Andris Vilks: gribam panākt, lai cilvēki šeit atgrieztos

Andris Vilks: gribam panākt, lai cilvēki šeit atgrieztos
Kaspars Garda, Rīga 2014 . Latvijas Nacionālās bibliotēkas direktors Andris Vilks
Nākamgad 18. janvārī notiekošā akcija „Grāmatu draugu ķēde”, kuras laikā no vecās bibliotēkas ēkas Krišjāņa Barona ielā 14 uz jauno Latvijas Nacionālās bibliotēkas ēku Mūkusalas ielā 3 roku rokā dzīvā ķēdē tiks pārvietotas grāmatas, vienlaikus būs arī viens no „Rīga 2014” lielajiem atklāšanas pasākumiem. Tādēļ pagājušajā nedēļā, kad žurnālistiem bija iespēja paviesoties jau gandrīz pabeigtajā Latvijas Nacionālās bibliotēkas jaunajā ēkā, LNB direktors Andris Vilks pauda arī savas vīzijas par gaidāmo lielo notikumu – bibliotēkas atklāšanu 2014. gadā.

Metaforu un stratēģiju laiks

„Saskaitīju – ir ļoti daudz metaforu, kas arī var radīt asociācijas ar būvmateriāliem un būvniecību. Tas ir „stikla kalns”, „Zelta zirgs”, „Pansija pilī”, „Augšup pa lejupejošām kāpnēm”, „Akmeņainais ceļš”, „Lazdu laipa”, „Caurvējš”, „451 grāds pēc Fārenheita”, „Saules pilsēta”, „lidojošie paklāji...,” LNB direktors Andris Vilks uzskaita un jau nopietnāk piebilstšobrīd visvairāk tiek domāts par to, Gaismas pils darbinieki šeit strādās un kādas būs bibliotēkas funkcijas, saturs, pakalpojumi, klienti.

„Tāpēc, pārejot pilnīgi citā agregātstāvoklī no mūsu vecajām un nolaistajām telpām, pilnībā maināmies, un mūsu dzīvē mainās pilnīgi viss.”

Vilks norāda, ka bibliotēkas darbinieku stratēģijai ir filozofisks kopsavilkumscaurstrāvojošs visai sūtībai, ko viņi vēlētos redzēt bibliotēkas darbībā šajā ēkā. Pirmā tēze: radīt pozitīvu bibliotēkas apmeklēšanas pieredzi, jeb, vienkāršāk izsakoties, bibliotēkas darbinieki labprāt šajā ēkā radītu tādus apstākļusgan ar vidi, kas šeit jau radīta, gan ar savu darbībulai cilvēkiem šeit gribētos atgriezties vēl un vēl. „Mēs apzināmies, ka ikviens Latvijas iedzīvotājs droši vien vēlēsies iegriezties vismaz vienu reizi. Taču mums ir ļoti svarīgi panākt, lai cilvēki uz šejieni nāktu atkal un atkal.”

 

Otrs stratēģiskais virziens ir ļoti svarīgs 21. gadsimtam – digitālās vides adaptācija: „Mums cilvēki ir jāsasniedz visur, lai arī kur viņi atrastos – darbā vai mācību vietā. Tādējādi bibliotēka būtu ne tikai fiziska telpa; tā būtu pieejama arī ārpusē, un tajā pašā laikā – interaktīva un piedāvājot tādus digitālos procesus, kas pieejami tikai šajās telpās.” Trešais mērķis – iecerēts veicināt visu Latvijas bibliotēku sadarbību un izaugsmi. Šobrīd formula ir skaidra: jārada izcils produkts, kam pievienots labs stratēģisks mārketings un arī visu dalībnieku entuziasms.

Līdzdarboties un sadarboties

Andris Vilks arī norāda, ka tikpat būtiskas ir jaunās sinerģijas un jaunās idejas, kurās LNB tagad varēs piedalīties un līdzdarboties: „Ir izskanējušas dažādas idejas par kultūras kanonu, par Nacionālo enciklopēdiju, par pētījumiem nacionālās identitātes jomā, par dalību mūžizglītības programmā. Tikpat svarīga galu galā ir arī Pārdaugavas teritorijas attīstība – to mēs saskatām kā ļoti nopietnu perspektīvu.”

 

Liela nozīme turpmāk būs arī satura saglabāšanai un turpmākai attīstīšanai gan analogā, gan digitālā veidā. „Lai tas neizklausītos abstrakti, gribu atgādināt, ka mums ļoti svarīga ir visa nacionālā dokumentārā mantojuma saglabāšana un tādu resursu saglabāšana, kas Latvijai ir ļoti nepieciešami. Tā ir arī informācija no visas pasaules, ko sabiedrība šeit var izmantot dažādos izglītības nolūkos. Akcentēju, ka to visu vēlamies ne tikai glabāt vai iegādāties un nolikt plauktos; mums šīs telpas dod fantastisku iespēju apvienot saturu ar visdažādākajām norisēm, aktivitātēm un pasākumiem, lai pasvītrotu zināšanas, vērtības un kultūru, mantojumu.”

Tāpēc šajās telpās, tostarp jaunajā konferenču zālē, kas turpmāk nesīs Imanta Ziedoņa vārdu, tiks rīkoti visdažādākie pasākumi, diskusijas, teātra izrādes, koncerti, izstādes, semināri, mācības.

