Pasaules pirmatskaņojumi koncertā „Ziemassvētku gaisma”

Pasaules pirmatskaņojumi koncertā „Ziemassvētku gaisma”
Publicitātes foto . Saksofonists Artis Sīmanis
19-12-2014 A+ A-
Festivālā „Eiropas Ziemassvētki” 23. decembrī Rīgas Sv. Jāņa baznīcā plkst. 19.00 notiks koncerts „Ziemassvētku gaisma”, kurā izskanēs vairāki pasaules pirmatskaņojumi, „Rīga 2014” kultūras portālu informē VSIA „Latvijas Koncerti” pārstāve Rinta Bružēvica.

Koncertā izskanēs divi pasaules pirmatskaņojumi – Andreja Selicka „Apslēptā atzīšanās” un Kārļa Lāča trio „Rorate coeli”.

Koncertā, kurā piedalīsies dziedātāja Jolanta Strikaite, saksofonists Artis Sīmanis un ērģelniece Kristīne Adamaite, tiks atskaņota latviešu komponistu mūzika. Klasiķus pārstāvēs Alfrēds Kalniņš un Jānis Mediņš, skanēs arī mūsdienu komponistu – Jura Karlsona, Romulada Jermaka, Riharda Dubras skaņdarbi.

Koncerta ievadā varēs dzirdēt Alfrēda Kalniņa skaņdarbu ērģelēm „Ziemassvētku šūpuļdziesma”, kas veltīts amerikāņu ērģeļspēles virtuozam un komponistam Klērensam Dikinsonam.

Savukārt komponista Jura Karlsona daiļrade pievērsīs uzmanību ar spilgtiem un interesantiem stilistiskiem un tembrāliem risinājumiem. Koncertā skanēs meditatīvu noskaņu cauraustais opuss „Mēnesgaismas dārzs” soprānam, alta saksofonam un ērģelēm, kas tapis šogad pēc Arta Sīmaņa ierosinājuma.

Riharda Dubras jaunrade ir cieši savijusies ar sakrālo mūziku. Neatkarīgi no žanriskās piederības vokālai vai instrumentālai mūzikai, teju visi viņa darbi ir ar garīgu saturu. Tas sakāms arī par 2005. gadā soprānam un ērģelēm komponēto „Beata es, Virgo Maria”. Koncertā izskanēs arī 1995. gadā tapusī kompozīcija ērģelēm „Mūžīgo pakalnu ilgošanās”, kurā savijas baroka, renesanses un gregorikas elementi, veidojot meditatīvu skaņu ainavu. Pats komponists šo skaņdarbu raksturo kā vēlmi apturēt kādu konkrētu mirkli un paraudzīties uz to caur palielināmo stiklu.

Romualda Jermaka kompozīciju sarakstā ir ap 900 skaņdarbu. Koncertā varēs dzirdēt R. Jermaka opusu „Rītausmas serenāde”, kas ir pirmā daļa no cikla „Jūras serenādes” alta saksofonam un ērģelēm, kas datēts ar 2010. gadu.

Lūcijas Garūtas opusā „Meditācija” romantisko ērģeļu orķestrālās krāsas koncertā atklāsies visā pilnībā un krāšņumā. 

Kārlis Lācis pazīstams gan kā komponists un meistarīgs aranžētājs, gan pianists un taustiņinstrumentālists. „Rorate, coeli, desuper et nubes pluant justum, aperiatur terra et germinet Salvatorem. Ostende nobis, Domine, misericordiam tuam et salutare tuum da nobis. Veni, Domine, et noli tardare! Alleluja!” tā skan latīņu teksts „Rorate coeli”, kuru savā kompozīcijā izmantojis Kārlis Lācis. Šīs rindas no Jesajas grāmatas (48:5), kas saistāmas arī ar liturģiju un Adventa laiku, mūzikas skaņās tērpuši dažādu laikmetu un tautību komponisti.

Kārlis Lācis par jaundarbu saka: “ Latīņu teksta tulkojumā viss jau pateikts: Lāsojiet, debesis, no augšienes, un pedebeši lai izlej taisnību, lai zeme atveras un rada Pestītāju. Rādi mums, Kungs, savu žēlsirdību un dod mums savu pestīšanu. Nāc, Kungs, un nekavējies! Aleluja!”

Biļetes uz šo un citiem „Eiropas Ziemassvētku” koncertiem var iegādāties visās „Biļešu paradīzes” kasēs un internetā.

0 komentāri

Komentāru nav