Radošums pāri visam meklējams Naivās mākslas muzejā

Radošums pāri visam meklējams Naivās mākslas muzejā
Kaspars Garda, Rīga 2014 . Dzintars Zilgalvis rāda leģendārās dejotājas Vijas Vētras darbu
Trešdienas, 19. jūnija, pēcpusdienā kultūras un mākslas centrā „Noass” AB dambī tiks atklāta Naivās mākslas muzeja pamatekspozīcija. Tādēļ nedēļas sākumā paciemoties uz „Noasu” devās arī kultūras portāls „Rīga 2014”, tādējādi kļūstot par jaunā muzeja ekspozīcijas iekārtošanas aculieciniekiem un pie viena papriecējot acis ar pašu vērienīgāko darbu – sienas panno –, kas tapis no leģendārās dejotājas Vijas Vētras vairāk nekā trīsdesmit apgleznotajām kastītēm, ko vienā lielā darbā apvienojis mākslinieks Pēteris Sidars.

Beidzot atrastas īstās mājas

„Vijai Vētrai šogad ir deviņdesmit gadu jubileja, un es viņai svēti apsolīju, ka sarīkošu izstādi. Tagad sāksim ar nelielu ekspozīciju, un tad jau redzēsim, vai Vija pati vēlēsies to papildināt. Viņa, kā allaž, vasarā uzturas Latvijā, radot jaunus darbus,” Vijas Vētras veikumu komentē jaunā projekta un arīdzan „Noasa” vadītājs Dzintars Zilgalvis, atgādinot, ka pirms vairākiem gadiem „Noasā” izstādītie darbi bija skatāmi Andrejsalā izvietotajā Naivās mākslas muzejā: „Tas bija kā satelītpasākums vai drīzāk – ievadpasākums Andrejsalai kā kultūras salai. Savukārt tagad muzejs pārcēlies uz savām pastāvīgajām mājām – kultūras un mākslas centru „Noass” un „Betanovuss”. Esam pretī Vecrīgas panorāmai, turklāt pašā Rīgas sirdī.”

 

Starp citu, Naivās mākslas muzeja pamatekspozīcijai, kas veltīta Rīgai kā Eiropas kultūras galvaspilsētai un paredzēta kā sabiedrības radošuma veicināšanas projekts, dota devīze „Es Būšu muzejā”, īpaši akcentējot, ka vārdi „Es” un „Būšu” pavisam noteikti jāraksta ar lielo burtu.

 „Beidzot mums ir t. s. baltās muzeja vai izstāžu sienas, kādu nebija Andrejsalā (tur bija dēļu sienas), tagad ir speciāli izveidotas tādas telpas, kādas pienāktos īstai izstāžu zālei vai muzejam,” to, kādēļ pagaidām aplūkojama pamatekspozīcija, skaidro Dzintars Zilgalvis, sarunas laikā koriģējot puišus, kas uz otrā stāva telpu nes koka skulptūras: „Te ir šaurā bezizeja, un tās skulptūras ir diezgan trauslas, tāpēc, lūdzu, nesiet uzmanīgi!”

Mākslu mijiedarbības vietas

Jaunais muzejs darbosies katru dienu no pulksten divpadsmitiem līdz sešiem pēcpusdienā. „Bija domāts, ka pirmdienas varētu būt brīvdienas, taču izskatās, ka mums brīvdienu nebūs, un apmeklētāji laipni tiks gaidīti katru dienu. Turklāt, lai gan priekšroka tagad tiks dota vizuālajai mākslai, blakus telpā ir uzstādīta maza skatuvīte, kur norisināsies izrādes. Vēl šonedēļ te notiek Olgas Žitluhinas veidotais laikmetīgās dejas festivāls „Laiks dejot”, un laika gaitā būs arī citas aktivitātes. Tas arī bija mūsu galvenais uzstādījums – lai mijiedarbojas gan vizuālā māksla, gan aktiermāksla, gan dejas māksla un mūzika.

