Raimonds Tiguls: „Lai veidojas kopīgs enerģijas strāvojums!”

Raimonds Tiguls: „Lai veidojas kopīgs enerģijas strāvojums!”
Kaspars Garda, Rīga 2014 . Raimonds Tiguls
Una Griškeviča
„Tiguļkalnu neesmu izdomājis! Ja kāds netic, ka tāds kalns ir, lai paskatās Google,” stāstot par sestdien, 8. jūnijā, Talsos paredzēto koncertu „Ārpasaules mūzika Tiguļkalnā”, sarunā ar kultūras portālu smejot teic komponists un koncerta idejas autors Raimonds Tiguls. Viņam šī ir muzikāla vasara, jo projekti seko cits citam: pēc sestdienas koncerta Talsos Raimonds piedalīsies „Rīgas festivāla” rīkotajā koncertā Saulkrastos, bet 2. jūlijā kļūs par Ķīpsalas hallē notiekošā Dziesmu svētku tautas mūzikas koncerta „Raksti” namatēvu.

Vectēva kalnāsvētvietas enerģija

Raimonds ticis pie sava kalna? „Nevienam nav noslēpums, ka Talsi izvietojušies uz deviņiem pakalniem, no kuriem viens ir Tiguļkalns. Kalna nosaukums radies mana vectēva tēva dzīves laikā: viņš tur kādreiz ir dzīvojis, un nosaukums arī ir palicis.” Tiguļkalns esot augstākā vieta pilsētā, un kalna virsotnē aug apļa veidā sastādīti deviņpadsmit ozoli. „Apļa vidū uzbūvējam skatuvi; skatītāji var sēdēt apkārt un baudīt mūziku,” rezumē Raimonds, nenoliedzot, viņš ir dzirdējis visādas runas, ka šis kalns savulaik, iespējams, bijusi svētvieta vai kulta vieta.

„Tur muzicējot, jūt tādu enerģiju... Un tas nav mazsvarīgi!”

Kad pagājušajā gadā Latvijā ieradušies islandiešu mūziķi, viņi pirms koncerta vēlējušies redzēt kalnu, lai gan Raimonds brīdinājis, ka salīdzinājumā ar Islandes kalniem šis ir tikai tāds paugurs. „Un tomēr viens no viņiemkomponists Hilmars Orns Hilmarsons, kurš sastrādājies ar režisori Ināru Kolmani, rakstot mūziku filmai „Mona” –, ir arī dievturis, un viņam patiešām ļoti interesēja Tiguļkalns. Aizbraucām, viņš uzkāpa kalnā un teica noteikti bijusi svētvieta.”



 

Mūziķu saraksts paliek atvērts

Ja pagājušogad koncerts tika nosacīti vērsts ziemeļu virzienā, šogad nolemts priekšroku dot dienvidu un Melnās jūras noskaņām. „Esmu uzaicinājis gruzīnu mūziķusvīru vokālo kvartetu „St. Panteleimon Chanters”. Koncertā piedalīsies arī koris „Kamēr...” ar Kančeli skaņdarbu, arī „Xylem Trio” – Rihards Zaļupe un brāļi Oskars un Raimonds Petrauski, kuri pirms pāris gadiem ierakstīja albumu ar Kančeli tēmām. Būs dzirdams arī Rīgas Saksofonu kvartets, ar ko izveidojusies laba sadarbība vairāku gadu garumā, un koncertā piekritusi piedalīties koklētāja Laima Jansone. Es muzicēšu kopā ar Kristīni Kārkli-Puriņu un Arti Orubu,” Raimonds uzskaita sestdienas koncerta dalībniekus, neslēpjot, ka tieši ar beidzamo pieminēto sastāvu cer pamuzicēt kopā ar gruzīnu viesiem. Viņš nenoliedz, ka koncerta dalībnieku sastāvs ir gana plašs, un pēc pagājušā gada koncerta viņam šķitis, ka varbūt dalībnieku bijis drusku par daudz un ka šogad piedalīsies mazāk mūziķu. „Bet beigās, redzam, atkal sanāca pavairāk...,” mūziķis pasmaida.

