„Patība. Latvijas laikmetīgās mākslas vēsture” trešā izstāde

„Patība. Latvijas laikmetīgās mākslas vēsture” trešā izstāde
F64 . Boris Bērziņa darbi
05-12-2014 A+ A-
Latvijas Nacionālās bibliotēkas (LNB) Mākslas un mūzikas centrā 5. decembrī tiks atklāta izstāžu cikla „Patība. Latvijas laikmetīgās mākslas vēsture” trešā ekspozīcija, kas veltīta Borisa Bērziņa gleznām no Latvijas Nacionālā mākslas muzeja (LNMM) kolekcijas, kā arī Barbaras Gailes un Brigitas Zelčas-Aispures mākslas darbiem, „Rīga 2014” kultūras portālu informēja LNB sabiedrisko attiecību speciālists Augusts Zilberts.

Boriss Bērziņš (1930–2002) ir mākslas profesionāļu un mākslas mīļotāju pulkā iecienīts mākslinieks, kurš kļuva par klasiķi jau savas dzīves laikā. Sākotnēji B. Bērziņš iekļāvās tā sauktā skarbā stila mākslinieku grupā, kura idejiski veidojās 20. gadsimta 50. gadu otrajā pusē, taču jau 1970. gados viņš izkopa savu neatkārtojamo rokrakstu un darbu tēmas. Meistara veikumā skatītājus aizrāva gan mākslinieka glezniecības stilistika – plaknē risinātas, formas ziņā lakoniskas kompozīcijas –, gan izteikti latviskās tēmas.

Boriss Bērziņš gleznoja sadzīves priekšmetus klusajās dabās, līgotājus, cūku galvas, apaļīgu sievu muguras, brunčus un citus latviešiem atpazīstamus motīvus.

Vienlaikus viņš radīja arī abstraktus darbus, kas atstāja ietekmi uz vairākām gleznotāju paaudzēm.

Barbara Gaile (1968) absolvējusi Latvijas Mākslas akadēmijas (LMA) Glezniecības nodaļu ar pirmajiem abstraktajiem darbiem nodaļas pastāvēšanas vēsturē. Jau veidojot pirmo personālizstādi 1993. gadā, māksliniece sev pievērsa Latvijas profesionālās mākslas vides pastiprinātu uzmanību.

Viens no viņas karjeras izciliem sasniegumiem bija 2010. gada personālizstāde „Pērles” LNMM Baltajā zālē. Viņas darbi, lai arī šķietami bezpriekšmetiski, unikālā veidā atspoguļo cilvēka jūtu telpu. B. Gailes māksla ir kondensētas enerģijas, dzīvas pulsācijas un noslēpumainu vibrāciju pilna.

Māksliniece gleznas rada līdzīgi tam, kā juvelieris veido dārgakmeni, – ilgā, meditatīvā formas izslīpēšanas procesā, kurā krāsu slāņa audzēšana ir pakļauta ikviena darba konceptuālajam virsuzdevumam. Rezultāts ir apjomīgs darbu klāsts ar ļoti daudziem niansētiem vēstījumiem.

Brigita Zelča-Aispure (1986) absolvējusi LMA Vizuālās komunikācijas nodaļu. Līdzīgi citiem talantīgiem šīs nodaļas beidzējiem, viņas mākslu raksturo skaidrs konceptuāls kodols un daudzu paradoksu izpēte. Cita starpā B. Zelča-Aispure veidojusi suvenīru līniju LNMM pēc B. Bērziņa darbu motīviem. Kopā ar dzīvesbiedru tēlnieku Sandi Aispuru māksliniece veido lielformāta darbus.

Jaunā meistare mākslas vēstures labi zināmās tēmas atspirdzina ar mūsdienu pasaules vēstījumiem.

Viņas „Villendorfas Venēra 21.gadsimtā” atrodas pie LMA un tematizē mākslas vēsturē labi pazīstamo skulptūru kā mūsdienu rotaļīgo, taču reizē mākslīgo sievišķību.

Projekta „Patība. Latvijas laikmetīgās mākslas vēsture” izstāžu ciklā iekļautas 12 izstādes, un tas ilgs līdz 2015. gada oktobrim. Tajā būs redzami Latvijas laikmetīgās mākslas klasiķu darbi, kas galvenokārt ņemti no LNMM krājuma. Tāpat tiks izstādīti aktuāli strādājošu mākslinieku darbi, kuru daiļrades kāda šķautne tematiski vai stilistiski sasaucas ar attiecīgā klasiķa mākslu. Izstāžu pamatu veidos grāmata „Patība. Personības ceļā uz laikmetīgo mākslu. Padomju Latvijas 60.–80.gadi”, ko sagatavojusi mākslas zinātniece Helēna Demakova.

Izstāžu cikla laikā tiks demonstrētas studijā „Platforma Film” nesen tapušās filmas par latviešu laikmetīgās mākslas klasiķiem, kā arī kinolentes par laikmetīgās mākslas klasiķiem.

Izstāžu cikls „Patība. Latvijas laikmetīgās mākslas vēsture” noris kā LNB un Borisa un Ināras Teterevu fonda sadarbības projekts, paplašinot LNB Mākslas un mūzikas centra piedāvātās iespējas.

Projekta idejas autore un kuratore ir Helēna Demakova, bet darba grupā darbojas Brigita Zelča-Aispure, Aivija Everte, Ilze Egle, Ingrīda Peldekse, Katrīna Teivāne-Korpa un Dace Gasiņa.

0 komentāri

Komentāru nav