas kultūras galvaspilsētas gadā septiņi Eiropā zināmi dokumentālā kino režisori izveidojuši vienu stāstu par Rīgu, dokumentālo filmu – „Pāri ceļiem un upei”.

Ar „Rīga 2014” programmas palīdzību pirmo reizi visiem interesentiem durvis vēra bijušā Valsts drošības komitejas ēka jeb Stūra māja, lai ar ekspozīcijas „Stūra māja. Lieta Nr. 1914/2014” starpniecību katrs meklētu sev atbildes uz 20. gadsimta Eiropas vēstures uzdotajiem jautājumiem, tādējādi uzsākot plašāku diskusiju sabiedrībā par daudziem līdz šim neizrunātiem jautājumiem – par totalitārisma atstātajām sekām un totalitārās varas upuru piemiņas saglabāšanu. Ekspozīciju „Stūra māja. Lieta Nr.1914/2014” dažos mēnešos apmeklēja vairāk nekā 45 000 interesentu.

Valdības pieņemtie lēmumi no 2015. gada janvāra ļaus Stūra mājas pirmā stāva ekspozīciju un Čekas pagrabus gida pavadībā apskatīt arī turpmāk.

„Sagatavošanās un Eiropas kultūras galvaspilsētas programmas norise Rīgas pilsētai ir devusi bagātīgu saturu. Būtiski arī, lai ilgtermiņā tiktu izmantots kultūras galvaspilsētas laikā izveidotais resurss, gan sadarbības potenciāls starp cilvēkiem, piemēram, domājot par Latvijas simtgadi un nevalstiskā kultūras sektora attīstību nākotnē,” vērtē „Rīga 2014” tematiskās līnijas „Brīvības iela” kurators Gints Grūbe.

„Rīga 2014” programma deva iespēju muzejiem veidot augstvērtīgas starptautiska līmeņa izstādes, kas ir licis starptautisku sadarbību arī turpmāk. Piemēram, Latvijas Nacionālā mākslas muzeja izstāžu zālē „Arsenāls” izstādē „1914” Rīgā kopumā bija pārstāvēti 17 prestižākie Eiropas mākslas muzeji un nacionālās galerijas no 11 valstīm. Arī pasaulē pazīstamās latviešu izcelsmes amerikāņu mākslinieces Vijas Celmiņas personālizstāde „Dubultā realitāte” tika veidota no Modernās mākslas muzeja Ņujorkā, Nacionālās mākslas galerijas Vašingtonā, Sanfrancisko Modernās mākslas muzeja, Frankfurtes pie Mainas Modernās mākslas muzeja, Kartjē Mūsdienu mākslas centra Parīzē, Teita galerijas Londonā un Skotijas Nacionālajām galerijām, Makī (McKee) galerijas Ņujorkā un Latvijas Nacionālā mākslas muzeja krājuma. Šādā starptautiskā muzeju sadarbībā tapa Gustava Kluča darbu izstāde „Kāda eksperimenta anatomija”, izstāde „Tutanhamona dzintars”, izstāde „Dzintars: mīti un zinātne” Paula Stradiņa Medicīnas vēstures muzejā, kā arī daudzas citas spilgtas „Rīga 2014” izstādes.

Sadarbībā ar Ārlietu ministriju un Latvijas vēstniecībām ārvalstīs 2013. un 2014. gadā notikuši 190 dažādi publiskās diplomātijas pasākumi 39 pasaules valstīs, stāstot par Rīgu kā Eiropas kultūras galvaspilsētu.

„Latvijā, atšķirībā no citām kultūras galvaspilsētām, liela nozīme ir visu iesaistīto cilvēku iekšējās brīvības atjaunošanai vai atbrīvošanai, ko kultūras galvaspilsēta ir panākusi. Ļoti ceru, ka „Rīga 2014” gads dos savus īstos augļus, gatavojoties nākamajiem lielajiem Latvijas notikumiem,” sarunai no Briseles pievienojas „Rīga 2014” tematiskās līnijas „Dzintara ādere” kuratore Vita Timermane-Moora.

„Rīga 2014” programma ir izveidojusi labu bāzi arī turpmākajām radošajām iniciatīvām un nostiprinājusi daudz lielāku Latvijas iedzīvotāju piederību Latvijas kultūrtelpā notiekošajiem procesiem.

