Pamodināt latviskumu. Saruna ar Birutu Ozoliņu un DJ Monsta

Pamodināt latviskumu. Saruna ar Birutu Ozoliņu un DJ Monsta
Mārtiņš Otto, Rīga 2014 . Biruta Ozoliņa un DJ Monsta
Tas, ka koklētāja un folkmūziķe Biruta Ozoliņa un dīdžejs Monsta (viņš arī Uldis Cīrulis) izdod debijas albumu, mazliet pārsteidz, jo sajūtu līmenī šķiet, ka šī tik harmoniskā tautas un elektroniskās mūzikas sadraudzība pastāv jau gadiem ilgi un izdevusi ne vienu vien ierakstu. Tomēr fakti ir nepielūdzami, pirmdien, 10. jūnijā, pēc trīs gadu kopīgas darbošanās abi mūziķi izdod debijas albumu – „Sauli sēju”.

Viņi abi ir spējuši saskatīt folklorā to dzīvo pavedienu, kas ļauj attīstīt tradīciju tālāk, muzicēt, tai nezaudējot neko no savas patības un autentisma, organiski saplūstot ar elektroniskās mūzikas ritmiem.

Albumā iekļautās divpadsmit Latgales un Kurzemes novada tautasdziesmas atklāj jaunus apvāršņus tautas mūzikas aranžijās, kur etniskā un elektroniskā mūzika nevis piekāpjas viena otrai, bet gan ciešā mijiedarbība izceļ viena otras unikalitāti.

DJ Monsta: Ideja par albumu radās pirms diviem gadiem, un visu šo laiku pie ir rūpīgi strādāts, bet pati sadarbība ilgst trīs gadus...

Biruta Ozoliņa: ...un tautasdziesmas tapušas vēl senāk (smejas).

Pirms pāris gadiem tapa jūsu koncertprogramma „Nebeidzams gabaliņš dzīves”. Vai arī šis albums turpina iesākto stāstu stāstīšanu un ir uzskatāms par šīs programmas turpinājumu jau ieraksta formātā?

DJ Monsta: , šis ir kaut kas pavisam cits. Mēs arī albuma tapšanas gaitā nedomājām to sasaistīt ar programmu „Nebeidzams gabaliņš dzīves”. Šoreiz koncepcija ir pavisam cita, vairāk akcentēta pati tautasdziesma.

Iepriekš intervijās esi teicis, ka satikšanās ar Birutu tevī ir pamodinājusi latviskumu.

DJ Monsta: Tas ir vairāk sajūtu līmenī, kad apzinies piederību zemei, kurā dzīvo. Drīzāk tāds iekšējais stāvoklis. Esmu arī vairāk sācis interesēties par tautas mūziku. Mēs ar Birutu pēdējā laikā diezgan bieži sazvanāmies, runājam par mūziku, vēsturi un tautas mūzikas instrumentiem.

Varbūt pats esi mēģinājis kaut ko arī spēlēt?

DJ Monsta: Jā, es vakar vakarā kopā ar saviem bērniem spēlēju kokli.

Un kāds instruments ir kokle?

DJ Monsta: Latvisks, ļoti nomierinošs. Man dienas gaitā sakrājas diezgan daudz dažādu darbu, un tad kokle palīdz arī noņemt stresu. Tāds meditatīvs process.

Biruta Ozoliņa: Jā, bērnus var ātri iemidzināt.



 


Nupat gan sociālajos tīklos klejoja salīdzinājums, ka Laima Jansone spēlējot kokli kā Džimijs Hendrikss ģitāru. Tad jau kokle nemaz nav tik viennozīmīgi meditatīvs un rāms instruments.

DJ Monsta: Pati kokles skaņa tomēr ir nomierinoša, stabilizējoša. Kad latvietis dzird kokli, viņš, moderni sakot, „saliek linku” ar to, kas viņš ir.

Biruta Ozoliņa: Par stilu runājot, Laimai šobrīd ir periods, kad temperaments laužas ārā pa visām vīlēm. Un tas ir brīnišķīgi, ka viņa šādi izpauž savu būtību. Bet nav tā, ka Laima būtu vienveidīga. Ir arī trauslās, smalkās stīgas.

