Izdod Kurzemes barokam veltītu Latvijas eiro kolekcijas monētu

Izdod Kurzemes barokam veltītu Latvijas eiro kolekcijas monētu
Publicitātes attēls
09-12-2014 A+ A-
Rundāles pils muzejā 9. decembrī tiks svinēta Kurzemes barokam veltītās Latvijas eiro kolekcijas monētas izlaišana, „Rīga 2014” kultūras portālu informēja Latvijas Bankas pārstāvji.

Monēta tirdzniecībā nonāks 10. decembrī. Tās maksimālā tirāža būs 10 000 monētas. Monētas kaltas Polijas kaltuvē „Mennica Polska”.

Rundāles pils muzeja sabiedrisko attiecību speciāliste Ruta Bemberga pastāstīja, ka pasākuma gaitā publikai tiks demonstrēti Lestenes baznīcas dārgumi – unikāli kokgriezumi, kuri paglābti no iznīcības un glabājas Rundāles pilī. Rundāles pils muzeja, Lestenes evaņģēliski luteriskās draudzes un Lestenes baznīcas atjaunošanas fonda kopīgais projekts paredz šo kokgriezumu restaurēšanu un nodošanu atjaunotajai Lestenes baznīcai.

17. gadsimta beigas un 18. gadsimta sākums bija arhitektūras un dekoratīvās mākslas uzplaukuma laiks Kurzemē. Tēlnieks Nikolauss Sēfrenss (1662–1710) kļuva par izcilāko Kurzemes baroka meistaru.

Baroka laikmets Latvijai atstājis īpaši bagātu kultūras mantojumu. 17. gadsimtā un 18. gadsimtā celtās Kurzemes baznīcas pieder pie vērtīgākā, kas tapis Latvijas teritorijā vēsturisko stilu periodā, skaidro R. Bemberga.

 

 

Pats lielākais Kurzemes baroka ansamblis (1704–1709) savulaik atradās Lestenes baznīcā. Vienā stilā darinātais altāris, kancele, biktssols, baznīcēnu soli un ērģeļu prospekts bija Sēfrensa darbnīcas pēdējais darbs, informē Rundāles pils muzeja pārstāve.

Rundāles pils muzeja direktors Imants Lancmanis aicina visu Latvijas sabiedrību nākt talkā šajā unikālajā un Latvijas kultūrvēstures saglabāšanai nozīmīgajā projektā, atbalstot Kurzemes baroka kokgriezumu atjaunošanu.

Šā gada pēdējās Latvijas Bankas piemiņas monētu kolekcijas sudraba piecu eiro monētas „Kurzemes baroks” grafiskā veidojuma autors ir Laimonis Šēnbergs, kurš piedalīsies arī prezentācijas pasākumā kopā ar tēlnieci Ligitu Franckeviču.

Monētās aversā redzams Lestenes baznīcas akanta lapu vijums no altāra sānu dekora, kas ir līdzīgs tam, kāds bija attēlots uz 2013. gadā izlaistās Lestenes dievnamam veltītās viena lata zelta monētas „Ak, svētā Lestene!”.

Kā iepriekš ziņots, no 2002. gada Lestenes evaņģēliski luteriskā draudze pamazām atjauno baznīcas ēku, taču vēl jāpabeidz celtnes atjaunošana, baznīcā atkal jāizvieto un jārestaurē kokgriezuma iekārta.

Lestenes baznīcas atjaunošanas fonds dibināts 2011. gada maijā ar mērķi veicināt kultūrvēsturiskā mantojuma saglabāšanu Latvijā, organizējot un atbalstot Lestenes baznīcas atjaunošanu un saglabāšanu. Lai šo mērķi realizētu, 2012. gada 13. septembrī Lestenes baznīcas atjaunošanas fonds, Kultūras ministrija, Rundāles pils muzejs un Tukuma novada dome parakstīja nodomu protokolu par sadarbību Lestenes baznīcas atjaunošanā.

Ar šo nodomu protokolu sākās Lestenes baznīcas unikālā baroka interjera atjaunošana, un līdz ar signalizācijas sistēmas ierīkošanu Lestenes baznīcā no Rundāles pils uz baznīcu tika pārvests pirmais fragments no Latvijā savulaik greznākā baroka ansambļa altāra, iezīmējot baznīcas altāra restaurācijas darbu sākšanu, iepriekš informēja Lestenes baznīcas Atjaunošanas fonda valdes priekšsēdētāja Diāna Kovaļova.

Lestenes baznīcā okupācijas laikā tika ierīkota graudu kalte, bet unikālo baznīcas interjeru no iznīcības paglāba Rundāles pils direktors Lancmanis, kurš to pārveda uz Rundāles pili.

Šī būs sestā Latvijas Bankas izdotā eiro kolekcijas monēta. Pirmā Latvijas Bankas izlaistā eiro kolekcijas monēta bija veltīta Ainažu jūrskolas jubilejai, otrā – Jāņa Jaunsudrabiņa „Baltajai grāmatai”, trešā – Baltijas ceļa 25. gadskārtai, ceturtā – Vecajam Stenderam, bet piektā kolekcijas monēta bija „Gadskārtu monēta”, kura stāsta par latviešu etnogrāfiskajām un folkloras tradīcijām.

Eiro kolekcijas monētas ir maksāšanas līdzeklis tikai emisijas valstī, nevis visā eirozonā. Tomēr maz ticams, ka šādas monētas reāli nonāk apgrozībā, jo pēc būtības tās ir mākslas darbi un ir numismātu un citu interesentu īpaši pieprasītas. Kolekcijas monētu nominālvērtībai jābūt atšķirīgai no apgrozības monētu nominālvērtības, piemēram, pieci vai desmit eiro. Kolekcijas monētu krāsa, diametrs, svars, materiāls būtiski atšķiras no apgrozības monētu raksturlielumiem.

0 komentāri

Komentāru nav