 

Starp citu, šajā koncertā Raimonds spēlēs savu mūzikas instrumentu hangu (hang), kas radīts Šveicē un par kuru komponists teic – , varbūt pēc skata tas nedaudz atgādina lidojošo šķīvīti, taču tam ir ļoti interesanta skaņa, kas attīra domas. „Tas būs koncerta simbols, jo, kad šis instruments nonāca pie manis, pirmoreiz aizgāju uz Tiguļkalnu, apsēdos ozolu apļa vidū un spēlēju šo instrumentu.

Iespējams, ka tieši hangs un meditatīvā skaņa bija impulss, ka kalnā vajadzētu sākt rīkot meditatīvus koncertus.

Šis instruments ļoti labi saskan ar kokli, ar senajiem gruzīnu dziedājumiem, tāpēc domāju, ka sestdienas vakarā būs arī kopīga muzicēšana.”

Vīru kvartetu atklāj sieviešu klosterī

Par to, kur noskatīts gruzīnu kvartets, Raimondam ir īpašs stāsts. „Koncertu rīko Pasaules mūzikas un mākslas fonds, kuru esmu dibinājis kopā ar žurnālisti Guntu Slogu un rakstnieci Noru Ikstenu, kas ir precējusies ar gruzīnu rakstnieku Levanu Beridzi. Viņš mani jau vairākkārt aicinājis ciemos uz Gruziju, kur beidzamo reizi biju 1988. gadā, kad vēl mācījos skolā. Pagājušajā gadā un šogad vairākas reizes viesojos Gruzijā, satikos ar mūziķiem un devāmies arī izbraucienā pa Gruziju. Nokļuvām arī Vardzijā – pilsētā, kas pirms vairākiem tūkstošiem gadu izveidota klintīs un kur šobrīd vairs dzīvo tikai četri mūki. Viņi ieteica iegriezties netālajā sieviešu klosterī, ko arī būtu vērts apskatīt.”

 

Klosterī Raimonds no kādas māsas dabūjis ierakstu, kuru, atpakaļceļā noklausoties mašīnā, sapratis – tas ir tas, ko gribētu dzirdēt Tiguļkalnā, jo šī mūzika šai vietai lieliski piestāvētu! „Negribu to veidot kā tradicionālu koncertu, kurā ir mūziķi un klausītāji, bet – lai visi aplī esošie veido kopīgu enerģijas strāvojumu un garīgu meditāciju,” vēl par sestdienas koncertu piebilst idejas autors.

Tautas mūzika nav jāliek muzejā

Nākamais lielais projekts, kam Raimonds cītīgi gatavojas, ir Dziesmu svētku programmā iekļautais tautas mūzikas koncerts „Raksti”. „Iecere ir koncerta laikā izdzīvot vienu cilvēka zemes dienu – rīta, dienas un vakara daļu. Pirms vairākiem gadiem aizsāku ciklu ar nosaukumu „Rīta un vakara dziesmas” – mūzika, ko liku krātuvē, jo man tas bija kaut kas īpašs,” bilst mūziķis.

 

Rīta daļu atklās mūziķis, valodnieks un instrumentu meistars Ivars Hermanis, kurš spēlēs paša darināto rata liru – nepamatoti piemirstu instrumentu. Katrai koncerta daļai ir izvēlēta arī vadītāja jeb saimniece, kas klausītājus iepazīstinās ar notikumiem un priekšnesumiem.

„Rīta daļai tā būs koklētāja Laima Jansone, dienas daļu vadīs Ventspils zāļu sieva un teicēja Līga Reitere – ļoti kolorīta personība, savukārt vakara daļu   Ilga Reizniece, kura noslēgumā apsolījusi klausītājus un mūziķus ievadīt dančos. Un, kā jau kārtīgos dančos pieklājas, būs arī sadziedāšanās!”

Šajā koncertā skanēs gan „tīrā” latviešu folklora, gan tautasdziesmu apdares, jo, kā teic Raimonds Tiguls – es gribēju parādīt klausītājiem, ka tautas mūzika nav kaut kas tāds, kas ielikta muzejā un ir garlaicīga. „Ceru, ka to parādīs gan Ivars Jansons, gan Laima Jansone ar savu kokli, gan „Auļi” – kā var attīstīt tautasdziesmu. Gribam parādīt, ka tas viss ir dzīvs, procesā un attīstās.”

1 komentāri

Aija

10.06.2013 23:37

Paldies par šo vakaru! Tas bija neiazmirstams muzikāli-maģisks piedzīvojums! Paldies par ticību gaišajam un labajam visapkārt!