Sergeja Jēgera solokoncerts „Ave Maria” Rīgas Domā

 Sergeja Jēgera solokoncerts „Ave Maria”  Rīgas Domā
Publicitātes foto . Kontrtenors Sergejs Jēgers
24-12-2014 A+ A-
Pirmajos Ziemassvētkos, 25. decembrī, „Latvijas Koncerti” aicina baudīt baroka ārijas un skaistākās lūgšanas kontrtenora Sergeja Jēgera samtaini siltajā balsī koncertā „Ave Maria” Rīgas Domā plkst. 20.00. Pie ērģelēm - Diāna Jaunzeme, koncertā piedalīsies arī obojists Egils Upatnieks un čelliste Guna Šnē. Koncerts notiek festivāla „Eiropas Ziemassvētki” ietvaros.

Koncertā „Ave Maria” skanēs baroka laikmeta dižgara Georga Frīdriha Hendeļa mūzika. Ārija „Ombra mai fu” ir Kserksa dziedājums pirmā cēliena sākumā Hendeļa trīs cēlienu operā  „Kserkss”. Dzirdēsim arī āriju „Lascia ch'io pianga” no operas „Rinaldo”, kas kļuvusi par mākslinieku un publikas iemīļotu koncertskaņdarbu.

Angļu komponists Henrijs Pērsels, savā stilistiskajā rokrakstā apvienojot franču un itāļu baroka mūzikas tradīcijas, veidojis unikālu angļu baroka mūzikas valodu. Pērsela vārds baroka laikā bija viens no augstāk vērtētajiem Anglijā. Klausīsimies āriju „Fairest isle” no operas „Karalis Artūrs”. Šajā darbā Pērsels atklāj sevi kā izcilu melodiju autors, kā arī izmanto dažādu franču deju ritmus.

No baroka dižgara Johana Sebastiāna Baha kompozīcijām dzirdēsim sonāti „Siehe das Vorwort”.

Itāļu baroka komponists Alesandro Stradella galvenokārt darbojies kā brīvmākslinieks, pieņemot dažādus pasūtījumus un sadarbojoties ar vairākiem literātiem, kopumā savā daiļradē radot ap trīs simtiem darbu. Koncertā skanēs Stradella skaņdarbs „Pieta Signore” – „Kungs, apžēlojies”.

Neizpaliks arī  Sezāra Franka slavenā kompozīcija „Panis angelicus” no „Mesas”, kas radīta 1860. gadā. Franks līdzās piecām klasiskajām mesas daļām („Kyrie”, „Gloria”, „Credo”, „Sanctus” un „Agnus Dei”) iekļāvis arī „Panis angelicus”, kas kļuvusi par zināmāko mesas fragmentu. Šī ir populārākā kāda komponista radītā versija liturģiskajam Panis angelicus. To savos koncertos atskaņojuši tādi pasaulslaveni dziedātāji kā Lučāno Pavaroti, Hosē Karreras, Plasido Domingo, Andrea Bočelli un daudzi citi.

Igaunis Arvo Perts, gūstot iedvesmu no viduslaiku gregoriskajiem dziedājumiem, savā daiļradē izkopis minimālisma stilistiku un īpaši pievērsies garīgās mūzikas komponēšanai, radot savu īpašo stilu, ko dēvē par tintinnabuli. Darbs „Vater unser” tapis par godu svinībām, kurās tika atzīmēta 60. gadadiena kopš pāvesta Benedikta XVI ordinācijas Vatikānā. Radīt jaunus mākslas darbus tika aicināti 60 mākslinieki no visas pasaules – komponistus pārstāvēja Arvo Pērts, Ennio Morikone un Džeimss Makmilans. Savu cieņu Pāvestam Pērts atklāja, uzdāvinot īpaši viņam parakstītu skaņdarba manuskriptu.

Franču romantiķis Kamils Sensānss mūža beigās pievēršoties kamermūzikas žanram, neaizmirsa arī sev tik tuvo čellu, radot skaņdarbu „Priere” („Lūgšana”) čellam un ērģelēm. Sensānsam īpašs bija ne tikai dziedošais stīginstruments, bet arī ērģeles, jo savu karjeru viņš uzsāka tieši kā ērģelnieks. Šī lūgšana ir eleganta savā vienkāršībā, taču tās vidusdaļā ir arī ekspresija.

Andreja Selicka daiļrade galvenokārt veltīta garīgajai mūzikai. Skaņdarbs „Dievmātei” ar Elzas Stērstes tekstu tapis 2005. gadā vairākās atskaņotājmākslinieku sastāvu versijās – vīru vai jauktajam korim, vai balsij ar ērģelēm. Arī Rihardam Dubram tuva ir sakrālā tematika. Koncertā skanēs viņa kompozīcija „Lūgšana”.

Biļetes uz koncertu var iegādāties „Biļešu paradīzes” kasēs.

0 komentāri

Komentāru nav