Uģis Brikmanis: „Okeāna alkas” mudina būt ceļā!

Uģis Brikmanis: „Okeāna alkas” mudina būt ceļā!
Mārtiņš Otto, Rīga 2014 . Tematiskās līnijas „Okeāna alkas” kurators Uģis Brikmanis
Una Griškeviča
Grāmatu draugu ķēde, kas bija viens no „Rīga 2014” programmas atklāšanas lielākajiem notikumiem, Londonas Simfoniskā orķestra un Bavārijas Simfoniskā orķestra koncerts, cikls „Ērģeļmūzika BACH zīmē”... Tie ir tikai daži no Uģa Brikmaņa vadītās „Rīga 2014” tematiskās līnijas „Okeāna alkas” notikumiem, kurus visa gada garumā bija iespēja baudīt Rīgas – Eiropas kultūras galvaspilsētas – kultūras programmā.

„Savu tematisko līniju „Okeāna alkas” saņēmu mantojumā no „Rīga 2014” programmas vadītājas Aivas Rozenbergas, kurai bija ārkārtīgi iepaticies Lenarta Meri [bijušais Igaunijas prezidents – red.] teiciens, ka „katram, kurš dzīvo pie Baltijas jūras, piemīt okeāna alkas”. Un, dziļi cienot Lenartu Meri un tos, kas zina šā izteiciena vēsturi, protams, atstāju šo nosaukumu savai tematiskajai līnijai, kas raksturo došanos esības izziņā. Manuprāt, tas ir būtiskākais, kāpēc mēs vispār esam,” saka tematiskās līnijas kurators Uģis Brikmanis, piebilstot, – viņaprāt, pavisam noteikti „Rīga 2014” kultūras programmā bija jābūt tādai tematiskajai līnijai, kurā tiek runāts par lielajām vērtībām – kas ir Dievs, kas ir dzīve, kas ir nāve, ko tad galu galā mēs šeit darām. „Ja tu man jautā par manas tematiskās līnijas vēstījumu – redzēsim, vai tas ir sasniedzis savu adresātu, un tas būs redzams pēc gadiem.

Jo okeāna alkas – tas nevar piemist kopumam, duetam vai pat trio; tas piemīt katram individuāli. Tagad tās ir iesētas. Kas ir devies okeānā un pēc tam atnācis atpakaļ, sēj šos augļus tālāk. Tā ir saruna, kopā esot, katram ar katru un okeānu.”

Teikto Uģis papildina, piebilstot, – te jau sācies līmenis, ka ir jārunā metaforās, alegorijās un citā valodā; tā nav saruna par sociālām parādībām. „Tā ir lieta, kur balansējam uz nezināmā robežas, bet kur skaidri zinām, ka Bahs ir okeāns. Tā visa vēsts nāk no universālās esamības. Es nepretendēšu uz kategoriju uzstādīšanu, sistematizēšanu, tikai gribu uzsvērt, ka šī tematiskā līnija mudina nepārtraukti būt ceļā.”

Uz jautājumu, vai jau pašā sākumā bijis skaidri zināms, kuri „Rīga 2014” programmas pasākumi ietilps viņa kūrētajā tematiskajā līnijā, Uģis ar smaidu atteic: „Ārkārtīgi daudzi projekti paši, kā saka, pieteicās!” Viņaprāt, tas liecina, ka Lenartam Meri tiešām ir taisnība – ka tie, kas dzīvo Baltijas jūras krastā, diriģē gan Bavārijas orķestri, gan spēlē kādu mūzikas instrumentu Londonas Simfoniskajā orķestrī. „Viņi iet tur, kur var sevi maksimāli profesionāli piepildīt un kur ir iespēja vispilnīgāk īstenot sevi. Nevajag tos uztvert kā karjeras meklējumus.

Viņi ir cilvēki, kas ir ceļā: darbs Londonas Simfoniskajā orķestrī nozīmē būt ceļā; pārbraukt no Daugavpils caur Rīgu uz pasauli, kā to izdarīja Marks Rotko, nozīmē atskārst, ka esi abstraktajā ekspresionismā. Tas ir unikālo personību spilgtais piemērs.

Otra manas tematiskās līnijas sadaļa ir gan ar mūzikas, gan laikmetīgās mākslas palīdzību sniegšanās nezināmajā. Vai arī – jauniešu vēlme kaut ko pateikt par pasauli un realizēties ar 3D kino palīdzību.”

Vai visi tematiskās līnijas notikumi Uģim Brikmanim šķituši vienlīdz svarīgi jeb tomēr ir kāds īpašs, ko viņš vēlētos īpaši izcelt? „Protams, man vissimboliskākais un visbūtiskākais ir, būs un, domāju, tāds arī paliks līdz mūža galam – tā ir Grāmatu draugu ķēde, kas ir absolūts okeāna simbols, absolūts mūsu ceļa simbols! Bet, diskutējot par finansēm un „force majeure”, es teicu, ka divām lietām manā tematiskajā līnijā ir jābūt – „Grāmatai-500” un Baham. Šīm divām lietām bija jābūt, jo tā ir tā telpa, kurā mēs Rīgā vienojamies ar pasauli –, ar grāmatu un ar mūziku, kas ir visaugstākajā līmenī.”

Savukārt, vērtējot aizvadīto kultūras galvaspilsētas gadu, Uģim Brikmanim vislielākais gandarījums un prieks ir par to, ko izdevies paveikt gan pašam, gan kolēģiem, arī par jaunatni, kas bija iesaistījusies kultūras galvaspilsētas notikumos. „Man ir milzīgs lepnums par to, kā esam sabalansējušies, būdami tik dažādi. Par to, ka Diāna Čivle [nodibinājuma „Rīga 2014” vadītāja – red.] ir izvilkusi ar savu spēku šo programmu, tas ir vēl viens piemērs.” Tāpat Uģis ir pārliecināts par to, ka pasaulē kā Eiropas kultūras galvaspilsēta izskanējām atbilstoši savām iespējām. „To izdarījām ir tieši tik, cik varējām. Turklāt jāatceras, ka pasaule pašreiz dzīvo Ukrainas notikumu pavēnī, karā ar „Islāma valsti”. Tāpēc šobrīd cerēt uz to, ka kultūras cilvēka balss tiks sadzirdēta un būs prioritāra, ir naivi, – pasaulei ir citi uzdevumi. Taču kaut vai Pasaules koru olimpiādes 25 tūkstoši dzīvie vēstneši – viņi ir pilnīgi cita kvalitāte nekā, piemēram, informācija internetā vai masu medijos... Katrs cilvēks, kurš šeit ir bijis un izbaudījis šo gaisotni, sapratis, kas te notiek. Tādēļ viņš iznesīs daudz vairāk [informācijas], pastāstot vismaz desmit cilvēkiem, un šī pozitīvā vēsts aizies pasaulē, ka Rīga ir kultūras saliņa šajā civilizācijā.”

0 komentāri

Komentāru nav