„Rīga 2014” Starptautiskais forums noslēdzies

„Rīga 2014” Starptautiskais forums noslēdzies
14-05-2015 A+ A-
13. maijā Ģertrūdes ielas teātrī norisinājās Rīga 2014 Starptautiskā foruma otrā diena, konference „Rīga 2014: Gals un sākums”. Konferenci ar uzrunām atklāja RD Kultūras pārvaldes vadītāja Baiba Šmite, kā arī nodibinājuma „Rīga 2014” vadītāja Diāna Čivle, kas savā prezentācijā klausītājiem sniedza īsu ieskatu Rīga 2014 programmas tapšanā, ceļā uz Eiropas kultūras galvaspilsētas statusu un programmas realizācijas gaitu.
Ar pētījuma darba versiju iespējams iepazīties šeit.
 
Foruma prezentācijas pieejamas šeit.
 
Dienas pirmajā daļā Latvijas Kultūras akadēmijas (LKA) pētnieku grupa uzstājās ar prezentācijām par pētījuma rezultātiem. LKA profesore un pētījuma vadītāja Anda Laķe stāstīja par Rīga 2014 programmas kvantitatīvajiem rādītājiem – pasākumu skaitu, programmā iesaistīto projektu un organizāciju skaitu, sešām programmas tematiskajām līnijām un pasākumu dalījumu to ietvaros, kā arī datiem no Rīga 2014 apmeklētāju aptaujām. Kopumā kopš 2013.gada, kad tika uzsākta Rīga 2014 programmas realizācija un notika pirmie pilotprojekti līdz pat 2015. gada pavasaim,  kad joprojām norisinās atsevišķi programmas pasākumi, ir notikuši 488 pasākumi. Interesenti, ka saskaitot tos visus kopā sanāktu 10 400 dienas jeb 28 gadi. Ir bijuši vidēji 200 pasākumi nedēļā jeb 28 pasākumi dienā! Profesore Anda Laķe savā prezentācijā izstāstīja arī Eiropas dimensiju Rīga 2014 programmā, kā arī Rīga 2014 starptautiskās sadarbības mērogu. Papildus tika izklāstīta arī pētījuma metodoloģija un izmantotie datu avoti.

Pētījuma līdzautore, LKA Zinātniski pētnieciskā centra vadītāja Baiba Tjarve pētījumā analizēja un prezentāja Rīga 2014 pasākumu apmeklētības rādītājus, Latvijas iedzīvotāju tiešo iesaisti programmā, aktīvi piedaloties mākslas darbu radīšanā, teritoriju labiekārtošanā, kā arī iesaistoties Rīga 2014 brīvprātīgo programmā. Aptaujā 51% respondentu atbildējuši, ka ir apmeklējuši Rīga 2014 pasākumus, taču, kā norādīja pētījumu centra SKDS vadītājs Arnis Kaktiņš, reālais apmeklētāju skaits ir pat vēl lielāks. Sevi ir attaisnojusi izveidotā Rīga 2014 brīvprātīgo programma, kurā iesaistījušies ap 3000 brīvprātīgie vecumā no 14-83 gadiem no visas Latvijas. Līdz ar Rīga 2014 brīvprātīgo programmas izveidi un sekmīgo koordinēšanu Latvijā likumdošanas iniciatīvas līmenī ir pacelts jautājums par brīvprātīgo darbu un patreiz Saeimā otrajā lasījumā atrodas likums par brīvprātīgajiem. No programmas auditorijas viedokļa ļoti svarīgs rādītājs ir arī ārvalstu auditorija – tūristu skaits, kas 2014. Gadā palielinājies par 7.3 %, kā arī ārvalstīs sasniegtā auditorija ar TV tiešraižu (Dzimuši Rīgā, Eiropas Kinoakadēmijas balvas pasniegšanas ceremonija) un Eiroradio koncertu sērijas starpniecību, kā arī ar portālā www.riga2014.org piedāvātajām pasākumu tiešraidēm, kas ārvalstīs dzīvojošiem Latvijas iedzīvotājiem ļāva sekot līdzi kultūras norisēm.

