„Homo Novus” šogad – Kastelluči, Rau un citu režisoru darbi

„Homo Novus” šogad – Kastelluči, Rau un citu režisoru darbi
LETA . no kreisās – režisors Viesturs Meikšāns, Zane Zajančkauska un festivāla veidotāja Gundega Laiviņa
20-06-2013 A+ A-
Šoruden Rīgā notiks desmitais Starptautiskais Jaunā teātra festivāls „Homo Novus”, kas šoreiz saviem skatītājiem piedāvās iespēju noskatīties nozīmīgus ārvalstu viesu darbus un arī pašmāju labāko mākslinieku veikumu.

Kopumā festivāla laikā tiks izrādītas 12 izrādes, kas būs skatāmas ne tikai teātru telpās, bet arī citā vidē, piemēram, mežā, dzīvoklī un pilsētas ielās.

„Homo Novus” notiks no 2. līdz 8. septembrim un piedāvās viesizrādes, izrāžu programmu „Pilsēta un daba”, kurai top arī vācu režisores un latviešu mākslinieku sadarbības projekts „Zudušie dārzi”, un festivāla desmitgadei veltītu 11 pašmāju mākslinieku jaundarbu kolekciju „Pēdējā humānā telpa”.

Festivāla direktore Gundega Laiviņa atklāja, ka festivāls atkal vienā nedēļā uz Rīgu atvedīs gan slavenus pasaules klases māksliniekus, gan arī tādus māksliniekus, kuri tikai sākuši kāpt pa starptautiskās karjeras kāpnēm, taču visi darbi būs līdzvērtīgi pausto ideju dēļ. Tie būs darbi, kas paliek prātā un sirdī vēl ilgi pēc to noskatīšanās.

Rīgā atkal būs iespēja vērot itāliešu mākslinieka Romeo Kastelluči veikumu. Šoreiz viņš uz festivālu būs atvedis izrādi „Par Dieva dēla sejas koncepciju”, kas divus vakarus būs skatāma Latvijas Nacionālajā teātrī.

Savdabīgu, bet interesantu projektu skatītājiem festivāla laikā piedāvās šveiciešu mākslinieks Milo Rau, kurš patlaban visā Eiropā ir ļoti pieprasīts.

Dzelzceļa muzejā būs skatāma Rau veidotā izrāde „Naida radio”. Šis iestudējums rekonstruē nepilnas divas stundas garu Ruandas galvaspilsētas Kigali radio stacijas „Radio-Télévision Libre des Mille Collines” pārraidi 1994. gadā. Pēc formāta tā nedaudz līdzinās Latvijas Radio 1 „Pēcpusdienai”, tikai pārraide, kas atdzīvināta izrādē, notiek Ruandas genocīda laikā, kad trīs mēnešos valstī tika nogalināts vairāk nekā pusmiljons tutsi cilts piederīgo, kā arī mērenie huti. Starptautiskā sabiedrība genocīdu nenovērsa un arī neapstādināja, līdz tas izbeidzās pats.

Tas, ko skatītāji redzēs uz skatuves, ir patiesība. Visi varoņi ir reāli, katrs vārds ir pateikts, ikviena dziesma – atskaņota precīzi tajā ētera minūtē stiklotajā radio studijā, no kuras koordinēja šaušalīgo noziegumu pret cilvēci. Izrādes unikalitāte slēpjas detaļu precizitātē un skrupulozajā izpētē, kas veikta Kigali radio arhīvos un tiesas materiālos, tomēr izrādes lielākais spēks ir tajā, ka režisors Rau apzināti atsakās runāt par vainīgajiem un upuriem. Pašam saglabājot neitrālu pozīciju, viņš atstāsta konkrētu notikumu, kā sekas joprojām ir jūtamas, aicinot saprast, ka tā nav pagātne.

Savukārt ar divām izrādēm, kas arī būs skatāmas Dzelzceļa muzejā, festivālā viesosies franču mākslinieks Filips Kens. Daudzi šo mākslinieku necieš, jo viņš pilnīgi ignorē teātra laukumu.

Interesants projekts solās būt „Zudušie dārzi”, kas top, sadarbojoties Latvijas māksliniekiem ar vācu režisori Kristīni Umpfenbahu. Projekta līdzautore Zane Zajančkauska informēja, ka projekta īstenošanā iesaistījusies arī video māksliniece Katrīna Neiburga un scenogrāfs Rūdolfs Bekičs.