 

Mēs mēģināsim atdzīvināt to tradīciju, ka cilvēks kā radoša personība ir spējīga darboties dažādās jomās un arī baudīt ne tikai mūziku vai vizuālo mākslu atsevišķi.”

Dzintars arī palepojas, ka jaunās muzeja telpas ir gana plašas, lai tajās izstādītu piecdesmit darbu – gleznas un skulptūras – jo muzeja rīcībā ir tilpne, pirmā stāva telpa un jaunuzbūvētais otrais stāvs. Savukārt, atgriežoties pie ekspozīcijas, Dz. Zilgalvis norāda, ka vēl viena devīze, kas nāk klāt ekspozīcijai, ir – naivā māksla mūsdienu mākslas vai laikmetīgās mākslas kontekstā. „Tas arī ir būtiskākais, ko rādām, jo nenoniecinām nevienu. Radošais gars stāv pāri visam jeb radošums, radošums un vēlreiz radošums! Un man šķiet, ka tas viss tiešām dzīvi padarīs interesantāku.”

Mīļš, sirdij tuvs un jauks

Taujāts, kāda būtu naivās mākslas definīcija, un vai ar to nodarbojas diplomēti mākslinieki, vai arī cilvēki, kas mākslu nav studējuši, Dzintars sirsnīgi smejas: „Nu, nav jau naivā māksla pārgudrā vai nopietnā māksla. Vai nu māksla ir, vai nu mākslas nav. Māksla vairāk ir cilvēka radošā izpausme, un, ja skatāmies no divdesmitā gadsimta mākslas vēstures, daudzi mākslinieki, kuri sākotnēji nosaukti par naivistiem, ir mūsdienu mākslas vēstures neatņemama sastāvdaļa. Šo kustību aizsāka franči, bet, šķiet, to nupat pārņēmusi visa Eiropa, un izstāda visi lielie muzeji.”

 

 

 

Starp citu, muzejā būs apskatāmi ne tikai Latvijas mākslinieku darbi; izrādās, ka ārzemju izstādēs daudzi mākslinieki savus darbus dāvinājuši Naivās mākslas muzejam. „Mums ir pārstāvēta Eiropa, Izraēla, Amerika, tā ka kolekcija veidojas plaša. Laika gaitā darbus mainīsim,” sola Dzintars, atklājot, ka arī kādreiz labi pazīstamais dzejnieks Jāzeps Osmanis ir vairāku naivisma stilā darinātu darbu autors.

„Līdz šim neviens nav apvainojies par nosaukumu „naivā māksla”. Tas drīzāk ir tāpēc, lai kaut kā ievadītu cilvēkus, ka tas ir kaut kas mīļš, sirdij tuvs un jauks. Un mazliet varbūt arī literārs. Tas varētu būt šo mākslu raksturojošais.”

Dzintars arī skaidro, ka nākamgad, kad Rīga kļūs par Eiropas kultūras galvaspilsētu, Naivās mākslas muzeja ekspozīcija varētu tikt izvietota arī t. s. „Stūra mājā”, taču tur nebūs pastāvīgs muzejs. „Cik pašlaik zināms, ekspozīcija darbosies tikai vasarā, jo izskatās, ka šo namu nav paredzēts apkurināt. Bet mums ir brīnišķīga kolekcija, ko tur izstādīt un ko esam nodēvējuši „Par spīti visam”, jo daudzi no autoriem ir izcietuši gan lēģerus, gan kara šausmas, arī padomju laika represijas. Taču šajā periodā tapušie darbi ir ļoti optimistiski, kas nekādi neliecina par izsūtījuma vai ieslodzījuma grūtībām. Kad vaicājām, kur slēpjas šo darbu fenomens, mākslinieki atbildēja – ja mēs kaut vienu dienu būtu ļāvušies pesimismam, nebūtu izdzīvojuši garos ieslodzījuma gadus... Domāju, ka tā būs brīnišķīga izstāde.”

0 komentāri

Komentāru nav