Stāstot par šiem plāniem, kas saistīti ar jaunajām telpām, Andris Vilks min piemēru par „Muzeju naktī” vecajā bibliotēkā notikušo muzikālo pasākumu. „Mēs ārkārtīgā šaurībā un samocīti Mūzikas nodaļas telpās iepazīstinājām ar žurnālu „Melody Maker”, kas bija septiņdesmito gadu kulta izdevums par rokmūziku. Par spīti visam, izdevās uzburt fantastisku pasākumu – ar veco skaņuplašu „dzīvo” atskaņošanu. Pasākumu apmeklēja milzum daudz cilvēku, kas atcerējās septiņdesmitos gadus; bija atnākuši arī jaunieši. Jaunajās telpās šīs iespējas būs daudzkārt plašākas. Turklāt ir vēl viens ieguvums: visi krājumi, pakalpojumi un speciālisti atradīsies vienuviet, kas būs daudz ērtāk gan mūsu pastāvīgajiem apmeklētājiem, gan tiem, kas par tādiem kļūs,” vēl piebilst Andris Vilks, akcentējot, – bibliotēkas darbinieki cer sagaidīt ap trim tūkstošiem apmeklētāju dienā.

Bibliotēka jaunajā ēkā piedāvās jaunus pakalpojumus – multimediju centru, Pasaku istabu bērniem, mācību un pasākumu telpas, individuālā darba kabīnes un grupu darba telpas, klusās lasītavas un atpūtas zonas, kurās skats pavērsies uz Daugavu un Vecrīgu, savukārt bibliotēkas brīvpieejas zonā atradīsies 350 tūkstoši grāmatu, ko varēs paņemt, vienkārši pieejot pie plaukta.

Ik dienu – pasākums!

LNB direktors arīdzan atgādina, ka bibliotēkas devīze esot – ne dienu bez norisēm. „Domāju, ka vienlaikus ļoti grūts un ļoti interesants būs 2014. gads, turklāt šobrīd jau ļoti daudzas telpas ir rezervētas Eiropas kultūras galvaspilsētas pasākumiem – te būs gan mākslas, gan mūzikas pasākumi un citi kultūras procesa elementi, kurus ar lielu prieku atbalstām un paši arī iesaistāmies: gan ar „Grāmatu draugu ķēdi”, gan izstādi „Grāmata 1514–2014” un akadēmiskajiem lasījumiem „21. gadsimta saturs”, gan kinētiskās mākslas izstādi „No Johansona līdz Johansonam”, ko veido kuratore Solvita Krese, gan bērnu karnevāla gājienu „Gribu iet uz bibliotēku” Starptautiskajā rakstpratības dienā.” Programmā iekļauts arī „Dzintara ceļš” – Dzejas dienu ietvaros notiekošs koncerts, kas Rīgā pulcēs ievērojamākos Eiropas dzejniekus un nozīmīgākos Latvijas komponistus pasaules līmeņa vokālās mūzikas jaundarbu radīšanā, gan „Pasaule bilžu grāmatā” – starptautiska konference un izstāde, kurā tiks eksponēti Baltijas jūras valstu bilžu grāmatu 1. kvadrinnāles dalībnieku darbi – mākslinieku ilustrācijas un satura koncepts iecerētai grāmatai.


 

Savukārt, stāstot par pārcelšanās tehnisko pusi, LNB direktors teic: „Esam paredzējuši pārcelties pakāpeniski – stāvu pa stāvam un telpu pēc telpas. Vienu daļu pārceļot, vecās telpas slēgsim, savukārt šeit uzreiz atvērsim, lai krājums būtu pieejams cilvēkiem.

Nebūs tā, ka visu aizslēdzam, visu pārvedam un tad atveram, jo gluži nevaram uz deviņiem mēnešiem pārtraukt bibliotēkas darbību. Tādēļ mums ir izstrādāts ļoti detalizēts plāns. Loģistika izplānota ir labi; cerams, ka viss tā arī izdosies.”

Stāstot par simbolisko bibliotēkas un kultūras galvaspilsētas atklāšanas pasākumu – „Grāmatu draugu ķēdi” – bibliotēkas direktors strikti akcentē: „Šis nav triviāls triks! Pirmkārt, mēs paši šos piecdesmit sešdesmit gadus esam pārstiepuši bibliotēku uz rokām divas vai trīs reizes no vienas ēkas uz otru. Tāpēc tas mums nebūs nekas jauns!” Stāstot par šo pasākumu, Andris Vilks arī atgādina pirms dažiem gadiem bibliotēkā notikušo avāriju – iebrukušo grīdu, kad visas grāmatas ļoti ātri vajadzēja dabūt ārā no pagraba.

„Tas bija tāds SOS sabiedrībai, un mums toreiz tiešām talkā sanāca ļoti daudz cilvēku, sastājās ķēdē un šo darbu darīja ar prieku. Tad viņi teica: sauciet mūs atkal tad, kad bibliotēka būs jāpārvieto!

Man šķiet, tā drīzāk ir reakcija uz to, kā sabiedrība grib mūs redzēt, tāpēc ķēde nav mākslīgs fantāzijas auglis, bet balstīta uz mūsu pieredzi un praksi.”

0 komentāri

Komentāru nav