Pēc vizītes Rīgā 2012. gada rudenī vācu režisores Umpfenbahas atmiņā palika viesošanās mazdārziņu kooperatīvos „Cementnieks” un „Kumelīte”. Tie atrodas teritorijās, kas pieder Rīgas brīvostai un kur plānots attīstīt ostas darbību. „Zudušie dārzi” būs izrāde – instalācija par Rīgas mazdārziņu fenomenu un tā vietu pilsētas attīstības scenārijā. Īpašas izpētes vērtas māksliniecei šķiet vietas, kurās šī dzīvā lokālā aktivitāte upurēta par labu dažādiem attīstības projektiem, kas sakņojas globālo biznesu struktūrās.

Zajančkauska akcentēja, ka „Zudušie dārzi” nebūs akcija ar aicinājumu atdot cilvēkiem mazdārziņus. Izrādē nepiedalīsies aktieri, bet gan parastie Rīgas iedzīvotāji, kuri dalīsies savā pieredzē, atmiņās un domās par mazdārziņiem.

Ik gadu festivāla „Homo Novus” rīkotāji aicinājuši pašmāju topošos un jaunos māksliniekus realizēt kādu projektu. Svinot desmitā festivāla norisi, bijis grūti izlemt, kuru tad no jaunajiem māksliniekiem šoreiz uzrunāt, tādēļ taps jauniestudējums ar 11 mākslinieku piedalīšanos.

Svinot festivāla desmitgadi, tiks radīta īpaša programma, kurā ar jauniem neliela formāta iestudējumiem, instalācijām vai akcijām piedalās 11 dažādu jomu mākslinieki.

Jaundarbu kolekcija būs balstīta britu teātra zinātnieka Alana Rīda atziņā par teātri kā pēdējo humāno telpu un strukturēta kā laikā un telpā vienots notikums. Mākslinieki, kas piedalīsies šajā projektā, ir Andrejs Jarovojs, Pēteris Krilovs, Viesturs Meikšāns, Vladislavs Nastavševs, Valters Sīlis, Izolde Cēsniece, Monika Pormale, Reinis Suhanovs, „Nomadi”, „umka.lv” un „mareunrol's”.

Līdztekus izrādēm, filmu seansiem un koncertiem, jaunā cirka izrādēm un citām festivāla piedāvātajām aktivitātēm tiks rīkotas arī diskusijas un domu apmaiņas.

Portāla „Satori” galvenais redaktors Ilmārs Šlāpins minēja, ka vēlētos, lai par festivālu „Homo Novus” runātu ne tikai tā norises laikā, bet arī pēc tam. Savukārt, lai festivālam piesaistītu jaunus skatītājus un aicinātu cilvēkus runāt par redzēto, tiks rīkotas diskusijas. Piemēram, viena diskusija būs par medijiem un to atbildību, kā arī tiks rīkots sarunu vakars par jauno teātra vietu mūsdienu pasaulē.

Plašāk ar festivāla programmu, izrādēm un to veidotajiem interesenti var iepazīties festivāla mājaslapā www.homonovus.lv. Mājaslapā izveidota arī bloga sadaļa, kurā patlaban vēl ir tikai ieraksti, taču Laiviņa sola, ka, tuvojoties festivālam un tā laikā, būs vērts ielūkoties šajā sadaļā, kur būs atrodami dažādi viedokļi un raksti.

Biļetes uz Starptautiskā Jaunā teātra festivāla „Homo Novus” pasākumiem var iegādāties „Biļešu paradīzes” tirdzniecības vietās, Latvijas Jaunā teātra institūtā un Kaņepes Kultūras centrā.

Režisora Pētera Krilova dibinātais Starptautiskais Jaunā teātra festivāls „Homo Novus” pirmo reizi notika 1995. gadā Daugavpilī, pēc tam pārcēlās uz Rīgu, un kopš tā laika regulāri iepazīstina skatītājus ar vēl pavisam jauniem un jau atzītiem māksliniekiem, kuru darbos rodama nerimstoša interese par mūsdienu pasauli un sabiedrību. Festivāls notiek reizi divos gados.

0 komentāri

Komentāru nav