Ziemassvētku sajūtai vajag vairāk par pārdesmit korāļiem!

Ziemassvētku sajūtai vajag vairāk par pārdesmit korāļiem!
Kaspars Garda, Rīga 2014 . „Latvijas Koncertu” direktors Guntars Ķirsis
Una Griškeviča
Tā sarunā ar kultūras portālu akcentē „Latvijas Koncertu” direktors Guntars Ķirsis, stāstot par tradicionālo festivālu „Eiropas Ziemassvētki”, ko sestdien, 6. decembrī, koncertzālē „Rīga” ieskandinās koncerts „Eiropas vainags”, kas ir arī viens no „Rīga 2014” programmas pasākumiem.

„Noteikti gribu atgādināt, ka tomēr lielākā daļa populārās Ziemassvētku mūzikas un tās autori nāk no Eiropas, nevis no Amerikas, kā varbūt daudziem liekas. Tādēļ festivāla laikā centīsimies rādīt Eiropas valstu tradīcijas, mūziku un noskaņojumu, un mūsu koncertos neskanēs tikai „Zvaniņš skan” un „Mazā, klusā Bētleme,” stāstu par šā gada festivālu sāk Guntars Ķirsis, piebilstot, ka, viņaprāt, Ziemassvētku sajūtu noteikti var iegūt ar daudz plašāku mūzikas klāstu, ne tikai pārdesmit korāļiem, kurus mēs zinām.

„Tādēļ festivāla programma ir ļoti dažāda, un noteikti gribu pievērst klausītāju uzmanību aspektam, ka šogad festivāls būs ļoti apjomīgs; tajā piedalīsies gan daudzi pašmāju mākslinieki, gan arī tie latviešu mākslinieki, kas rezidē citās valstīs. Nemaz nevaru viņus visus uzskaitīt, turklāt ikviens no festivāla koncertiem savā ziņā būs spilgts muzikāls notikums.”

Tāpat „Latvijas Koncertu” direktors akcentē, ka daudzie koncerti šā gada festivālā iespējami ar „Rīga 2014” klātesamību un atbalstu, un īpaši tas būšot pamanāms divos projektos – jau pieminētajā festivāla atklāšanas koncertā „Eiropas vainags” 6. decembrī un F. Mendelszona oratorijas „Elija” atskaņojumā 13. decembrī.
Lūgts raksturot šos abus koncertus, Guntars Ķirsis stāsta, ka „Eiropas vainagā” skanēs tradicionālās Ziemassvētku melodijas, kuras latviešu komponisti ietērpuši savos aranžējumos un kas skanēs kamerorķestra „Sinfonietta Rīga” interpretācijā. „Visu kopā saturēs stāstnieks Mārtiņš Počs, un, protams, būs arī Ziemassvētku eglīte, tālab man šķiet, ka šis koncerts varētu būt ārkārtīgi interesants,” norāda Guntars. Taujāts, kuri komponisti aranžējuši skaņdarbus, viņš smej, ka vieglāk esot pateikt, kuri to nav darījuši: „Projektā piedalījās Jēkabs Jančevskis, Raimonds Tiguls, Valts Pūce, Rihards Dubra, Selga Mence, Andris Sējāns. Zināmi vārdi, vai ne? Tas noteikti būs koncerts visai ģimenei, kuru ikviens tiek laipni aicināts klausīties un baudīt!”

Savukārt par šā festivāla megaprojektu pavisam noteikti varot dēvēt F. Mendelszona oratorijas „Elija” atskaņojumu. Stāstot par to, Guntars Ķirsis atklāj, ka šā projekta īstenošanai bijuši vairāki gadi: „Ar dziedātāju Egilu Siliņu par „Elijas” uzvešanu Rīgā esam runājuši piecus gadus – ka šis būtu viņa sapņu skaņdarbs, kuru mākslinieks noteikti gribētu Rīgā nodziedāt.

Es arī neatminos, ka Rīgā šis skaņdarbs jelkad būtu uzvests, tādēļ, iespējams, ka šis būs „Elijas” Latvijas pirmatskaņojums. Tas ir ārkārtīgi plašs skaņdarbs ar bagātu faktūru – kā jau Melndelszons prata rakstīt, un tur ir tik daudz skaistu melodiju!”

Tieši lielā apjoma un komplicētās partitūras dēļ, kā akcentē Guntars, līdz šim nav izdevies salikt visus saskaitāmos kopā, lai varētu rasties summa – šis vērienīgais un lieliskais koncerts, kurā piedalīsies gan Latvijas Nacionālais simfoniskais orķestris un Valsts akadēmiskais koris „Latvija”, gan Latvijas klausītājiem labi pazīstamais diriģents Olari Eltss, izcilais basbaritons Egils Siliņš un virkne izcilu mūsu un ārvalstu solistu. „Domāju, ka tas tiešām kļūs par muzikāli spēcīgu notikumu, jo šis Mendelszona unikālais darbs ir viens no apjomīgākajiem skaņdarbiem pasaulē, kuru varbūt var pielīdzināt tādiem megadarbiem kā Hendeļa „Mesija”. Tādēļ noteikti „Elijas” atskaņojumā jābūt klāt un jāklausās!”

Tiesa, uz jautājumu, vai Lielā ģilde šim skaņdarbam nav nedaudz par mazu, Guntars Ķirsis atteic, ka, viņaprāt, ir gan, un ka šādu skaņdarbu vajadzētu atskaņot joprojām neuzceltajā Rīgas koncertzālē. „Nav jau vērts analizēt, vai esošā koncertzāle – Lielā ģilde – ir par lielu vai par mazu; mums vienkārši nav citas vietas,” viņš rezumē, akcentējot, – var jau iet uz kompromisu un kādu vērienīgu skaņdarbu atskaņot, piemēram, „Arēnā Rīga”, kā pirms pāris gadiem darīts ar Mālera Astoto simfoniju, taču tas bija īpašs gadījums. „Ja būtu vasara, šo opusu varētu atskaņot Dzintaru koncertzālē, bet ziemā vispiemērotākā būtu Rēzeknes koncertzāle „Gors”. Taču lielā apjoma un atskaņotājmākslinieku skaita dēļ tas nav vienkāršs process, tāpēc palikām pie Lielās ģildes.”

Taču, rezumējot iepriekš teikto, Guntars Ķirsis ar lepnumu teic:

„Eiropas mērogā mūsu rīkotais festivāls izskatās ļoti cienīgi! Citur Eiropā iziet uz patiešām tradicionāliem skaņdarbiem – piemēram, Baha „Ziemassvētku oratoriju”, ar kuras atskaņojumu 29. un 30. decembrī noslēgsies mūsu rīkotais festivāls. Savukārt mūsu festivāls ir vērsts uz daudzveidību un nosacīti „ne kases” gabaliem.

Taču tas nenozīmē, ka cilvēkiem to nevajag; ir tieši otrādi! Tāpēc esmu ļoti pateicīgs mūsu koncertu auditorijai, kas mūs atbalsta un koncertos rada to ļoti patīkamo atmosfēru!”

0 komentāri

Komentāru nav