Mazajā ģildē skanēs itāļu un franču baroka meistardarbi

Mazajā ģildē skanēs itāļu un franču baroka meistardarbi
Publicitātes foto . „Collegium Musicum Riga”
10-12-2014 A+ A-
VSIA „Latvijas Koncerti” aicina baudīt baroka šedevrus festivāla „Eiropas Ziemassvētki” koncertā „Itāļu un franču baroka meistardarbi” 11. decembrī Mazajā ģildē plkst. 19.00.

Vēsturisko pūšaminstrumentu ansamblis „Stadt-Hautboisten Riga”, baroka koris „Collegium Choro Musici Riga” un baroka orķestris „Collegium Musicum Riga” mākslinieciskā vadītāja un diriģenta Māra Kupča vadībā atskaņos Antonio Vivaldi, Žana Batista Lullī, Arkandželo Korelli, Franča Bībera, Marka Antuāna Šarpantjē kompozīcijas.  Koncertā piedalīsies arī baroka deju ansamblis La Maison Noble.

Koncertā skanēs Žana Batista Lulli svīta no operas „Le Bourgeois Gentilhomme”. Žans Batista-Lulli dzimis Itālijā, tomēr jau visai agrā vecumā no tās aizbraucis, pieņemot uzaicinājumu kļūt par Francijas karaļa Luija XIV māsīcas Annas Marijas Luīzes itāliešu valodas skolotāju. Francijas galmā Lulli ieguva sulaiņa titulu, bet neatkarīgi no tiešajiem pienākumiem viņš pievērsa augstdzimušo uzmanību ar savām mūziķa un dejotāja prasmēm. Karalis ņēma vērā šos talantus un 1653. gadā iecēla viņu par galma instrumentālās mūzikas komponistu. 1661. gadā Lulli tika paaugstināts par karaļa galma mūzikas superintendantu. Sākās komponista sadarbība ar literātu Moljēru, kopā veidojot vairākus skatuves uzvedumus. Sadarbībā ar Moljēru tapusi mūzika lugai „Le Bourgeois gentilhomme”, kas karalim pirmo reizi prezentēta 1670. gada 14. oktobrī. Iestudējumā piedalījās tā laika labākie aktieri, arī pats Moljērs,  kas spēlēja galveno lomu. Visā pilnībā oriģinālā versijā darbs pirmo reizi mūsdienās iestudēts 2005. gadā Ūtrehtas baroka festivālā, ievērojot visas 17. gadsimta franču teātra un mūzikas tradīcijas.

Heinrihs Ignacs Francis Bībers galvenokārt strādājis Grācā un Zalcburgā, kur tika izdota liela daļa viņa mūzikas, taču viņš, kaut arī izcils vijolnieks, nemīlēja sniegt publiskus koncertus. 18. gadsimtā dzīvojošais angļu mūzikas vēsturnieks Čarlzs Bērnijs viņu pat nodēvējis par 17. gadsimtā labāko vijoļmūzikas komponistu, jo viņa mūzika bija zināma un tika atskaņota visā Eiropā. Koncertā dzirdēsim 1. sonāti no sonāšu krājuma vijolei un klavesīnam – „Rožkroņa sonātes”. Krājumā iekļautas 15 sonātes, tās iedalītas trīs grupās: 1.–5. sonāte simbolizē dzīvesprieku, Kristus dzīves sākumu.

Antonio Vivaldi atzīts par vienu no izcilākajiem baroka dižgariem līdzās Johanam Sebastianam Baham un Georgam Frīdriham Hendelim. Ziemassvētku noskaņu koncertā uzburs Vivaldi „Magnifikāts”. Tā tapšanas laiks ir neskaidrs – 1717. vai 1719. gads. Magnifikāts liturģiskā teksta ziņā ir viena no astoņām senākajām kristiešu himnām un, iespējams, vissenākā himna, kas saistīta ar Jaunavu Mariju.

Arkandželo Korelli koncerts „Fatto per la notte di Natale” pazīstams kā Ziemassvētku koncerts. To komponistam ap 1690. gadu pasūtīja kardināls Pjetro Otoboni.

Arkandželo Korelli slava kā izcilam vijolniekam un komponistam viņa dzīves laikā bija izplatījusies visā Eiropā. Līdz mūsu dienām saglabājušies visai maz itāļu meistara darbi, taču tie ir nozīmīgs vēsturisks un muzikāls mantojums, ko vērts iepazīt kompozīcijas tehnikas un kvalitātes dēļ. Iemantojis slavu kā ekstravagants vijolnieks, Korelli varēja pievērsties kompozīcijai un rakstīt tikai to, kas viņu interesēja, jo par ienākumiem nebija jāuztraucas – tēvs, zemes īpašnieks, bija parūpējies par ģimenes finansiālo stāvokli.

Savukārt Marks Antuāns Šarpantjē bija viens no ievērojamākajiem komponistiem 17. gadsimta otrajā pusē Francijā. Šarpantjē Ziemassvētku mesa – „Messe de Minuit pour Noël” – tapusi aptuveni 1690. gadā. Mesa ir tradicionālajā piecdaļu struktūrā, un katrā daļā iekļautas vairākas tolaik zināmas Ziemassvētku melodijas. Izmantojot tautā zināmās melodijas, Šarpantjē nodrošināja savai mesai publikas mīlestību un ilgu mūžu.

0 komentāri

Komentāru nav