Dziesmu svētki – jau pēc mēneša

Dziesmu svētki – jau pēc mēneša
Rīga 2014 . Māra Ķimele, Ivars Cinkuss, Dace Melbārde
27-05-2013 A+ A-
29. jūnijā ar Latvijas Universitātes Lielajā aulā notiekošajiem Koru kariem sāksies XXV Vispārējie latviešu Dziesmu un XV Deju svētki. Šodien preses konferencē svētku mākslinieciskā padome žurnālistus iepazīstināja ar svētku aktualitātēm, nedaudz ieskicējot arī svētku galvenos notikumus: deju lieluzvedumu „Tēvu laipas”, Vokāli simfoniskās mūzikas koncertu, tautas mūzikas koncertu „Raksti” un, visbeidzot, noslēguma koncertu „Līgo”.

Latvijas Nacionālā kultūras centra direktore Dace Melbārde citēja maestro Imantu Kokaru, kurš savulaik teicis, ka „Dziesmu un deju svētki ir latviešu tautas reliģija”, piebilstotviņai ir patiess prieks par to, ka šai idejai kalpo tik daudz cilvēku – šo Dziesmu svētku dalībnieku.

„Acīmredzot svētku galvenais režisors Uģis Brikmanis bijis uz viena viļņa ar Imantu Kokaru, izvēloties svētku moto „Gaisma līgo Latvijā”, ar šiem vārdiem aicinot visus aizbraukušos atgriezties mājās, jo gaisma var līgot tikai šeit.”

D. Melbārde arī atklāja, ka pašlaik mākslinieks Armands Jēkabsons gatavo Dziesmu svētku Lielās balvas, kas tiks pasniegtas māksliniecisko kolektīvu sacensību finālistiem. Paredzēts, ka pie balvām tiks četri kori: labākais jauktais, vīru, sievu un senioru koris; trīs deju kolektīvijauniešu, vidējās paaudzes un senioru; viens pūtēju orķestris; vienu Lielo balvu saņems labākais tautastērpa valkātājs un viens labākais mazākumtautību kolektīvs. Tāpat pašlaik tiek gatavotas Dziesmu svētku medaļas, goda zīmes un Dziesmu svētku karogs.

Pašlaik jau pārdotas 74 659 biļetes uz dažādiem Dziesmu svētku pasākumiem, bet vēl tirdzniecībā pieejams vairāk nekā 17 tūkstoši biļešu uz astoņiem pasākumiem.

Kordiriģents Ivars Cinkuss – viens no noslēguma koncerta „Līgo” mākslinieciskajiem vadītājiem – pastāstīja, ka koncertā (tas notiks 6. jūlijā plkst. 19.00 Mežaparka Lielajā estrādē) ar sagaidīšanas un pavadīšanas rituālu tiks godināta saule, tādēļ arī repertuārs sagatavots atbilstoši. „Noslēguma koncerta radošā grupa pašlaik cītīgi strādā, tādēļ esmu pārliecināts, ka koncerts būs skaists un brīnišķīgs pārdzīvojums gan koristiem, gan skatītājiem Latvijā un arī visā pasaulē.” Cinkuss arī norāda, ka pēc vairāku gadu pārtraukuma noslēguma koncertā piedalīsies arī dejotāji un pūtēju orķestri, kā arī savu repertuāru būs iespēja parādīt atsevišķām koru grupām – vīru, sievu un jauktajiem koriem. „Tas ir centrālais svētku pasākums, kas tiks veidots tā, lai viss būtu pienācīgi,” akcentē Cinkuss, atklājot, ka koncertā būs arī Uģa Prauliņa darba „Svinēšanas dziesma” pirmatskaņojums.

„Tā būs svētku eksplozija, iztrakošanās, kad varēs atraisīt bizes un labā nozīmē „uzspridzināt” Mežaparku!”