No metodoloģijas un rezultātu viedokļa interesents ir LKA maģistratrantūras studentas Līgas Grīnbergas pētījums par Rīga 2014 projektu saikni ar citiem sektoriem, izmantojot tīklu analīzes metodi. Kā pierāda pētījums, apmēram 33% no Rīga 2014 programmā ieguldītā finansējuma ir aizgājis pakalpojumu sniedzējiem ārpus kultūras sektora, tādējādi stiprinot tautsaimniecību kopumā caur tādiem pakalpojumiem kā viesnīcu un tūrisma serviss, transports, loģistika, ēdināšanas, teritorijas uzkopšana u.c.

Pētījuma rezultāti tika analizēti ekspertu paneļdiskusijā, kuru vadīja Tirgus un sabiedriskās domas izpētes centra vadītājs Arnis Kaktiņš, piedaloties Rīga 2014 mākslinieciskajai padomes pārstāvjiem (Diāna Čivle, Uģis Brikmanis, Dace Vilsone), pētījuma autoriem, kā arī LNMM direktorei Mārai Lācei. Diskusijas tēma bija Eiropas kultūras galvaspilsētas atstātais mantojums un ietekme. Eksperti pārrunāja galvenos ieguvumus, ko gads sniedzis iedzīvotājiem, pilsētas tēlam un starptautiskajai atpazīstamībai, kultūras sektorā strādājošajiem – organizācijām, institūcijām un indivīdiem, kā arī ilgtermiņa ieguvumus – jaunas sadarbības prakses, starptautiski partneri, radošo kvartēlu u teritoriju attīstība Rīgā u.c.  

Konferencē, dienas otrajā daļā ar priekšlasījumu uzstājās arī Ulrihs Fukss (Ulrich Fuchs), Linca 2009 un Marseļa 2013 vadītājs un EK žūrijas loceklis. U.Fukss izstāstīja par šo abu pilsētu atšķirībām programmas izstrādē un realizācijā, kas ir savādāka nekā Rīgas pieredze un ko nosaka gan pilsētu mērogs, gan vēsture, ekonomiskie un ģeogrāfiskie aspekti. Savukārt Baiba Šmite, RD Kultūras pārvaldes priekšniece pastāstīja par radošajiem kvartāliem un teritorijām Rīgā un jauno likumprojektu, kas nākotnē atvieglotu finansējuma saņemšanas iespējas teritoriju attīšanai un kultūras piedāvājuma veidošanai Rīgas apkaimēs.

Diena noslēdzās ar interaktīvu diskusiju „Eiropas kultūras galvaspilsēta Latvijā 2027?” Uz prokokatīvo jautājumu, kādai būtu jābūt vietai Latvijā, kas pēc 12 gadiem atrastos šajā statusā atbildes sniedza un pārdomās dalījās visi konferencē klātesošie. Izskanēja viedokļi par to, kāda mēroga vietai tai būtu jābūt, ar kādu saturu, kam ir jāmainās sabiedrības domāšanā un kādi būs nākontes izaicinājumi, ar ko sastapsies kultūras galvaspilsētu organizatori.

Dalība Rīga 2014 Starptautiskajā forumā ikvienam interesentam bija bez maksas un skatāma arī tiešraidē portālā www.riga2014.org

Rīga 2014 Starptautiskais forums notika, sadarbojoties nodibinājumam Rīga 2014, Latvijas Kultūras akadēmijai un SIA „Untitled”. Forums iekļauts Kultūras konferenču atbalsta programmā, ko finansē LR Ekonomikas ministrija, administrē Tūrisma attīstības valsts aģentūra. 

Eiropas kultūras galvaspilsētas programmu 2014.gadā organizēja nodibinājums Rīga 2014 sadarbībā ar valsts, pašvaldības un nevalstiskajām kultūras organizācijām, radošajām apvienībām. Programmu finansēja Rīgas dome, Kultūras ministrija un Eiropas Komisija.

0 komentāri

Komentāru nav