Lielajai mūzikas balvai nominēti virkne „Rīga 2014” pasākumu

Lielajai mūzikas balvai nominēti virkne „Rīga 2014” pasākumu
Publicitātes attēls
15-01-2015 A+ A-
2015. gada 15. janvārī publiskoti Lielās mūzikas balvas 2014 nominanti. Uz augstāko valsts apbalvojumu mūzikā pretendē arī virkne “Rīga 2014” programmas pasākumi. Savukārt pasaulē augstu novērtētais diriģents Mariss Jansons, kurš ar savu Bavārijas simfonisko orķestri novembrī Eiropas kultūras galvaspilsētas programmas ietvaros muzicēja Latvijas Nacionālajā operā, tiks godināts ar mūža ieguldījuma balvu.

Nominācijā “Eiropas nozīmes mūzikas notikums Rīgā” visi trīs notikumi ir no “Rīga 2014” programmas. Uz balvu pretendē projekts „Bahs. Pasija. Rīga.”, kas Lieldienu gaidīšanas laikā izskanēja Rīgas dievnamos, pasaulē slaveno Latvijas zvaigžņu koncerts “Dzimuši Rīgā” pie Latvijas Nacionālās operas un Pasaules koru olimpiādes Sakrālās mūzikas koncerts Rīgas Vecajā Svētās Ģertrūdes baznīcā.

Tāpat uz balvu pretendē soprāna Ingas Kalnas solo uzstāšanās “Bel Canto” un austrāliešu džeza meistara Džeimsa Morisona un Latvijas Radio bigbenda kopprojekts “Mare Balticum”. Abi šie notikumi izvirzīti nominācijā “Gada koncerts”.

Uz titulu “Gada uzvedums” pretendē Kristapa Pētersona jaundarbs opera – lekcija “Mihails un Mihails spēlē šahu”, kas tapis sadarbojoties ar režisoru Viesturu Meikšānu un dzejnieku Sergeju Timofejevu. Par izcilu sniegumu Lielajai mūzikas balvai izvirzīts arī Egils Siliņš par uzstāšanos “Rīga 2014” programmas notikumos Fēiksa Mendelszona-Bartoldi oratorijā „Elija” festivālā “Eiropas Ziemassvētki”, solokoncertā 14. novembrī Latvijas Nacionālajā operā, kā arī festivālos „Summertime” un „Artissimo”.

Lielās mūzikas balvas 2014 pretendenti:

Par mūža ieguldījumu


Diriģents Mariss Jansons.

Eiropas nozīmes mūzikas notikums Latvijā:

Projekts „Bahs. Pasija. Rīga.” 4., 11. un 18. aprīlī Rīgas Domā, Svētā Pētera baznīcā un Svētā Jāņa baznīcā;

Koncerts „Dzimuši Rīgā” 6. jūlijā Latvijas Nacionālās operas skvērā;

Pasaules koru olimpiādes Sakrālās mūzikas koncerts Rīgas Vecajā Svētās Ģertrūdes baznīcā 15.jūlijā; Latvijas koru kultūras apliecinājums Pasaules koru olimpiādes kontekstā.

Gada koncerts:

Ingas Kalnas solokoncerts „Bel canto” 17.maijā Latvijas Nacionālajā operā, diriģents Džulians Reinoldss (rīkotājs - Latvijas Nacionālā opera);

Marta Argeriča. Gidons Krēmers. „Kremerata Baltica” 12.oktobrī Cēsīs, Vidzemes koncertzālē „Cēsis” (rīkotājs - Vidzemes koncertzāle “Cēsis”);

Latvijas Radio bigbends un Džeimss Morisons koncertprogrammā „Mare Balticum” 28.novembrī Rīgas Kongresu namā un 29.novembrī Latgales vēstniecībā „Gors” (rīkotājs - „Rīga 2014”).

Gada uzvedums:

Kristapa Pētersona opera „Mihails un Mihails spēlē šahu” Latvijas Nacionālajā operā, diriģenti Ainārs Rubiķis un Atvars Lakstīgala, režisors Viesturs Meikšāns (rīkotājs - Latvijas Nacionālā opera);

Leonarda Bernsteina mūzikls „Brīnišķīgā pilsēta” („Wonderful Town”) 28., 29. un 30.decembrī Lielajā ģildē, diriģents Andris Poga (rīkotājs - Latvijas Nacionālais Simfoniskais orķestris);

Džuzepes Verdi opera „Rigoleto” Latvijas Nacionālajā operā, muzikālais vadītājs un diriģents Mārtiņš Ozoliņš, diriģents Normunds Vaicis, režisore Margo Zālīte (rīkotājs - Latvijas Nacionālā opera).

