Koris, kurā katrs dzied savu dziesmu. Izrāde „100% Rīga”

Koris, kurā katrs dzied savu dziesmu. Izrāde „100% Rīga”
Mārtiņš Otto, Rīga 2014
04-12-2014 A+ A-
„Mēs esam viens koris, bet katrs dziedam savu dziesmu,” saka kāda kundze latviešu valodā ar krievu akcentu. Un no VEF Kultūras pils skatuves atskan pamatīgs balsu jūklis – skan latviešu un krievu tautasdziesmas, kāds dzied viens pats – ko vēlas. Tiek izmēģināta izrādes „100% Rīga” viena no epizodēm, kas statistikas skaitļus atdzīvina ar īstiem cilvēkiem – 100 rīdziniekiem, tādējādi atklājot to, ko pat visprecīzākie un sīkākie statistikas skaitļi un infografiki nespēj. Viņu vidū ir gan krievi, gan latvieši, gan bērni, gan seniori, kāds pagrīdes mūziķis, „Dinamo” fans, uzņēmējs, skolotājs utt.

Izrādi, kas VEF Kultūras pilī būs skatāma 4., 6. un 7. decembrī, veido Berlīnes teātra kolektīvs „Rimini Protokoll” un Latvijas Jaunā teātra institūts, jau labu laiku iepriekš meklējot un satiekot izrādes dalībniekus. „„100% Rīga” ir pilsētas portrets ar 100 sejām. Tie ir cilvēki, kas veido mūsu pilsētu, cilvēki, kuri ir satikušies pirmo reizi un citos apstākļos, visticamāk, nekad nesatiktos, daudzbalsīgs koris, kas nekad iepriekš nav mēģinājis,” tā izrādi raksturo tās veidotāji. Jāpiebilst, ka visu 100 rīdzinieku stāsti tiks izdoti arī grāmatā.

Īsi pirms viena no izrādes mēģinājumiem tikāmies ar dažiem no simts, jautājot par izrādes būtību un viņu Rīgas sajūtu.

Jēkabs un Loreta

Loretai ir 15 gadu, bet Jēkabam 18. Loreta mācās Rīgas Teikas vidusskolā, bet Jēkabs – Tālmācības vidusskolas 12. klasē. Viņu dalība izrādē „100% Rīga” ir ģimeniski sazarota – Loretu piedalīties uzaicinājusi Jēkaba mamma, pati paliekot skatītāju un līdzi jutēju vidū. Taču uz skatuves kāpj Jēkaba mazā māsa, kura ir viena no jaunākajiem izrādes dalībniekiem.

Jauki un sirsnīgi cilvēki, tā abi jaunieši raksturo izrādes veidotājus no apvienības „Rimini Protokoll”. Viņi spējuši panākt saprašanos un to, ka ikvienam no 100 izrādes dalībniekiem ir skaidrs savs uzdevums.

„Izrāde ir par Rīgas iedzīvotājiem, un katrs no mums atspoguļo kādu daļu no tiem – vienu procentu. Tā parāda, cik mēs esam dažādi un atšķirīgi,” stāsta Jēkabs. Iestudējuma veidošanas process licis apzināties vairāk sevi kā rīdzinieku.

Nora

Nora ir Jēkaba māsa. Viņai ir pat savs teksts izrādē, taču šoreiz fotogrāfa kamera un diktofons, šķiet, samulsina par daudz, un viņa atsakās runāt. Tāpēc meitenes vietā vairāk stāsta mamma Ilze. Rīgu kā Eiropas kultūras galvaspilsētu ģimene novērtē – visu gadu notiek dažādi pasākumi. No pēdējā laika spilgtākajiem iespaidiem Ilze min gaismas festivālu „Staro Rīga 2014”. Savukārt izrādē „100% Rīga” viņa iesaistījusi bērnus. Ilze saka, – Rīgas dažādību izrādē ir izdevies parādīt. Sākumā domājusi, ka gaidot mēģinājumos lasīs grāmatu, tomēr process esot tik interesants, ka lasīšanai nemaz neatliekot laika.

Vitālijs

Vitālijs dzīvo pie Āgenskalna tirgus. Kā pats saka, pietiekami ilgi – kopš 1949. gada augusta. „Zināt, ja man jāsaka godīgi, neesmu līdz galam sapratis savu lomu šajā izrādē. Pagaidām esmu kopējā ļaužu masā. Ja saka: ej pa labi vai pa kreisi, es to daru. Ja saka: parādi albumu, tad paceļu un parādu. Kas šodien mēģinājumā būs jauns – to nezinu,” saka kungs, kurš sevi dēvē par īstu rīdzinieku un, protams, lepojas ar Rīgas kā Eiropas kultūras galvaspilsētas statusu. „Par to daudz runā, ziņās dzird vairākas reizes dienā. Ir skaidrs, ka Latvijas nākotne... būs vismaz priecīga un jautra.”

