Dzejnieka Jāņa Petera kinovakars „Splendid Palace”

Dzejnieka Jāņa Petera kinovakars „Splendid Palace”
Jura Podnieka studija . Dokumentālās filmas „Strēlnieku zvaigznājs” tapšanas laikā (1982)
19-12-2014 A+ A-
Pirmdien, 22. decembrī, kinoteātrī „Splendid Palace” notiks dzejnieka Jāņa Petera kinovakars Ziemassvētku ieskaņās „Reiz jau mēs samaksājām”, informē pasākuma organizatori.

Kā jau Kristus svētkos, bez maksas tiks demonstrētas trīs latviešu kinofilmas ar dzejnieka vārdiem: „Strēlnieku zvaigznājs”, „Skumjš stāsts par Keriju” un „Disko ēna”.

Latvija šogad svin dzejnieka Jāņa Petera 75 gadu jubileju – gan ar dzejas, gan dziesmu vakariem. Taču viena viņa talanta šķautne, kas saistīta ar kinomākslu, vēl paliek neatklāta. Tādēļ lieliskā Rīgas kinotudijas un Latvijas TV filmu skatē ieraudzīsim cauri laikiem konsekventi noturīgo Jāņa Petera sociālo stāju un dzejnieka talantu.

70. gadu beigās un 80. gadu sākumā Latvijas televīzijas izveidotajā apvienībā „Telefilma Rīga” tapa spilgti muzikālo filmu piemēri – „Skumjš stāsts par Keriju” (1978. g.,  scenārija autore Ligita Viduleja, režisors Ansis Bērziņš) un „Disko ēna” (1980. g., režisore un scenārija autore Ligita Viduleja), kuros Raimonda Paula mūzikā skan Jāņa Petera dzeja. Muzikālo filmu žanram raksturīgais augstais nosacītības līmenis ļāva netiešā veidā izpaust tā laika nesamierniecisko garu. Pārsteidzošā kārtā estētiskais – kadrs, kustība, mūzika, dzeja, montāža – pārvērtās ētiskajā.
Trāpīja tur, kur sāpēja – sirdsapziņā.

Pateicība Jānim Peteram, kurš tolaik piekrita papildināt savus ironiski smalkos dzejas pantus filmā „Disko ēna” ar paša runātu aizkadra tekstu. Tas gan diemžēl neglāba filmu – 1980. gadā Atmoda vēl bija tālu, televīzijas priekšniecība – apmulsusi, un baidījās rādīt „Rietumu ideoloģiju un estētiku  padomju cilvēkam”. Tādēļ filmu „nolika plauktā”.

Savukārt ar dokumentālistiem dzejniekam sākās sadarbība jau 1972. gadā, kopā ar scenāristu Hercu Franku radot tekstu Ivara Selecka filmai „Apcirkņi”. Zīmīgi, ka Jānim Peteram vairākkārt „kritis” uzdevums glābt kādu filmu – arī Jura Podnieka  „Strēlnieku zvaigznāju” 1982. gadā. Veidota kā režisora paaudzes, trīsdesmitgadnieka, personīgs skatījums uz strēlnieku kustību un caur intervijām ar vēl dzīvajiem strēlniekiem, filma tajā laikā un tādā formā netika saprasta un akceptēta, tādēļ tai tapa aizkadra teksts, kurā dzejnieks caur savu attieksmi un Čaka dzeju piešķīra filmā redzamajiem notikumiem un veco vīru stāstījumam neapšaubāmu vispārcilvēcisku vērtību.

Uz kinovakaru laipni aicināti gan rīdzinieki, gan viesi no visas Latvijas!

Programmā: „Strēlnieku zvaigznājs” (50 min.). Teksta autors - Jānis Peters. Scenārija autori Arnolds Plaudis, Juris Podnieks,  režisors Juris Podnieks, operatori Andris Slapiņš, Juris Podnieks, komponists Raimonds Pauls, skaņu režisors Aivars Riekstiņš,  montāžas režisore Maija Selecka,  filmas direktors Gunārs Sops. Rīgas kinostudija, 1982. gads

„Disko ēna”  (30 min.). Jānis Peters un Raimonds Pauls, mūzikls pēc Artūra Konana-Doila romāna motīviem
Scenārija autore un režisore Ligita Viduleja, mākslinieki Helēna un Ivars Heinrihsoni, horeogrāfe Janīna Pankrate, operatori Sergejs Maksimovs, Vilnis Dumbergs, skaņu režisors Jāzeps Kulbergs. Lomās: Juris Strenga, Lilita Ozoliņa, Elita Krastiņa, Andris Bērziņš, Dailes teātra aktieru un Latvijas Nacionalās operas baleta grupa. „Telefilma Rīga”, 1980. gads.

„Skumjš stāsts par Keriju” (40 min.). Jānis Peters un Raimonds Pauls, mūzikls pēc Teodora Dreizera romāna motīviem. Scenārija autore Ligita Viduleja, režisors Ansis Bērziņš,  mākslinieks Juris Toropins, operators Guntis Sīlis,  skaņu režisors Kārlis Pinnis, kustību konsultants Uldis Veispals, kostīmu māksliniece Signe Stumbre, grima māksliniece Rasma Prande, skaņu režisors Jāzeps Kulbergs, skaņu operators Normunds Deinats,  operatora asistents Atis Brašmanis. Lomās: Maija Ķirse, Andris Bērziņš, Varis Vētra, Dailes teātra aktieru grupa. „Telefilma Rīga”, 1978. gads. Grand Prix 1979. gada Sopotas festivālā.

0 komentāri

Komentāru nav