Par izcilu sniegumu:

Valsts kamerorķestris „Sinfonietta Rīga” koncertā „Mocarta klarnetes koncerts un Vidmaņa fantāzija” 3.oktobrī Lielajā ģildē, koncertā „Eiropas Ziemassvētki. Bēthovena simfonija un Šostakoviča klavierkoncerts” 19. decembrī Lielajā ģildē, koncertā „Senās mūzikas festivāls. ”Sinfonietta Rīga„ un baroka arfists Endrū Lourenss-Kings” 11. jūlijā Lielajā ģildē;

Dziedātājs Egils Siliņš Fēiksa Mendelszona-Bartoldi oratorijā „Elija” 13.decembrī Lielajā ģildē, solokoncertā 14.novembrī Latvijas Nacionālajā operā, festivālos „Summertime” un „Artissimo”;

Valsts akadēmiskais koris „Latvija” - Karla Orfa scēniskās kantātes „Carmina Burana” atskaņojumā 10. maijā Lielajā ģildē, mūziklā „Brīnišķīgā pilsēta” („Wonderful Town”) Lielajā ģildē un 17. Starptautiskajā garīgās mūzikas festivālā.

Par izcilu interpretāciju:

Diriģents Atvars Lakstīgala – Ludviga van Bēthovena Trešās simfonijas Mibemolmažorā op. 55 atskaņojumā 25. septembrī Vidzemes koncertzālē “Cēsis” (kopā ar Liepājas Simfonisko orķestri un solisti Ilzi Zariņu);

Čelliste Sola Gabeta – solopartija Pētera Vaska Otrā čellkoncerta “Klātbūtne” pirmatskaņojumā 25. oktobrī Lielajā ģildē (kopā ar Sinfonietta Rīga un diriģentu Normundu Šnē);

Pianists Reinis Zariņš - solopartija Dmitrija Šostakoviča Pirmā klavierkoncerta do minorā op. 35 atskaņojumā 19.decembrī Lielajā ģildē (kopā ar „Sinfonietta Rīga” un diriģentu Andri Pogu) un solopartija Aleksandra Skrjabina klavierkoncerta atskaņojumā 31.oktobrī koncertā „Reinis Zariņš. Mākoņi. Čaikovskis” (kopā ar Latvijas Nacionālo simfonisko orķestri un diriģentu Andri Pogu).

Par izcilu darbu ansamblī:

Ērģelniece Kristīne Adamaite;

Pianiste Lauma Skride;

Flautiste Dita Krenberga.

Gada jaundarbs:

Andris Dzenītis - „E[GO]”, koncerts saksofonam un orķestrim, pirmatskaņojums Latviešu simfoniskās mūzikas lielkoncertā 25. janvārī Lielajā ģildē (Arvīds Kazlausks (saksofons), Latvijas Nacionālais simfoniskais orķestris, diriģents Normunds Šnē);

Santa Ratniece - Septītais Liepājas koncerts klavierēm un orķestrim, pirmatskaņojums 22.Starptautiskā pianisma zvaigžņu festivāla atklāšanas koncertā 23. aprīlī Liepājā, Latviešu biedrības namā (Vestards Šimkus (klavieres), Liepājas Simfoniskais orķestris, diriģents Atvars Lakstīgala);

Rihards Dubra - „My Soul Doth Magnify the Lord”, pirmatskaņojums 17.Starptautiskā garīgās mūzikas festivāla koncertā „17GMF Lācis. Zemītis. Dubra” 26.augustā Rīgas Domā (Guna Šnē (čells), Aivars Vadonis (mežrags), Krišjānis Rērihs (mežrags), Elīna Endzele (sitaminstrumenti), Ernests Mediņš (sitaminstrumenti), Valsts akadēmiskais koris „Latvija”, diriģents Māris Sirmais).

Gada jaunais mākslinieks:

Diriģents Kaspars Ādamsons;

Sitaminstrumentālists Jānis Bombizo-Fedotovs;

Vijolniece Magdalēna Geka.

Par talanta audzināšanu (DNB bankas īpašā balva):

Pedagogs, diriģents un komponists Jānis Kaijaks.

Lielā Mūzikas balva (LMB) ir augstākais Latvijas valsts apbalvojums mūzikā. Šogad aprit 22 gadi, kopš šis apbalvojums pasniegts pirmo reizi. 1993. gadā Kultūras ministrija pēc toreizējā kultūras ministra Raimonda Paula iniciatīvas pieņēma lēmumu ik gadu izcilākos sasniegumus mūsu valsts mūzikas dzīvē godināt ar speciālu balvu. Aizsākās tradīcija, kas izveidojusies gan par pašu mūziķu, gan mūzikas cienītāju īpaši gaidītu notikumu. Kopš 1996. gada LMB pasniegšanas ceremonija notiek Latvijas Nacionālajā operā, bet ceremonijas norisei seko Latvijas Radio klausītāji un Latvijas Televīzijas skatītāji tiešraidē.

LMB augsto prestižu gan sabiedrībā, gan mūziķu aprindās nodrošina respektablas žūrijas darbs, kuras dalībnieki visu gadu apmeklē koncertus un ik mēnesi satiekas sēdēs. Janvāra sākumā žūrija izvirza LMB iepriekšējā gada nominantus, par kuriem paziņo īpašā Kultūras ministrijas preses konferencē, un tikai pirms paša LMB pasniegšanas pasākuma notiek žūrijas balsojums par laureātiem.

LMB pasākumu organizē Latvijas Republikas Kultūras ministrija un VSIA „Latvijas Koncerti”.

0 komentāri

Komentāru nav