Maija Kovaļevska: „Esmu latviete!”

Maija Kovaļevska: „Esmu latviete!”
Kaspars Garda, Rīga 2014 . operdziedātāja Maija Kovaļevska
Una Griškeviča
23-06-2013 A+ A-
„Publikas uzmanības prioritāte, protams, bija Maija Kovaļevska. Viņas pērļaini dzidrais, tīrskanīgais, taču arī glāsmainais soprāns skanēja gan apgaroti un sapņaini, sirsnīgi, silti un līdzeni, piemēram, ārijā „Come in quest’ora bruna”, gaidot iemīļoto, gan trauksmaini, ciešā sazobē ar skatuves partneriem izšķirīgos drāmas samezglojumu mirkļos,” tā pēc Verdi operas „Simons Bokanegra” koncertuzveduma 1. februārī Lielajā ģildē recenzijā rakstīja laikraksts „Diena”. Pēc tam šo izrādi ar Maijas piedalīšanos bija iespēja izbaudīt arī Vīnes Operas apmeklētājiem. Savukārt šovasar Maijas ceļi ved uz Ķīnu, Itāliju un Buenosairesu, kur viņa Mocarta operā „Figaro kāzas” dziedās Grāfienes lomu.

Lai uzzinātu, kas jauns notiek Maijas dzīvē, kas viņu aizkustina un uztrauc, kāda ir viņas ikdiena, dziedātāju uz sarunu virtuālajā vidē aicināja mūzikas žurnāls „Figaro”. Savukārt, nesen viesojoties Rīgā, Maija labprāt piekrita nelielai fotosesijai īpaši kultūras portālam „Rīga 2014”.

Foto: Kaspars Garda, Rīga 2014

Šogad februārī, viesojoties Rīgā Verdi operas „Simons Bokanegra” koncertuzvedumā, daudzus pārsteidzāt ar savu jauno vizuālo tēlu. Kādēļ nolēmāt to darīt?

Man patīk pārsteigumi un pārmaiņas gan uz skatuves, gan ikdienā. Esmu vairākkārt mainījusi matu krāsu – no sarkanas līdz blondai. Mani aizrauj, kā grims un matu sakārtojums var mainīt cilvēka vizuālo tēlu un to pilnībā pārveidot.

Varbūt ārējā tēla maiņa rosinājusi arī citas izmaiņas, piemēram, tiekšanos uz jaunām lomām?

Balss attīstās Verdi operu virzienā. 2013. gads ir komponista Džuzepes Verdi divsimt gadu jubilejas gads, tādēļ īpašs prieks, ka varu to nosvinēt ar divām jaunām Verdi lomām – Amēliju (Mariju) un Violetu.

Foto: Kaspars Garda, Rīga 2014

Pēc jautājuma par veiksmīgo tēla maiņu loģiski šķiet pajautāt, vai starp lomām un izrādēm varat atlicināt laiku tīri sievišķīgām lietām: veikaliem, skaistumkopšanai, arī grāmatu lasīšanai, vārdu sakot, visam, kas nav saistīts ar mūziku?

Paldies par komplimentu! Jauki, ka mana vizuālā tēla maiņa cilvēkiem patīk. (Smaida.) Protams, es labprāt atlicinātu vairāk laika sievišķīgām lietām. Neslēpšu, ka mana vājība ir skaistas kurpes, sporta zāles un SPA apmeklēšana, labprāt arī lasu grāmatas un eju uz kinoteātri. Kā redzat, pavisam ikdienišķas lietas.

Un kā ir ar kulināriju: vai labprāt mēdzat saimniekot virtuvē pie plīts, ja vien ir tāda iespēja? Varbūt jums ir arī kāds „firmas” ēdiens, ar ko mēdzat uzcienāt draugus un ciemiņus?

Virtuvē saimniekoju labprāt! Man tik tiešām patīk gatavot ēdienu un pacienāt tuvākos cilvēkus, cenšoties iepriecināt. Tas ir radošs process! Man ļoti patīk itāliešu un japāņu virtuve, jo īpaši – zivju ēdieni. No desertiem vislabāk man izdodas tiramisu.

Foto: Kaspars Garda, Rīga 2014

Rīgas publika „Simonā Bokanegrā” jūs uzņēma ar lielu atsaucību. Pēc tam šo lomu Vīnē dziedājāt kopā ar leģendāro dziedātāju Plasido Domingo, kuram jūsu karjerā, šķiet, arī ir īpaša vieta. Kā pagāja šīs izrādes un kā tās uztvēra Vīnes publika?
Fantastiski! Nekad mūžā nebija dzirdēti tik ilgi aplausi un stāvovācijas – trīsdesmit četrdesmit minūtes pēc katras izrādes! Dziedāt kopā ar šo lielisko mākslinieku ir īpaša dāvana un gods. Domingo neapšaubāmi ir viena no visizcilākajām personībām visā operas vēsturē. Un man ir patiess prieks, ka šo lomu pirmo reizi nodziedāju tieši dzimtajā Rīgā.

Kāds jūsu kolēģis reiz intervijā izteicās, ka Rīgas un arī Latvijas publika esot ļoti izlutināta un atturīga. Kāda tā šķiet jums salīdzinājumā ar publiku citur pasaulē?

Absolūti šim izteikumam nepiekrītu! Uzskatu, ka Rīgas un arī Latvijas publika ir ļoti atsaucīga, inteliģenta un spēj novērtēt patiesas muzikālās vērtības. Latvieši no sirds mīl mūziku. Daudzi ir mācījušies mūzikas skolās, dzied koros vai dejo. Tāpēc arī mums ir Dziesmu un deju svētki, ko ar nepacietību gaidām atkal šovasar.

Foto: Kaspars Garda, Rīga 2014

Par savām aktivitātēm un jaunumiem dalāties sociālajā tīklā „Facebook”. Taču arī tie, kas to nelieto, labprāt uzzinātu, kas jauns notiek jūsu dzīvē, pie kādām lomām strādājat.

Pati ar „Facebook” īpaši neaizraujos, jo man tam vienkārši neatliek laika. Taču man bija milzīgs pārsteigums, kad čehu opermīļi „Facebook” sociālajā tīklā izveidoja manu lapu „Maijas Kovaļevskas fanu klubs”. Tur ikviens interesents var izlasīt par jaunumiem un uzzināt, pie kādām lomām strādāju.

Foto: Kaspars Garda, Rīga 2014

Visu interviju ar Maiju Kovaļevsku lasi žurnāla „Figaro” jūnija/augusta numurā. Žurnāls „Figaro” nopērkams preses tirdzniecības vietās visā Latvijā. Žurnāla mājaslapā arhīvā izdevuma iepriekšējos numurus lasiet bez maksas!

 

0 komentāri

Komentāru nav