Pirmizrādi piedzīvos videofilma „Gleznotājs Laris Strunke”

Pirmizrādi piedzīvos videofilma „Gleznotājs Laris Strunke”
Publicitātes foto . Gleznotājs Laris Strunke
16-12-2014 A+ A-
Mākslas muzejā „Rīgas Birža” otrdien, 16. decembrī, plkst. 18.30 pirmizrādi piedzīvos videofilma „Gleznotājs Laris Strunke”, informēja filmas veidotāju pārstāve Ilze Strenga.

Videofilmas tapšana sākās Rīgā 2013. gadā, satiekot latviešu izcelsmes zviedru gleznotāju Lari Strunki viņa personālizstādē Rīgā, galerijā „Mākslas XO”. „Gribējās dabā ieraudzīt viņa būtiskos gleznu motīvus – mājas pamatus, mūrus un kāpnes, askētisko ūdenskritumu variācijas un izpētīt, kur rodas viņa paskarbie krāsu laukumi ar tikai viņam raksturīgo formu un telpas izjūtu,” raksta Ilze Strenga.

Niklāvs Strunke toreiz atturīgi pameta ideju – Gotlandē, kur viņš vasaras darbnīcā glezno jau 50 gadus, būs izstāde.

Gotlande viņa dzīvē ir arī vistuvākā ģeogrāfiskā saite ar Latviju – te viņš kopā ar ģimeni – tēvu izcilo latviešu modernistu, gleznotāju Niklāvu Strunki, māti Olgu, kā arī brāli un māsu – 1944. gada novembra sākumā 13 gadu vecumā devās bēgļu gaitās. Filmā tiks parādīta arī Hērvikas osta, kur tolaik pietauvojās bēgļu laiva, vietā, kas ir vistuvāk Latvijai.

Gotlandē senā ēkā iekārtotā Strunkes un viņa dzīvesbiedres tēlnieces Evas Langes askētiskā darbnīca ir L. Strunkes gleznošanas iedvesmas vieta, kur nav nekā lieka, pat elektrība nav vajadzīga, jo ir ideāla dienas gaisma.

Filmas veidošanas laikā L. Strunke pārkāpj savu principu robežas un ļaujas laikam, kad kamera iemūžina tieši gleznas tapšanas brīdi. Filmēšanas grupai tiek ļauts iemūžināt arī pirmo lielo darbu, kas tapis Gotlandē.

Gatavošanās personālizstādei, kas notika pašā salas dienvidu galā, Sundrē mākslas telpā „Ķiršu dārzs”, L. Strunki no atturīgā džentlmeņa pārvērš par spožu hepeningu meistaru, kurš ar savām gleznām telpā spēlējas - viņam nav svarīgi, vai darbs, kurš uzgleznots Gotlandē 1960. gados, izstādē atradīsies blakus darbam, kas radies tikai pirms pāris dienām un kuram pat krāsa vēl nav nožuvusi - skatītājam būs pašam jāmeklē savi stāsti.

Izstādes atklāšanā nudien ir mākslas „hepenings” – Laris Strunke skatītājus ierauj savā stāstā par krāsām un formu, un tam kalpo viņa pirmās Gotlandē radītās gleznas.

Filmā L. Strunke skatītājus aizvedīs arī uz Hides akmeņlauztuvēm, kur 1997. gadā viņš savus audeklus novietoja starp paša apgleznotajām akmens sienām – darbiem bija jāsaplūst un jāsadzīvo ar dabu. Vēl šodien mākslinieks neslēpj saviļņojumu par idejas īstenošanos.

Filmas veidotāji parādīs arī Strunkes darbnīcu karaļa oranžērijā Stokholmā, kur galvenokārt top viņa gleznas. Tās viena pēc otras kārtosies acu priekšā, un Strunke stāstīs par telpu, par formu, par horizontu, kam viņš ļaujas ne tikai gleznās, bet arī slidojot tālu prom pa Stokholmas aizsalušajiem ūdeņiem.

Mākslas pazinēji un vērtētāji latviešu gleznotāju Lari Strunki godā par „lielu zviedru” – viņš ir vienīgais latvietis, kurš saņēmis Prinča Eižena medaļu, un Zviedrijas Karaliskā Mākslas akadēmija viņam piešķīrusi arī Egrona Lundgrēna medaļu. Par tikšanos ar Zviedrijas karali svētku reizē L. Strunkem ir arī savs humorpilns stāsts.

10. februārī gleznotājs Laris Strunke svinēs 84.dzimšanas dienu. Viņš joprojām glezno un uz jautājumu par vecumu skarbi atjoko, ka tas viņu neinteresē un tur neko nevar mainīt.

Videofilmu veidojusi režisore un operatore Maija Smildziņa, mākslas zinātniece Laima Slava, žurnāliste Ilze Strenga, montāžas režisors Valdis Zeļonka un producents Gvido Zilūzis. Filma tapusi studijā „Sudrabacs”.

0 komentāri

Komentāru nav