Vims Venders: Nevis sacensība, bet kino svētki

Vims Venders: Nevis sacensība, bet kino svētki
Mārtiņš Otto, Rīga 2014 . Kinorežisors un Eiropas Kinoakadēmijas prezidents Vims Venders
„Pirmkārt, Eiropas Kinoakadēmijas balvu ceremonija ir svētki, nevis sacensība. Svētki visai Eiropas kino ģimenei,” tā, tiekoties ar Latvijas un ārvalstu presi piektdien, 12. decembrī, teica vācu režisors un Eiropas Kinoakadēmijas prezidents Vims Venders. Viņš Rīgā – Eiropas kultūras galvaspilsētā uzturas jau vairākas dienas, bet 13. decembrī atklās krāšņo apbalvošanas ceremoniju Latvijas Nacionālajā operā.

„Tieši tāpēc Eiropas Kinoakadēmijas nominācijās netiek lietots vārds „vislabākais”. Ir Eiropas aktrise, aktieris, režisors, Eiropas filma. Protams, katrā nominācijā tiks noteikts uzvarētājs, taču līdz brīdim, kad tas tiek nosaukts vārdā, visi nominanti ir līdzvērtīgi savā veikumā. Visi ir cienījami konkurenti. Šis pasākums ir tam, lai nosvinētu Eiropas kino svētkus,” akcentēja Eiropas Kinoakadēmijas prezidents.

„Ir jāņem vērā tas, ka Eiropas kontinentu apdzīvo dažādas tautas, mēs katrs runājam atšķirīgās valodās, arī pēc valstu izmēriem esam dažādi, tāpēc šīs balvas pamatdoma ir pēc iespējas plašāk parādīt Eiropas kino daudzveidību.”

„Šogad uz Rīgu esam atveduši ļoti spēcīgas filmas. Eiropas Kinoakadēmijas nomināciju izvēle spilgti parāda, cik daudz labu filmu top Eiropā, ne tikai lielajās, bet arī mazajās valstīs,” pauda pazīstamais kinorežisors.

Tiekoties ar presi, pirmo reizi tika atrādītas arī spožās statuetes, ko jau 13. decembrī pasniegs uz Latvijas Nacionālās operas skatuves. Sākotnēji Eiropas Kinoakadēmijas balvas vārds bija Fēlikss, taču kopš 1997. gada balvas statuete mainījusies – Fēliksu ir nomainījusi sievišķs tēls, kam gan vēl nav dots vārds. Tās augstums ir 26 centimetri, bet svars – divi kilogrami

„Eiropas Kinoakadēmijas balvas ceremonija pievērš uzmanību filmām, kas nav vairākuma izvēle, kas nav lielo festivālu reklamētas, ar milzīgu komerciālu aizmuguri,” saka Agņeška Holanda, režisore un Eiropas Kinoakadēmijas valdes priekšsēdētāja. „Tomēr sacensība ir cilvēka dabā,” joko režisore, tomēr, ja tā būtu tikai iekšēja akadēmijas ballīte, kurā godina kino sasniegumus, bez sacensības azarta, šis pasākums nepiesaistītu tik lielu mediju uzmanību un arī skatītāju interesi. Viņa arī uzskata, ka šāda balva labāk motivē filmu veidotājus radīt aizvien jaunus un labākus kinodarbus, no kā ieguvējs, protams, ir skatītājs.

Runājot par šā gada Eiropas Kinoakadēmijas balvu pasniegšanas ceremonijas viesiem un nominantiem, Vims Venders saka, ka lielākā daļa uzaicināto kino personību ir ieradusies. Tomēr vairāki mākslinieki darba grafika dēļ nav varējuši Rīgu apmeklēt. Piemēram, aktrise Šarlote Geinsbūra šobrīd filmējas ASV, tāpat arī vairāki citi nominanti ir aizņemti vai nu teātrī, vai filmēšanās laukumā.