Būtībā kokles ir dažādas – atkarīgs no meistara, kurš tās izgatavo. Latvijā ir divas lielas kokļu grupas – Latgales kokles un Kurzemes kokles.

Tās atšķiras pēc uzbūves. Latgales koklei ir lielāks korpuss, pagarināts tā saucamais spārns, kas dod dobjāku, tumīgāku skanējumu. Kurzemes koklīte ir maziņa, salīdzinoši pat miniatūra. Manu pirmo kokli gatavoja nu jau mūžībā aizgājušais meistars Donāts Vucins, tagad man jau gandrīz gadu ir Eduarda Klints veidota kokle, pavisam jauna.

Koklei, kļūstot vecākai, mainās tās skaņa?

Biruta Ozoliņa: Kokles skaņa ir diezgan atkarīga no cilvēka, kurš to lieto, kā arī cik ilgi lieto. Pati jūtu, ja neesmu ilgāk spēlējusi, tad koklīte man vairs „neatbild”. Ar instrumentu jādraudzējas, tas jāskandina. Tur ir kaut kāda mistika.


 

Kāpēc tautas mūzikai būtu jākļūst modernākai, jāatraujas no saknēm?

DJ Monsta: Par šo tēmu esam daudz diskutējuši. Manuprāt, kad tautasdziesmas tapa, izteiksmes līdzekļi un mūzikas instrumenti bija tādi, kādi bija, tagad ir daudz vairāk mūzikas instrumentu, ar ko varam izteikt emocijas. Arī pati tautasdziesma no brīža, kad radusies, līdz mūsdienām nav nonākusi pilnīgi autentiska, kā no vienpadsmitā vai devītā gadsimta. Gadsimtu gaitā tā ir adaptējusies, pilnveidojusies, un arī mēs to mazliet piemērojam šim laikmetam.

Vai kādreiz Biruta tev saka – stop, nu jau ir par daudz modernā?

DJ Monsta: Biruta, ir tā bijis?

Biruta Ozoliņa: Šis process ir ļoti labi sabalansēts. Mums abiem ir līdzīga sajūta, saprotamies bez vārdiem, kad ir par daudz, un tad arī līdzīgi reaģējam.

DJ Monsta: Man arī tas nav pašmērķis. Vienkārši veidojam tautasdziesmām jaunu vidi.

Kādus vēl veiksmīgus piemērus vari ieteikt, kur tautas mūzika organiski sadzīvo ar elektroniku?

DJ Monsta: Latvijā būs grūti, bet no ārvalstu māksliniekiem iesaku grupu „Hidden Orchestra”. Grupā spēlē divi bundzinieki, čelliste un cilvēks ar sintezatoriem. Viņi spēlē kaut ko starp džezu, folkmūziku un elektroniku. Dažas tēmas viņiem ir izteikti skotiski tautiskas, dažas pilnīgi džezīgas.

Kā izvēlaties tautasdziesmas, kas skanēs jūsu koncertos un albumā?

Biruta Ozoliņa: Mans atlases princips ir pašas iekšējais filtrs. Tas pasaka priekšā, kas man sanāks un kas nē. Man pat var dziesma patikt, ir pat atlasīts materiāls, ko es gribētu nākotnē spēlēt un dziedāt, bet, ja neaiziet, tad neaiziet.

Uldi, tu kādreiz esi ieteicis kādu dziesmu Birutai?

DJ Monsta: Nē, es pilnībā paļaujos uz Birutu.

Biruta Ozoliņa: Nekas, nekas. Drīz viņš arī dziedās un spēlēs (smejas).

 

Pavisam drīz būs Līgo un Jāņi. Varbūt ir kādas īpašas tradīcijas, ko ievērojat svētkos?