Diriģents arī norāda, ka koncerta noslēgumā skanēs trīs īpašas dziesmas: Mārtiņa Brauna „Saule, Pērkons, Daugava”, Jāzepa Vītola „Gaismas pils”, kā arī Ērika Ešenvalda „Dvēseles dziesma”.  Savukārt pēc koncerta oficiālās daļas beigām paredzēta koristu un klausītāju sadziedāšanās, kad varēs izdziedāt arī svētku repertuārā neiekļautās dziesmas. „Dziesmu svētki nav nekāda tautas sadziedāšanās, jo visos laikos svētki ir bijuši mākslinieciska pašvērtība,” vēl akcentē Cinkuss.

Atgādināsim arī, ka 6. jūlijā plkst. 17.00 Doma laukumā sāksies pūtēju orķestru Dižkoncerts, kurā skanēs 43 skaņdarbi, turklāt – tikai latviešu darbi.

Koncerts noslēgsies ar Jura Karlsona „Svinīgo mūziku”, kuras laikā paredzēta sadziedāšanās ar skatītājiem, jo šā skaņdarba pamatā ir latviešu tautasdziesma „Mazs bij' tēva novadiņis”.

3. jūlijā „Arēnā Rīga” norisināsies Vokāli simfoniskās mūzikas koncerts, kurā pulcēsies visi Latvijas simfoniskie orķestri, ap tūkstoti amatierkoru dziedātāju un solisti. „Programmā godināsim gan Jāzepu Vītolu, gan mūsdienu dižgarus – Vasku, Maskatu, Imantu Kalniņu,” koncerta programmu iezīmē tā mākslinieciskais vadītājs – diriģents Mārtiņš Ozoliņš. „Programmas kodolā liktas klasiskas vērtības, ko radījuši romantisma garā domājošie Latvijas vecmeistari, taču līdzās šiem skaņdarbiem skanēs mūzika, kas reprezentē Latvijas mūzikas attīstības gaitas,” vēl piebilst koncerta mākslinieciskais vadītājs.

 

„Ar krāšņumu un daudzveidību skatītājus centīsies pārsteigt arī deju lieluzvedums „Tēvu laipas”,” sola šā uzveduma režisore Māra Ķimele, paskaidrojot, ka šogad uzvedumā būs skatāmas arī 16. gadsimta dejas, kas tiks pasniegtas mūsdienīgā formā un zīmējumā.

„Netiks aizmirsts arī par padomju laika horeogrāfuUlda Žagatas, Aijas Baumanes un cituradītajām dejām un mūsdienu dejām, tādējādi deju sakopojums būs ārkārtīgi interesants.”

Ķimele arī atgādināja, ka šogad Deju svētki notiks piecpadsmito reizi un ka tajos piedalīsies 15 000 dejotāju. „Lielais dalībnieku skaits, kas pēdējos gados ir audzis, liecina, ka cilvēkiem patīk dejot. Dziesmu un deju svētki vieno latviešu tautu. Gribētos novēlēt, lai vienotība, kas valda dejotāju un viņu vadītāju un virsvadītāju starpā, būtu arī mūsu valdības starpā, lai viņi saprastu, ka svētkos ieguldītā nauda nav zemē nomesta,” pauda Māra Ķimele.

Svētku laikā 2. jūlijā būs iespēja baudīt arī tautas mūzikas koncertu „Raksti”, kas notiks Starptautiskajā izstāžu centrā Ķīpsalā. Koncerta mākslinieciskais vadītājs Raimonds Tiguls atklāja, ka šajā koncertā zīmju lasīšanas rituāls tiks izdziedāts un izspēlēts vienas mūža dienas ritējumā, simbolizējot nepārtraukto un ciklisko laika plūdumu.

Koncerts nosacīti risināsies trīs daļās, apspēlējot rītu, pusdienu un vakaru, un katras daļas vadīšanas uzticēta namamātei, kuru lomā redzēsim koklētāju Laimu Jansoni, Līgu Reiteri no Ventspils un Ilgu Reiznieci, kas koncerta noslēgumā uzņēmusies arī danču vadīšanu.

Koncertā piedalīsies Ivars Hermanis ar paša darināto rata liru (viņš arī šo koncertu atklās), Raimonds Tiguls ar grupu, jauniešu koris „Kamēr...”, grupa „Iļģi”, Alsungas etnogrāfiskais ansamblis „Suitu sievas” un daudzi citi.

0 komentāri

Komentāru nav