„Džons Keidžs un videomāksla” Mazajā Mežotnes pilī

„Džons Keidžs un videomāksla” Mazajā Mežotnes pilī
Publicitātes foto . Mazā Mežotnes pils
13-06-2013 A+ A-
14. jūnijā plkst. 20.00 Mazā Mežotnes pils atklās vasaras koncertsezonu ar komponistu Džona Keidža, Pētera Plakida un Dmitrija Šostakoviča skaņdarbu programmu pianista Jura Žvikova un Latvijas Nacionālās operas klavieru trio „Opera” izpildījumā. Mūziku koncertā „Džons Keidžs un videomāksla”, kas notiek „Rīgas festivāla” ietvaros, papildinās režisora un videomākslinieka Roberta Rubīna īpaši šim koncertam gatavotās videoprojekcijas.

Džona Keidža mūzikas eksperts, pianists Juris Žvikovs koncertā atskaņos komponista sonātes un interlūdijas sagatavotām klavierēm, arī kopā ar vijolnieci Svetlanu Okuņu un čellisti Ingu Sunepu atskaņos Pētera Plakida „Romantisko mūziku” vijolei, čellam un klavierēm un Dmitrija Šostakoviča „Trio mi minorā”.

Daļu programmas aizņems Džona Keidža mūzikaizdompilnā nejaušības slavētāja un kaislīgā sēņu pētnieka Keidža idejas veidojušas apvērsumu priekšstatos par mūziku. Mūzikas vēsturnieki Keidžu uzskata par konceptuālisma ieviesēju skaņumākslālūk, Keidža izteikums, kas labi raksturo viņa uzskatus:

„Komponistam jāatmet vēlme kontrolēt skaņu, viņam jāatbrīvo gars no mūzikas un jāattīsta tādi izteiksmes līdzekļi, kas ļauj skaņām būt tām pašām, nevis cilvēka izdomāto teoriju nesējām vai cilvēcisku jūtu izpausmēm.”

Amerikāņu izcelsmes mūziķis, mūzikas teorētiķis un filozofs, kā arī mikologs (sēņu pētnieks) Džons Keidžs (1912–1992) bija viens no ietekmīgākajiem un provokatīvākajiem 20. gadsimta komponistiem un domātājiem, uzskatīts par avangarda līderi mūzikā un ambientās mūzikas pamatlicēju. Viņš pazīstams arī kā jaunu tembru meklētājs un drosmīgs eksperimentētājs, kurš azartiski rīkoja performances un hepeningus, apbrīnoja klusumu un cīnījās par skaņas „cilvēktiesībām”. Keidžs ir klusuma jaunatklājējs Rietumu kultūrā, viņa populārākais skaņdarbs ir „4:33” (1952) jeb četras minūtes un trīsdesmit trīs sekundes klusuma. Viens no amerikāņu komponista radikālākajiem teicieniem – „Sounds we hear are music” („Viss, ko dzirdam, ir mūzika”) – satricināja līdzšinējos priekšstatus par mūziku un tās uztveri, pozicionējot pavisam jaunu pārliecību: jebkura skaņa ir mūzika, ja vien tajā attiecīgi ieklausās. Keidžs mēdza pārbūvēt mūzikas instrumentus, pielāgojot tos savām skaniskajām idejām, kā arī par mūzikas instrumentiem padarīja sadzīves priekšmetus, kuru skaniskais izmantojums izpildījumā uz skatuves klausītājiem līdz tam nebija iedomājams.

Programmas otrajā daļā – Plakidis un Šostakovičs. Ievērojamā komponista, lieliskā pianista un izcilā pedagoga Pētera Plakida „Romantiskā mūzika”, pēc autora teiktā, balstās uz vienlaicīgu kontrastu: opusa sākumdaļā stīginstrumenti skan romantiski, bet klavierpartija – antiromantiski. Mūzikai attīstoties, izveidojas diezgan asa konfliktkulminācija. Viss beidzas samierinoši, apskaidroti.

„Romantiskā mūzika” tapusi Alfrēda Kalniņa 100. dzimšanas dienas laikā, un skaņdarba romantiskā puse netiešā veidā ir sveiciens Alfrēdam Kalniņam.

Dmitrija Šostakoviča Otrais klavieru trio ir komponista veltījums drauga Ivana Sollertinska piemiņai. Sollertinskis (1902–1944) bija fenomenāli erudīts mūzikas zinātnieks, teātra eksperts, romāņu valodu zinātājs, cilvēks ar enciklopēdiskām zināšanām, Ļeņingradas Konservatorijas profesors un Ļeņingradas Filharmonijas mākslinieciskais vadītājs. Viņš nomira sirdslēkmes dēļ 1944. gada naktī no 10. uz 11. februāri – dažas dienas pēc tam, kad tika teicis ievadvārdus Šostakoviča Astotās simfonijas atskaņojumam Novosibirskā. Interesanti, ka krievu mūzikas vēsturē klavieru trio palaikam kļuvuši par piemiņas skaņdarbiem – Čaikovskis rakstīja Nikolaja Rubinšteina piemiņai, Rahmaņinovs savā trio pieminēja Čaikovski, Arenskis komponēja veltījumu Karla Davidova piemiņai. Nu bija Šostakoviča kārta tērpt mūzikā atmiņas par vīru, ko pats sauca par savu tuvāko draugu.

Biļetes uz koncertu „Džons Keidžs un videomāksla” un citiem „Rīgas festivāla” koncertiem pieejamas visās „Biļešu paradīzes” tirdzniecības vietās un internetā www.bilesuparadize.lv.

0 komentāri

Komentāru nav