Biruta Ozoliņa: Cenšos Jāņus svinēt 21. jūnijā – īstajos saulgriežos, pirms tā lielā ļembasta. Pagājušajā gadā saulgriežus svinēju Turaidā, pasākumā, ko rīkoja „Māras loks” (Dievturības jeb latviskās Dieva ziņas atjaunošanas biedrība – red.). Tur bija tūkstošiem cilvēku, kuriem nevajadzēja alkoholu, lai justos priecīgi. Par to man bija liels prieks. Viņi mēģina restaurēt dievturības elementus, tāpēc tur skanēja dziesmas, kas nav tautasdziesmas, un man tas ir svešādi. Bet pasākums man ļoti patika. Arī šogad centīšos būt tādā vidē, kur notiek visas saulgriežu izdarības. Pati gan nevadu šādus pasākumus, labāk saplūstu ar tautu.

DJ Monsta: Man bieži šajos svētkos gadās arī strādāt, bet ja nē, tad vienkārši ar ģimeni aizbraucam uz laukiem, iekuram ugunskuru un mierīga atmosfērā sagaidām sauli.

Jūsuprāt, tikai laukos var „noķert” latviskuma sajūtu?

Biruta Ozoliņa: Parasti iebraucu Rīgā ar autobusu, izeju cauri tunelim... Visai tai nepieņemamai videi... Man grūti raksturot Rīgu kā vienu veselumu. Man Rīga savā labākajā veidā saistās ar maniem draugiem, ar vidi, kur es jūtos labi. Tās ir atsevišķas pilsētas daļas, kas saistās ar manu studiju laiku galvaspilsētā. Bet kopumā neraksturotu Rīgu kā latvisku pilsētu.

DJ Monsta: Jā, es piekrītu. Rīga ir multikulturāla pilsēta. Ir, protams, latviski elementi, arī atsevišķi pasākumi. Piemēram, ja Jāņi tiek pavadīti pilsētā, noteikti vajag doties uz līgošanu Dzegužkalnā.

Kurp vēl vestu savus ārvalstu draugus?

DJ Monsta: Nu, droši vien uz „Lido”, kaut cik latviskā atmosfērā paēst...

Biruta Ozoliņa: Noteikti uz operu. Latvijas Nacionālā opera ir vieta, kur pati ļoti labi jūtos. Brīvības piemineklis, Brāļu kapi. Tās ir klasiskas vietas, bet arī ļoti mīļas un nav zaudējušas savu individualitāti.

Kā jūs saprotat jēdzienu „Eiropas kultūras galvaspilsēta”?

DJ Monsta: Tā ir iespēja parādīt to, kas mums ir labs, pievērst sev uzmanību. Kad Tallina bija Eiropas kultūras galvaspilsēta, kopā ar Niku Gothamu (abi mūziķi darbojas kopīgā projektā „NiMo”) lasījām lekciju vienā no Tallinas – Eiropas kultūras galvaspilsētas pasākumiem. Viņi sev lieliski prata pievērst uzmanību visās kultūras jomās. Igauņi darbojās ar ļoti lielu pārliecību – esam vislabākā valsts Baltijā.

Biruta Ozoliņa: Jā, tas nozīmē, ka kādu laika sprīdi ir fokuss uz vienu noteiktu kultūrvidi. Un tas ļauj izvērtēt pašiem, kas labs un kas slikts. Tā drīzāk ir iespēja pašiem apzināties gan to, kas mums ir, gan arī to, kā mums nav.

Albuma „Sauli sēju” tapšanā piedalījušies: kontrabasists Toms Poišs, perkusionists Mikus Čavarts, koklētāja Laima Jansone, čellists Jānis Pauls un vijolniece Zane Estere Gruntmane. Ieraksta skaņu inženieris ir Sergejs Laletins, producents – pats Uldis Cīrulis jeb DJ Monsta. Ieraksts veikts Ventspils Livonijas ordeņa pilī un „Sound Division” studijā Rīgā, māsterēts „Soundimensions” Šveicē. Albuma dizainu veidojuši restauratore un māksliniece Agnija Ozola un mākslinieks Jānis Burmeisters. Albumu izdod „LikeISaid Agency”.

Noklausies dziesmu „Kur tu īsi buoleleņi” no albuma „Sauli sēju”!




 

0 komentāri

Komentāru nav