„Eiropas kultūras galvaspilsētas programma izgaismoja arī pilsētas iedzīvotāju, indivīdu radošo potenciālu, kas atspoguļojās daudzās interesantajās, atraktīvajās vietās, kas šajos gados izaugušas mūsu pilsētā, sagrupējušās puduros un iedzīvinājušas radošos kvartālus. Man prieks, ka mums izdevies iekustināt pilsētas radošo garu, stimulēt virkni pozitīvu pilsonisko iniciatīvu, kā arī veicināt radošo industriju aktivitāti,” norāda „Rīga 2014” tematiskās līnijas „Izdzīvošanas komplekts” kuratore Solvita Krese.

Tāpat Eiropas kultūras galvaspilsētas gadā 58 Rīgas apkaimēs notika daudzi apkaimju projekti; arī pieci Rīgas radošo kvartālu projekti; tika stimulētas daudzas pilsoniskās iniciatīvas. Lai plašāk iesaistītu iedzīvotājus, „Rīga 2014” īstenoja jaunas pieejas un formas līdzdalības pasākumus, kuros piedaloties, iedzīvotāji guva gandarījumu savu ideju realizācijā.

Kultūras vasarnīca „Esplanāde 2014” visas trīs sezonas (jau no 2012. gada) darbojās kā atvērta kultūras norišu un diskusiju vieta gan rīdziniekiem, gan pilsētas viesiem. Katru dienu notika vairākas „Rīga 2014” programmas projektu aktivitātes – diskusijas, prezentācijas, koncerti, teātra uzvedumi, performances u. c. aktivitātes, kas ir mērāmas simtos.

Lielu ieguldījumu „Rīga 2014” programmas norisē palīdzēja veikt vairāk nekā 3700 „Rīga 2014” brīvprātīgo aģentu (2202 no Rīgas, 980 no pie Rīgas, 525 no citiem Latvijas reģioniem).

Jaunākajam brīvprātīgo aģentam bija 14, bet vecākajam 83 gadi. Vidējais brīvprātīgā vecums – 22 gadi (no tiem 83% sievietes un 17% vīriešu). Brīvprātīgais darbs veikts visdažādākajās jomās – ārzemju viesu pavadītājs, fotogrāfs, izstādes pārzinis, mākslas objektu veidotājs (idejas autors, realizētājs, krāsotājs, gaismotāji, videomontieris u. c.), sociālo mediju uzturētājs, tulks, karognesējs, cilvēku plūsmas koordinators, informācijas centra darbinieks, gids, koncertu organizatoru palīgs, anketētājs, citu brīvprātīgo koordinators, radošo darbnīcu vadītājs, mākslinieku asistents, konferenču organizatoru palīgs, sporta pasākuma rīkotāju palīgi, palīgi maratonā un daudzi citi.

„Manuprāt, Eiropas kultūras galvaspilsētas gadā tika iekustināti jauni līmeņi, paplašinot kultūras telpu un paceļot kultūras ainu jaunā kvalitātē. Tagad jāstrādā pie tā, lai šī telpa atkal nesašaurinās, līmenis nekrītas un aktivitāte nemazinās,” uzskata „Rīga 2014” tematiskās līnijas „Ceļu karte” kuratore Gundega Laiviņa.

Lielu interesi ir raisījis kultūras portāls www.riga2014.org, kas veidoja materiālus par Eiropas kultūras galvaspilsētas programmas norisēm. Kopš tā atklāšanas brīža 2013. gada aprīlī portālu apmeklējis 651 000 unikālo lietotāju. Portāla latviešu valodas sadaļu apmeklējuši 452 000 lietotāju, portāla angļu valodas sadaļu 127 000 lietotāju, bet portāla krievu valodas sadaļu – 72 000 lietotāju.

Pavisam portālā publicēti 5544 rakstveida materiāli, 1705 fotogalerijas, 269 video ieraksti un 202 audio ieraksti. Portālā bijis iespējams vērot 32 tiešraides no dažādiem Eiropas kultūras galvaspilsētas programmas pasākumiem.

Visvairāk portālu apmeklējuši lietotāji no Latvijas teritorijas – 81,52%, kā arī lietotāji no vēl 190 valstu teritorijām. Visvairāk no Vācijas, Lielbritānijas, Krievijas un ASV.

0 komentāri

Komentāru nav