Ņikita

Ņikita ir Rīgas „Dinamo” hokeja komandas fans. Vēl vairāk – oficiālā fanu kluba pārstāvis. Izrādes veidotāji īpaši meklējuši kādu hokeja fanu, jo, kā zināms, tādu Rīgas iedzīvotāju vidū ir ne mazums. Ņikita bijis pirmais, kurš pieteicies. „Ļoti viegli strādāt. Jauki, atsaucīgi cilvēki veido šo izrādi,” viņš saka par profesionāļu un 100 Rīgas iedzīvotāju veidoto darbu.

Viņš saka, – izrāde „100% Rīga” palīdz labāk iepazīt pilsētu, kurā dzīvojam, un cilvēkus, kam ikdienā esam līdzās. Jau mēģinājumu process arī viņam pašam licis uzzināt vairāk par Rīgu.

„Pats esmu no Imantas. Protams, sajūtu to kā savu vietu. Esmu tur uzaudzis. Patīk, ka tas ir kluss rajons, – pietiekami tuvs gan Rīgas centram, gan jūrai.”

Žaneta

„Esmu, protams, rīdziniece,” saka Žaneta, kura galvaspilsētā ieradusies pēc Daugavpils Pedagoģiskā institūta absolvēšanas 1992. gadā. „Toreiz ierados Rīgā strādāt, biju matemātikas skolotāja Rīga 13. vidusskolā. Tā arī šeit paliku.” Skatuve viņai nav sveša – studiju gados gan teātris spēlēts, gan dejots.

„Topošā izrāde ir kā mūsu mazā Rīga – galvaspilsēta miniatūrā. Mēs katrs pārstāvam kādu Rīgas iedzīvotāju daļu. Ļoti liels lepnums, patiešām ļoti liels, un arī atbildība. Patīkami, ka ir iespēja piedalīties šādā projektā.”

„Kopš ierados Rīgā, esmu dzīvojusi Sarkandaugavā, un šogad tur pārmaiņas ir pamatīgi jūtamas. Ir daudz aktīvu jauniešu, sakārtoja un atklāja Alekša skvēru. Ļoti labs projekts bija rudenī, kad bija atvērti vairāki sarkandaugaviešu dzīvokļi [„Dzeja iziet pilsētā” – red]. Tā kā pati dzīvoju šajā rajonā, bija interesanti apskatīties, kā dzīvo kaimiņi... un instalācijas un nelielās etīdes. Ārkārtīgi interesanta ideja.”

Ieva

Ieva ir no Pārdaugavas, un kā daudzi pārdaugavieši mēdz uzskatīt – tā ir pavisam cita pilsēta. „Dzīvoju Pārdaugavā, strādāju Pārdaugavā, uz Rīgu braucu reti. Un braukt uz Rīgu nozīmē šķērsot kādu no tiltiem un doties uz pilsētas centru,” smejas Ieva. Viņai rokās ir Krustpils vainadziņš, kas ir no tautastērpa, ko komplektējusi viņas mamma. „Es sen darbojos folklorā. Sāku ar dziedāšanu, turpināju ar dejošanu. Šis vainadziņš ir īpašs, jo to darinājusi mana mamma .” Šādus – sev tuvus un mīļus – priekšmetus iepazīšanās procesā aicinājuši līdzi ņemt izrādes veidotāji.

„Izrāde „100% Rīga” ir iespēja pašiem rīdziniekiem un arī tiem, kuri atbrauc ciemos, paskatīties, kāda Rīga ir patiesībā, jo pilsētu veido cilvēki,” skaidro Ieva.

Ņikita

„Man ir 19 gadu, esmu mūziķis, man ir sava grupa – „The Ant Street”. Tas ir no ielas nosaukuma – Skudru iela ir tā, kur sākām savu muzikālo darbību. Tagad esam „izsitušies” uz nelielām underground skatuvēm – „Depo”, „Nabaklab” un citām,” tā ar sevi iepazīstina Ņikita – puisis no Dārzciema. „Skudru ielā dzīvoju 15 gadus,13 no tiem domāju, ka tie ir Pļavnieki, bet nē, izrādās, – Dārzciems.”

Ņikita izrādi „100% Rīga” raksturo kā stāstu par dažādiem pilsētas slāņiem. „Šis projekts nojauc visus stereotipus, kas saistās ar šo reģionu vispār. Bet mēs te esam tik dažādi, no visa kā mazliet!”

„100% Rīga” izrādes notiks VEF Kultūras pilī 4. un 6. decembrī plkst. 19.00 un 7. decembrī plkst. 17.00.  Biļetes (10 eiro, ar atlaidi – 7 eiro) var iegādāties „Biļešu paradīzes” kasēs un internetā.

0 komentāri

Komentāru nav