Svinēs izcilā ērģelnieka Pētera Sīpolnieka 100 gadu jubileju

Svinēs izcilā ērģelnieka Pētera Sīpolnieka 100 gadu jubileju
Publicitātes foto . ērģelnieks Pēteris Sīpolnieks
09-06-2013 A+ A-
Ar ērģeļmūzikas koncertu „Pēterim Sīpolniekam 100”, kas Rīgas Domā notiks 14. jūnijā plkst. 19.00, tiks svinēta izcilā ērģelnieka simt gadu jubileja, kultūras portālam „Rīga 2014” pavēstīja Rīgas Doma pārstāvji.

Koncertā piedalīsies ērģelnieki Marta Ozoliņa, Vita Kalnciema, Ligita Sneibe, Tālivaldis Deksnis, Atis Stepiņš, vijolniece Paula Šūmane, arī čelliste Agate Ozoliņa un Pēteris Ozoliņš. Koncerta programmā iekļauti F. Šūberta, Ž. Sibēliusa, J. Vītola, M. Zariņa, V. Šmīdberga un A. Stepiņa skaņdarbi.

stāsta muzikoloģe Ilma Grauzdiņa, latviešu ērģelnieka Pētera Sīpolnieka (1913–1984) laiks pie Doma ērģelēm sākās reizē ar Doma koncertzāles atklāšanu 1962. gada vasarā. „Tas turpinājās, māksliniekam darbojoties Latvijas Filharmonijas solista statusā līdz mūža pēdējam pavasarim. Bija pedagoga un direktora darbs (1947–1949) Jāzepa Mediņa mūzikas vidusskolā, direktora vietnieka, tad – direktora pienākumi (1958–1962) Emīla Dārziņa mūzikas vidusskolā. Toreizējie audzēkņi viņu atceras taisnīgu, cilvēcīgi saprotošu direktoru, kurš arī tajospolitiski skarbajos gadoscentās jauniešos uzturēt latvisku garu, saglabāt pašcieņu un cieņu pret patiesām kultūras vērtībām.”

Muzikoloģe arīdzan atgādina, ka kopā ar ērģelnieku Doma koncertos uzstājās Latvijas atskaņotājmākslas spožākās zvaigznesdziedātājas Leonarda Daine, Ilga Tiknuse, Arta Pile, Austra Valdēna, čellists Ernests Bertovskis, vijolnieks Valdis Zariņš, mežradznieks Arvīds Klišāns, vēl daudzi citi. Pakāpeniski viņiem piepulcējās arī krievu vokālās mākslas meistari, tostarp Irina Arhipova, Jeļena Obrazcova, Zāra Doluhanova, Bella Rudenko, Boriss Gmirja.

„Taču talantīgo latviešu ērģelnieku Pēteri Sīpolnieku pagājušā gadsimta septiņdesmitajos gados pazina ne tikai Rīgākoncertceļojumi mākslinieku veda pa visu plašo Padomju Savienību, kur, kopumā ņemot, labu ērģelnieku bija samērā maz, labu ērģeļuarī maz, taču  cilvēku vēlme dzirdēt ērģeļmūzikuļoti liela.

Un Sīpolnieks bija viens no pirmajiem, kurš Latvijas ērģelnieku labo slavu nesa tālu aiz Latvijas robežāmkoncertēja Maskavā, Ļeņingradā (Sanktpēterburgā), Aizkaukāzā, Vidusāzijā, Sibīrijas pilsētās.”

I. Grauzdiņa norāda, ka īpaši vēl pieminama Pētera Sīpolnieka pārliecība: „Mūsu pienākums ir spēlēt latviešu autoru ērģeļmūziku!” Šim vadmotīvam mākslinieks sekojis konsekventi. Turklāt jaunās kompozīcijas viņš ne vien pirmatskaņojis, bet spēlējis tās daudzreiz, regulāri, tādējādi būtiski rosinot arī komponistus jaundarbu sacerēšanai. radušies arī vairāki skaņdarbi „četrām rokām un četrām kājām” jeb ērģelnieku duetam. Šos darbus mākslinieks atskaņoja kopā ar dzīvesbiedri, arī ērģelnieci un gandrīz visu viņa koncertu asistenti Viju Vismani.

„Pēteris Sīpolnieks turpina dzīvot savos audzēkņossešdesmito gadu otrajā pusē viņš pāris gadu strādā ar konservatorijas fakultatīvās ērģeļspēles studentiem, bet pēc profesora Vanadziņa šīszemes gaitu noslēgumaar speciālās ērģeļklases studentiem, kuri tagad ir Latvijā un ārpus tās plaši pazīstami koncertējoši ērģelnieki. Šodien – 2013. gada 14. jūnijā, tieši sava Skolotāja dzimšanas dienāviņi ir Domā, lai ar pateicību pieminētu Pēteri Sīpolnieku. Tālivaldis Deksnis, Vita Kalnciema un Atis Stepiņš ir Mūzikas akadēmijas mācībspēki, Marta Ozoliņa cenšas uzturēt ērģeļmūzikas tradīcijas Kuldīgā, bet Ligita Sneibe šurp atbraukusi no savas pašreizējās mītnes zemes Zviedrijas. Katram piemiņas programmas skaņdarbam ir īpašs izvēles iemesls, katrs no tiem vai citādi ir saistīts ar Pēteri Sīpolnieku. Bet šo īpašo saikni iedomāties šoreiz ļauts katram klausītājam pašam. Jo būtiskais nav acīm saskatāms, un visdziļāk pārdzīvotais nav vārdiem izsakāms. Mūzikas skaņās gan...,” raksta Ilma Grauzdiņa.

0 komentāri

Komentāru nav