Uzsāk Eiropas mēroga 1989. gada liecību vākšanu

Uzsāk Eiropas mēroga 1989. gada liecību vākšanu
F64 . Baltijas ceļš, 1989
Eiropas digitālā bibliotēka „Europeana”, kas nodrošina vienotu, daudzvalodu piekļuvi Eiropas kultūras mantojumam, uzsākusi vērienīgu projektu „Europeana 1989”, kurā Eiropas iedzīvotāji tiek aicināti iesaistīties digitālās kolekcijas veidošanā par notikumiem, kas saistīti ar „dzelzs priekškara” krišanu.

Latvijas, Lietuvas un Igaunijas iedzīvotāji ir īpaši aicināti dalīties savos atmiņu stāstos par Baltijas ceļa akciju.

Liecību apkopošanas dienas Rīgā norisināsies no 22. līdz 24. augustam Esplanādes parkā, iepretim Raiņa piemineklim, nodibinājuma „Rīga 2014” atvērtajā birojā„Esplanāde 2014”.

22. augustā nodibinājuma „Rīga 2014” teltī Esplanādē vienlaikus norisināsies arī projekta „Europeana Newspapers” informācijas diena, kas vērsīs uzmanību uz tādu nozīmīgu digitālās bibliotēkas satura segmentu laikraksti un žurnāli. Šobrīd „Europeana” nodrošina piekļuvi 23 miljoniem digitalizētu grāmatu, filmu, gleznu, muzeja objektu un arhīva dokumentu no aptuveni 2200 satura veidotājiem visā Eiropā, tostarp arī materiāliem no Latvijas. Latvijas Nacionālā bibliotēka drīzumā vēl papildus piedāvās 500 000 lapaspuses digitalizētu laikrakstu gan „Europeana”, gan LNB laikrakstu bibliotēkā www.periodika.lv lasītājiem.

Viļņā stāstu apkopošanas dienas ir paredzētas 9. un 10. augustā; Panevēžā – 13. augustā; Tallinā no 30. līdz 31. augustam savas atmiņu liecības iesniegt tiks aicināti Igaunijas iedzīvotāji.

Projekts „Europeana 1989” tika svinīgi atklāts 8. jūnijā Varšavā ar publiskām debatēm un kolekcijas pirmo digitālo materiālu apkopošanu. Atklāšanā piedalījās Eiropas partnervalstu projekta īpašie vēstnieki. Latviju atklāšanas pasākumā pārstāvēja Latvijas Nacionālās bibliotēkas direktors Andris Vilks un „Europeana 1989” projekta Latvijas vēstniece, politiķe un žurnāliste Sarmīte Ēlerte.

Lietuvas projekta vēstnieka lomu uzņēmies viens no Lietuvas neatkarības kustības līderiem Vītauts Landsberģis (Vytautas Landsbergis), savukārt Igauniju pārstāv Igaunijas neatkarības kustības līderis un politiķis Tunne Kelams (Tunne Kelam), Čehiju – tulkotājs un viens no „Samta revolūcijas” aktīvistiem Petrs Janiška (Petr Janyška), Vāciju – publicists un cilvēktiesību aizstāvis Volfgangs Templins (Wolfgang Templin), Ungāriju – bijušais disidents un cilvēktiesību aktīvists Laslo Rajks (László Rajk), Poliju – rakstnieks, publicists un politiķis, pirmais nekomunistiskais premjers Austrumu blokā pēc Otrā pasaules kara Tadeušs Mazoveckis (Tadeusz Mazowiecki), kā arī fotožurnālists Kriss Nīdentāls (Chris Niedenthal), kurš dokumentējis gan dzīvi aiz „dzelzs priekškara”, gan tā krišanas laikā. Nīdentāla darbi saņēmuši starptautiskus apbalvojumus un publicēti lielākajos pasaules medijos.

 

 

Debašu noslēgumā projekta vēstnieki klātesošos iepazīstināja ar saviem atmiņu stāstiem un līdzpaņemtajām piemiņas lietām, tādējādi aizsākot 1989. gada liecību vākšanas dienas. Atnestās piemiņas lietas bija ļoti dažādas, sākot ar brošūrām un rotaļu lācīti līdz pat šim brīdim lielākajam digitalizētajam objektam – 80. gados Polijā ražotai „Polonez” automašīnai. Projekta Latvijas vēstnieces Sarmītes Ēlertes līdzpaņemtā atmiņu liecība bija radioaparāts „Abava” – lieta, ko neatkarības laikā teju katrs Latvijas iedzīvotājs nēsāja sev līdzi, lai sekotu straujajai notikumu attīstībai. Radioaparāts tika nofotografēts un tā attēls augšupielādēts „Europeana 1989” tīmekļa vietnē www.europeana1989.eu

„Divi miljoni cilvēku no visām Baltijas valstīm sadevās rokās uz 15 minūtēm, lai miermīlīgi parādītu pasaulei, ka neatkarība ir nepieciešama visās valstīs. Man tas bija ļoti emocionāls notikums. Domāju, ka tie, kas piedalījās Baltijas ceļā, šo notikumu atminēsies visu mūžu,” akcentē Sarmīte Ēlerte.

Baltijas valstu kontekstā „Europeana 1989” mērķis ir elektroniski atainot vēsturiskos Baltijas ceļa notikumus projekta digitālajā kartē.

Sākot no 11. jūnija Baltijas iedzīvotāji ir aicināti iesaistīties, pievienojot savu atmiņu stāstus, fotogrāfijas, video vai skaņas ierakstus un atzīmēt kartē to vietu, kur stāvējuši 1989. gada 23. augusta Baltijas ceļa laikā.

„Vēsture nav tikai muzejos un citās institūcijās glabātie materiāli, vēsture ir tas, ko piedzīvojuši un pieredzējuši reāli cilvēki. Mums ir jālepojas ar savu pieredzi un uzkrātajām zināšanām par valsts notikumiem, tāpēc stāstos par pagātni mums ir jādalās, lai veidotu valsts vēsturi,” saka Džila Kazinsa (Jill Cousins), „Europeana” izpilddirektore.

Projekts Baltijas valstīs tiek organizēts sadarbībā ar Latvijas Nacionālo bibliotēku, Lietuvas Nacionālo bibliotēku un Igaunijas Nacionālo bibliotēku.

0 komentāri

Komentāru nav