„Runa ir par 50 dažādu valstu kinematogrāfistiem, un nav viegli visus dabūt kopā vienā laikā un vietā. Dažus gadus mums tas izdodas labāk, dažus ne tik labi,” skaidro Vims Venders.

„Nevēlētos, lai rodas iespaids, ka mums ir pāris “lielo” vārdu, bet pārējie nominanti ir mazsvarīgāki. Eiropas Kinoakadēmijas balvu ceremonija, pirmkārt, ir stāsts par radošajiem spēkiem Eiropa kinematogrāfā. Un, ticiet man, šie radošie spēki nav mazāk svarīgi kā visslavenākie vārdi,” akcentē Eiropas Kinoakadēmijas balvas direktore Mariona Dēringa.

Runājot par Rīgas ieguvumiem no šā notikuma, Agņeška Holanda uzskata, ka šī ir liela iespēja pilsētai un vietējai kino industrijai:

„Uz Eiropas Kinoakadēmijas balvas pasniegšanu ieradīsies daudz režisoru, kurus Rīga varētu ieinteresēt kā filmēšanas vieta, jo pilsēta tam ir ļoti pievilcīga. Viņi uzzinās, ka šeit var redzēt dažādu laiku un stilu arhitektūru. Rīga var būt jebkura no pilsētām. Līdzīgi kā filmēšanas laukums bieži tiek izmantota Prāga. Jums ir tiks skaista jūgendstila arhitektūra. Ja kādam režisoram būs nepieciešama šāda filmēšana vietā, tagad viņš zinās, ka to var darīt Rīgā.”

Savukārt Vims Venderss atzīst, ka kinoprofesionāļi būs atbraukuši uz tik tālu pilsētu, kuru nepazīst, viņi centīsies uzzināt pēc iespējas vairāk, to apskatot arī kā potenciālu filmēšanas vietu. Viņš, lai gan Rīgā uzturas jau pāris dienu, plašāk cer pilsētu aplūkot tikai pēc balvu pasniegšanas – svētdien, 14. decembrī. Līdz šim viņš apmeklējis Latvijas Nacionālo bibliotēku, kur notika viņa lekcija. „Es mīlu bibliotēkas. Esmu bijis gandrīz visās šīs zemeslodes grāmatu krātuvēs. Un nu man bija iespēja redzēt arī jūsu jauno bibliotēku,” pauda režisors.

Kā akcentēja visi Eiropas Kinoakadēmijas pārstāvji, augstu vērtējams ieguvums ir „Riga Meetings” programma, ko Latvijas Nacionālais kino centrs rīkoja nedēļas garumā pirms Eiropas Kinoakadēmijas balvu ceremonijas.

Līdzīgi pasākumi notikuši arī citās pilsētās, kur pasniegtas balvas un allaž pēc tam saņemtas pozitīvas atsauksmes.

Kā norādīja Agņeška Holanda, vietējās kino industrijas speciālisti gūst pieredzi no atbraukušajiem profesionāļiem tikšanās laikā, kā arī meistarklasēs un citos pasākumos. Rīgā interesentiem bija iespēja tikties gan ar Vimu Vendersu, gan Agņešku Holandu, gan goda viešņu, aktrisi Līvu Ulmani, gan mūža balvas ieguvēju, režisori Aņesi Vardu, un citiem pieredzējušies kino profesionāļiem. Arī 12. decembrī paredzēta Eiropas Kinoakadēmijas biedru un Latvijas kino nozares speciālistu tikšanās. „Šādi veidojas kontakti starp Eiropas kino ļaudīm. Ceram, ka pēc ceremonijas Rīgā arī vairāk Latvijas kinoprofesionāļu kļūs par Kinoakadēmijas biedriem,” sarunas noslēgumā norādīja Agņeška Holanda.

Atgādinām, ka 27. Eiropas Kinoakadēmijas balvas ceremonija ir „Rīga 2014” programmas notikums. Balvas tiks pasniegtas 13. decembrī Latvijas Nacionālajā operā.

0 komentāri

Komentāru nav